Pirmo reizi ģenētiski modificēti augi komerciālā sējumā uzdīga ASV 1996. gada pavasarī. Pa šo laiku ģenētiskas pārmaiņas ir veiktas salīdzinoši lielam skaitam augu, tomēr visplašāk tiek audzētas tikai četras kultūras: sojas pupiņas (51%), kukurūza (31%), kokvilna (13%) un eļļas rapsis (5%). Krietni mazākā apjomā audzē tomātus, papaiju, kartupeļus, ķirbjus un cigoriņus. Saskaņā ar «Worldwatch Institute» nesen publicētā pētījuma rezultātiem, ģenētiski modificētu augu (ĢMA) īpatsvars 2007. gada ražā pasaulē bijis 9% jeb 114,3 miljoni ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Lielākais ĢMA audzētājs joprojām ir ASV – tur modificētas kultūras aug jau gandrīz 60 miljonos ha. Tālāk seko Argentīna ar 19,1 milj. ha un Brazīlija ar 15 milj. ha plašiem ĢMA sējumiem.
Ļoti daudzi cilvēki nevēlas ēst produktus, kas satur ģenētiski modificētas sastāvdaļas. Varam jau cerēt, ka dzīvojam demokrātiskā sabiedrībā un varam ticēt Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvju solījumiem, ka visi ģenētiski modificētus organismus (ĢMO) saturošie produkti ir atbilstoši marķēti, tāpēc atliek vien uzmanīgi izlasīt produkta sastāvu, lai izvairītos no ĢMO apēšanas vai izbarošanas lopiem. Tomēr šī cerība ir naiva – mūsdienās soju izmanto 60% pārtikas produktu ražošanā: margarīnā, majonēzē, salātu mērcēs, konfektēs, maizes uzlabotājos, zīdaiņu pārtikā utt. Sojas olbaltumvielas satur arī mākslīgais piens un daudzi gaļas izstrādājumi. Savukārt no sojas ražotais lecitīns ietilpst kakao dzērienos, saldējumos, jogurtos, zīdaiņu pārtikā u.c.
Dzimst mazi un mirst agri
Jaunākie pētījumi dod iemeslu bažām par ģenētiski modificētas pārtikas postošo ietekmi ne tikai uz laboratorijas peļu, bet arī uz cilvēku veselību. Itāļu zinātnieki konstatējuši, ka ģenētiski modificēta soja laboratorijas pelītēm bojā aknas un aizkuņģa dziedzeri. Austrālijas zinātniekiem aizliedza turpināt desmit gadus ilgušos mēģinājumus attīstīt ģenētiski modificētu zirņu kultūras, kad atklāja šo augu izraisītos plaušu bojājumus.
Laikraksts «The Independent News» atraduši biotehnoloģiju giganta «Monsanto» slepenu ziņojumu par to, ka žurkām, kuras barotas tikai ar ģenētiski modificētu kukurūzu, salīdzinājumā ar žurkām, kuras barotas ar līdzīgu tradicionālo barību, konstatētas mazākas nieres un augstāks asins ķermenīšu skaits, kas var izraisīt imūnsistēmas bojājumus.
Krievijas Zinātņu akadēmijas doktore Irina Jermakova, iespējams, ir viena no pirmajām, kas pētījusi ģenētiski modificētas pārtikas ietekmi uz embrijiem. Krievu zinātniece veica eksperimentu, kurā žurku mātīšu barībai pirms grūtniecības, grūtniecības laikā un pēcnācēju aprūpes laikā pievienoja kompānijas «Monsanto» ražoto, pret raundapu izturīgo sojas pupiņu miltus. Citām žurku mātītēm ēdienkartē tika iekļauti ģenētiski nepārveidotas sojas milti; vēl cita žurku mātīšu grupa vispār netika barota ar sojas miltiem.
Rezultāti bija baisi: 36% žurku mātīšu, kuras ēda ģenētiski pārveidotu soju, pēcnācēji piedzima ar samazinātu svaru. Vēl trakāk – 55,6% mazuļu, kas piedzima ar ģenētiski modificēto soju barotām mātītēm, nomira trīs nedēļu laikā pēc dzimšanas! (Salīdzinājumam: neizdzīvoja tikai 9% to žurku mātīšu pēcnācēju, kas tika barotas ar normālu soju, un 6,8% to žurku pēcnācēju, kuru ēdienkartē vispār netika iekļauta soja.)
Irina Jermakova atgādina, ka žurku un cilvēka organisma morfoloģiskā un bioķīmiskā struktūra ir ļoti līdzīga, un tas padara pētījuma rezultātus vēl satraucošākus, apstiprinot ģenētiski modificētas pārtikas ietekmi uz mātēm un viņu mazuļiem.
Norvēģijas valdības zinātniskais padomnieks profesors Terje Trāviks, kurš vairāk nekā 20 gadu nodarbojas ar gēnu inženieriju, skaidro, ka ĢMO bīstamība ir lielāka nekā tā, ko rada augi, kas apstrādāti ar pesticīdiem. ĢMO ir videi pilnīgi nepazīstami, tie nesadalās, tieši otrādi – šūnas tos pieņem un tajās tie var neierobežoti vairoties un mainīties.
