Visiem zināms, ka bioloģiskā pārtika ir teju divas reizes dārgāka par parasto. Kādēļ gan maksāt vairāk? Par ko?! Lūk, pieci vissvarīgākie iemesli, kādēļ pārmaksāt ir vienkārši muļķīgi.
1. Arī bioloģiskajā pārtikā var iekļūt piesārņojums – «bio» nepasargā no indēm
Indes un lauksaimniecībā izmantotās ķimikālijas var ielidot bioloģiskā zemnieka laukā no blakus saimniekojošā intensīvā lauksaimnieka platībām. Un nav nekādas atšķirības – miglo augiem tieši virsū vai iemaldās kāds puteklis no kaimiņu lauka. Arī tas, ka bioloģiskajā lauksaimniecībā neizmanto ĢMO, nav nekas – ja kaimiņš audzē ģenētiski modi cētus kultūraugus, līdz pat 1% piesārņojuma var iekļūt arī bioloģiski audzētajos augos, un tad taču tas pats vien sanāk! Un arī tam, ka lopus bioloģiskajās lauku saimniecībās nebaro ar ģenētiski modi cētu pārtiku, nav nozīmes – ko tas ietekmē? Neko! Vismaz «Monsanto» divus gadus ilgie pētījumi ar žurkām to pārliecinoši pierādīja, īpaši – izvērtējot ilgtermiņa ietekmi. Un vēl līst skābie lieti, apkārt klejo radiācija, uz pasaules vairs nav atlikusi neviena tīra vieta, kur varētu izaudzēt īstu «bio». Izņēmums, protams, ir gadījums, ja to audzējat paši. Mazdārziņos, kas parasti atrodas pilsētu tuvumā, piesārņojuma risks ir tik minimāls, ka varam droši apgalvot, ka izaudzētais būs patiešām «bio».
2. Bioloģiskie zemnieki šmaucas!
Es pati redzēju, kā pirms gadiem 20 vienā saimniecībā zemnieks pūta augiem kaut ko virsū un pagrabā glabāja minerālmēslus, savukārt mana draudzene stāstīja, kā viens it kā bioloģiskais zemnieks pirka kodinātās sēklas, un vēl viņa stāstīja, ka ar bioloģiskām metodēm vien tak neko nevar izaudzēt, un vēl – viens slavens pavārs arī teica, ka bioloģisku pārtiku šodien vairs nav iespējams izaudzēt, un es viņam pilnībā piekrītu.
Nav iespējams katram zemniekam klāt izstāvēt, lai arī kāda būtu serti kācijas sistēma. Tā vienkārši nedarbojas. Zemnieki, kas audzētu bioloģisko pārtiku nevis ķeksīša un cenas, bet gan pārliecības dēļ, neeksistē – mēs tādus nepazīstam. Un arī citādu zināšanu, kā vien intensīvās audzēšanas metodes, lauksaimniecībā nepazīst. Tas, ka audzēt tiešām bioloģiski varētu būt arī izdevīgi, vispār ir utopija.
3. Parastā pārtika ir tieši tikpat tīra cik bioloģiski audzētā!
Tas ir droši pierādīts vienā TV šovā ar divu produktu analīzēm – neapgāžami! Tas, ka plašākos pētījumos aptuveni 50% gadījumu intensīvi audzētajā pārtikā atrod pesticīdu atliekvielas, ir safabricēts lobijs, kam nevar uzticēties. Un tas, ka bioloģiskās pārtikas pārstrādē neizmanto daudzas kaitīgās E vielas, ir nieks – dažas dabiskās taču izmanto! Piemēram, arī bioloģiskie ražotāji ražo buljona kubiņus. Tajos ir 14%, nevis 0,5% dārzeņu kā parastajos kubiņos, šajā buljonā nav hidrogenēto tauku, E621, nav neviena E – bet jūs uzskatāt, ka tā ir kāda atšķirība?! Bioloģiskā šokolāde bez lecitīna, kamēr parastajā šokolādē to pārsvarā iegūst no sojas, kas turklāt arī vēl nezin kā ir izaudzēta? Lai šokolāde bez lecitīna turētos kopā, ir vajadzīgas augstākas kvalitātes izejvielas? Nu un? Kāds tam sakars ar bio?
4. Ar bioloģisko pārtiku vien pasauli nepabarosi, tāpēc jāēd vien ir parastā, jāglābj Zemes iedzīvotāji!
Par gandrīz 20% zemāka ražība – padomājiet tikai! Nu labi, dažām kultūrām tāda pati kā ar industriālajām metodēm audzētajiem augiem – tad ta liela muiža, kamēr cilvēku skaits uz Zemes aug ģeometriskā progresijā un tik daudzi mirst badā! Lielbritānijā gan izpētīts, ka 30–50% izaudzētās pārtikas Eiropas un Amerikas pārtikušo valstu iedzīvotāji un veikali izmet atkritumos, bet mēs taču zinām tos slavenos britu zinātniekus – anekdote gatavā, ne pētnieki! Tāpēc mazākais, ko mēs badā mirstošo Āfrikas bērnu labā varam darīt, ir nevis apdomāt un mainīt savus patēriņa paradumus vai pat likumdošanas normas, bet, cik iespējams, vairāk ēst intensīvās lauksaimniecības pārtiku! Tas visbūtiskāk risinās gan bada, gan vides piesārņojuma, gan pārtikas drošības jautājumus.
5. «Bio» un «eko» – tas ir tikai mārketinga triks!
Ikviens, kurš to vēlas, var uzlikt zaļu karodziņu uz sava ražojuma! Es arī tādu varu izdrukāt uz sava printera! Un kurš gan to var izkontrolēt? Tāpēc ļoti labi, ka, atšķirībā no bioloģiskās pārtikas, parastajai nav mārketinga. Un, ja arī kādreiz ir, tad tas ir godīgs, bez kādiem trikiem. Ir acīmredzami saprātīgāk ar savu naudu atbalstīt parastos ražotājus, jo viņi strādā bez vēlmes nopelnīt un neuzskrūvē cenas, nekā atbalstīt kaut kādus tur i-bio un eko-šmeko, kas savā čuhņā kultivē kaut kādas bezjēdzīgas, arhaiskas, neefektīvas dabīgās metodes, no kurām nevienam nekāda labuma! Viņi ražo pārtiku ar īsu derīguma termiņu, kuru vaboles un kodes apēd ātrāk, nekā es pati pagūstu to pagatavot, un produktus, kas turas kopā pat bez krāsvielām, konservantiem, saistvielām un vēl tur visādām citādām svarīgām vielām, bez kurām pārtika šodien vairs nav iedomājama.
P.S. Šajā rakstā paustie apgalvojumi nekādi neatspoguļo manu viedokli! Un es ļoti ceru, ka jūs uztvērāt ironiju.
Dita Lase
Pilnu rakstu kopā ar attēliem skatiet pdf formātā VV 03/2015
