Jo aktīvāk pasaule runā par klimata pārmaiņu ierobežošanu, jo vairāk jūtams, cik Latvijas sabiedrība maz interesējas un zina par šo jautājumu. Daudzi nevēlas vainot cilvēkus jeb sevi par ietekmi uz klimata pārmaiņām, daļa pat netic, ka kaut kas tāds notiek. Šoreiz es nemēģināšu pierādīt klimata pārmaiņu esamību un saikni ar cilvēkiem, – ticiet vai ne, bet tas jau ir izdarīts, un visas pasaules zinātnieki ir vienisprātis*. Vēlos dalīties pārdomās, kāpēc zaļā domāšana bez klimata pārmaiņu izpratnes tomēr nav īsti zaļa, un izstāstīt, kas īsti ir klimata politika.
Viena no īpašībām, kas raksturo Latvijas iedzīvotājus, ir to ciešā saikne ar dabu. Mums ir svarīgi regulāri būt dabā. Mēs priecājamies par dabas krāšņumu un neatkārtojamību, mēs sajūtam tās daudzveidību, mēs izbaudām tās smaržas un garšas. Diemžēl fakti liecina, ka Latvija jau šobrīd piedzīvo klimata pārmaiņas. Un tās pārveido Latvijas dabu. Vidējās temperatūras palielināšanos un jūras līmeņa paaugstināšanos pavada intensīvāka jūras krasta erozija, biežākas un stiprākas vētras, spēcīgākas lietusgāzes, izteiktāki sausuma periodi, izmaiņas augu un dzīvnieku valstī. Zinātnieki brīdina, ka, ja vien klimata pārmaiņas netiks ierobežotas, tās turpināsies un pastiprināsies līdz prātam neaptveramam mērogam un virzieniem. Taču, vai mēs apzināmies klimata pārmaiņu realitāti? Vai mēs Latvijā apzināmies, ka dabā vērojamās šķietami nelielās pārmaiņas un neparastie mirkļi ir daļa no kā plašāka? Un vai apzināmies, ka, pat ja mēs, cilvēki, pārmaiņām pielāgosimies, daudzas Latvijas augu un dzīvnieku sugas tām nespēs pielāgoties un izzudīs? Domāju, diez vai mēs vēlamies, lai Latvijas daba neatgriezeniski mainās. Diez vai gribam dzīvot citādākā, līdz šim neiepazītā, dabā. Taču, lai apturētu šīs pārmaiņas, pirmkārt, tām ir jānotic. Otrkārt, protams, jāzina, kas darāms, un atbilstoši jārīkojas.
Klimata politikas būtība
Dzirdot vārdus «klimata politika», daudzi novēršas, aizbildinoties, ka tas ir pārāk sarežģīti vai ka tas jau uz viņiem neattiecas. Jā, klimata politika ir ļoti speci ska un ne uzreiz izprotama. Lai gan tā ir saistīta ar vides aizsardzību, atslēga tās izpratnei ir ekonomikas attīstības jautājums. Klimata politikas mērķu sasniegšana iespējama tikai ar citu nozaru politiku palīdzību, turklāt, īstenojot iecerētos pasākumus, svarīgi ņemt vērā iedzīvotāju labklājību ne vien savā valstī, bet visā pasaulē. Tāpēc ir aplam domāt, ka klimata politika uz kādu neattiecas – tā skar pilnīgi visus! Mūsu ikdienas lēmumi ir iemesls klimata politikas nepieciešamībai, un turpmāk aizvien vairāk mūsu lēmumus tiešā vai netiešā veidā noteiks klimata politika.
Līdzīgi kā vides aizsardzības politika, klimata politika tiecas saglabāt pasauli drošu, daudzveidīgu un skaistu. Klimata politika ir vērsta uz klimata pārmaiņu novēršanu un, tā kā klimata pārmaiņas jau ir sākušās, arī pielāgošanos nenovēršamajam. Klimata politikas mērķis ir virzība uz oglekļa mazietilpīgu attīstību (low carbon development, LCD) un pret klimata pārmaiņām noturīgu sabiedrību.
Klimata pārmaiņu novēršana saistīta ar siltumnīcefekta gāzu (SEG), sevišķi oglekļa dioksīda, metāna un slāpekļa (I) oksīda, emisiju ierobežošanu jo, uzkrājoties atmosfērā, šīs gāzes Zemes tuvumā iesprosto siltumu, un mūsu planēta uzkarst līdzīgi kā siltumnīca. SEG ierobežošanu iespējams panākt, samazinot šo gāzu emisijas, saglabājot un palielinot oglekļa dioksīda piesaisti, kā arī uztverot un noglabājot oglekļa dioksīdu zemes struktūrās vai izmantojot atkārtoti. Oglekļa mazietilpīga attīstība nozīmē pakāpenisku pāreju uz oglekļa mazietilpīgu ekonomiku – tādu, kas rada minimālas SEG, sevišķi oglekļa dioksīda, emisijas. Pārdomāti īstenotai oglekļa mazietilpīgai attīstībai var būt ne vien pozitīva ietekme uz klimatu un vidi, bet arī uz ekonomiku un sociālo sfēru. Gribētu uzsvērt, ka oglekļa mazietilpīgai ekonomikai esošajos apstākļos (un jo sevišķi Latvijā) ir ievērojami lielākas priekšrocības, nekā līdzšinējai uz fosilajiem energoresursiem balstītajai, jo pateicoties zinātnes attīstībai, šobrīd mums visiem ir plašas iespējas ilgtspējīgi dzīvot ar saviem resursiem.
Pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumi ir vērsti uz cilvēku, ēku, infrastruktūras, komercdarbības un ekosistēmu aizsardzību pret klimata pārmaiņu negatīvajām ietekmēm, kā arī klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu. Nepieciešamība pielāgoties klimata pārmaiņām tiešā veidā saistīta ar klimata pārmaiņu novēršanu – jo ātrāk novērš klimata pārmaiņas, jo mazāka ir vajadzība tām pielāgoties.
Klimata politikas īstenošana skar pilnīgi visas tautsaimniecības nozares un, protams, arī mūsu ikdienu. Jāsaprot, ka nevajag būvēt mājas palienēs un citās applūstošās teritorijās, lietus kanalizācija jāprojektē ietilpīgāka, jāaizsargā apdraudētās dzīvnieku un augu sugas u.tml. Pielāgošanās pasākumi, jāsaka, Latvijā gan nav nepieciešami tik apjomīgi kā, piemēram, klimata pārmaiņu dēļ applūstošajās mazo salu valstīs, tādēļ visvairāk uzmanības jāvelta klimata pārmaiņu novēršanai. SEG emisijas rada mūsu dzīvesveids – elektroenerģijas un siltumenerģijas, kā arī visu veidu preču, tostarp pārtikas, un pakalpojumu ražošana, transportēšana un patēriņš. Vienkāršiem vārdiem sakot, jo vairāk mēs patērējam (un arī pieprasām patēriņam, bet tomēr nepatērējam), jo vairāk emisiju radām. Lai samazinātu SEG emisijas, jāoptimizē patēriņš un jāuzlabo ražošanas efektivitāte, kā arī pēc iespējas vairāk fosilo energoresursu vietā jāizmanto atjaunojamie energoresursi.
Klimata politika šobrīd ir kļuvusi par vienu no starptautiskajām un Eiropas Savienības prioritātēm. Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija klimata politiku ir nosaukusi par vienu no saviem prioritārajiem uzdevumiem Ministru prezidenta Māra Kučinska Valdības rīcības plāna īstenošanai. Šogad ministrija nāks klajā ar Latvijas oglekļa mazietilpīgas attīstības stratēģiju 2050. gadam un Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģiju. Taču šo dokumentu patiesās iespējas kaut ko mainīt, protams, būs atkarīgas no Latvijas sabiedrības izpratnes un gatavības mainīties.
Atbildība par klimata pārmaiņām
Tagadējo klimata pārmaiņu katalizators bija pagājušā gadsimta industriālā revolūcija un fosilās degvielas intensīvā izmantošana. Taču tā pa īstam šīs klimata pārmaiņas uzņēma apgriezienus tikai pirms pārdesmit gadu. Un šo problēmu risinājumi ir jāievieš dzīvē divdesmit gadu laikā. Pēcāk jau būs par vēlu. Būs iestājušās neatgriezeniskas un potenciāli ļoti bīstamas pārmaiņas. Jā, tieši mēs esam atbildīgi par klimata pārmaiņām, nevis mūsu senči vai pēcteči. Klimata pārmaiņu novēršana un pielāgošanās klimata pārmaiņām ir mūsu paaudzes atbildība. Un pietiks reiz domāt, ka «Latvija ir pārāk maza, lai ko ietekmētu» vai ka «es jau neko nevaru, manai rīcībai nav jēgas». Katrai rīcībai ir nozīme! Klimata politika uzskaita katra cilvēka radītās emisijas, un, starp citu, Latvijā šobrīd viens iedzīvotājs ik gadu rada aptuveni sešas tonnas emisiju.
No sirds aicinu ikvienu, jo sevišķi visus zaļi domājošos, iesaistīties Latvijā diskusijās par klimata pārmaiņām, to novēršanu un pielāgošanos, kā arī palīdzēt rast un īstenot nepieciešamos risinājumus! Klimata politika ir mūsu visu kopīga atbildība un vajadzība.
* Klimata pārmaiņu starpvaldību komisija (Intergovernmental Panel on Climate Change, IPCC), kurā piedalās vairāki tūkstoši zinātnieku no 195 valstīm, 2014. gadā savā piektajā ziņojumā apliecināja, ka šobrīd novērojamas nepieredzēti straujas klimata pārmaiņas un tās saistītas ar antropogēno siltumnīcefekta gāzu emisiju koncentrācijas palielināšanos atmosfērā. Sīkāka informācija: www.ipcc.ch/report/ar5/
Ilze Prūse, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata departamenta direktore
Pilnu rakstu kopā ar attēliem skatiet pdf formātā VV 03/2016