Amerikas Vides medicīnas akadēmija lūgusi ASV Nacionālo veselības institūtu nekavējoties finansiāli atbalstīt neatkarīgu pētījumu turpināšanu, jo «Monsanto» soju uzturā plaši lieto visi amerikāņi. Saskaņā ar www.naturalnews.com datiem, ASV ģenētiski modificēta ir 91% no visas ASV izaudzētās sojas! Uzzinot šo skaitli, nav vairs neviena iemesla cerēt, ka līdz Latvijai varētu nonākt kaut kas soju saturošs un ģenētiski nemodificēts…
Kompānijas «Monsanto» ražotā soja un citas ģenētiski modificētas kultūras lopbarības veidā tiek ievestas arī Eiropas tirgū, un Latvija, protams, nav nekāds izņēmums. Līdzko zaļie pie mūsu pašu Zemkopības ministrijas sarīko piketu, kas saistīts ar ĢMO izplatīšanu Latvijā, pirmie, kas stājas pretī, ir putnu un cūku gaļas lielražotāji. Un tā ir liecība, cik ļoti droši un no ĢMO brīvi ir Latvijā ražotie produkti…
Cēlonis ģenētiskām kroplībām
Vairāki zinātnieki uzskata, ka transgenācija nav nekas bīstams – vien paātrināta selekcija. Taču ar selekciju var iegūt hibrīdus tikai no radniecīgiem organismiem, t. i., var sakrustot dažādu šķirņu kartupeļus, taču nav iespējams iegūt, piemēram, ābola un kartupeļa vai tomāta un zivs hibrīdu. Dabā, atskaitot retus gadījumus, dažādu augu vai dzīvnieku klases pārstāvji savstarpēji nekrustojas. Ja tomēr tāda krustošanās ir notikusi, pēcnācēji ir neauglīgi (piemēram, mūlis jeb zirgēzelis, kas radīts, sakrustojot zirgu ar ēzeli). Arī lielākā daļa transgēno organismu ir neauglīgi.
ĢMO aizstāvji apgalvo, ka svešie gēni pilnībā sadalās dzīvnieka un cilvēka gremošanas traktā. Ir lērums cilvēku, kas šiem mierinājumiem tic, taču «mēs nedrīkstam klusēt, tāpēc ziņojam, ka biedējoši negatīvas pārmaiņas ir atklātas ne tikai pašos ĢMO, bet arī to dzīvo būtņu organismos, kuri šos produktus ēd». Pēc Krievijas ģenētiķu domām, «pārveidotās DNS netiek sagremotas līdz galam, un atsevišķas molekulas no zarnu trakta var nokļūt šūnā un kodolā un pēc tam iekļūt hromosomas sastāvā» (V. A. Gvozdevs. «Regulācijas loma gēnu aktivitātē un genoma evolūcija», 2004). Plazmīdas un ievadītie ģenētiski modificētie gēni tika atrasti dažādos dzīvnieku un cilvēku orgānos, kuri pārtikā lietoja ĢMO. Īpaši svarīga nozīme ir R. Šūberta un līdzautoru pētījumiem 1998. gadā, kur svešo gēnu klātbūtne tika atklāta dažādos nedzimušu embriju un jaundzimušo pelēnu orgānos (zarnu traktā, asinīs, sirdī, smadzenēs u. c). Autori izdarīja secinājumus, kādas briesmas ĢMO var radīt ne tikai tiem, kuri tos ēd, bet arī nākamajām paaudzēm.
Nākotnes ainava – sterila planēta
Zemnieki, noslēdzot līgumus par ģenētiski modificētu sēklu iepirkšanu, parakstās arī par to, ka nedrīkst dot šīs sēklas pētījumu veikšanai. Tas nozīmē, ka ĢMO izplatītāji nevēlas, lai zinātnieki veiktu ražotāju nekontrolētus pētījumus. Turklāt ĢM kultūras saziedas jeb savstarpēji apputeksnējas ar vietējiem augiem, un pēcāk arī šie augi kļūst transgēni un neauglīgi. Presē publicētas ziņas par gadījumiem, kad Indijas zemnieki no šoka, ka sēklas vairs nedīgst, izdara pašnāvību. Taču lielāko ģenētiski modificēto kultūru ražojošo kompāniju «Monsanto» tas ne uz mirkli nesatrauc – viņi mierīgi paziņojuši, ka pēc 10-15 gadiem visas uz mūsu planētas esošās sēklas būs transgēnas. To zinot, daudzas valstis ir ieviesušas ĢM produktu marķēšanu vai veido no ĢMA brīvas teritorijas. Latvijā tikai Vides ministrija ir pārliecināta, ka mūsu zemē nav jāaug ĢM augiem, taču Zemkopības ministrija rīko žurnālistiem seminārus, kuros ieinteresēti zinātnieki un amatpersonas cītīgi stāsta, cik tas ir nekaitīgi.
ES publicētā ziņojumā «Kurš gūst labumu no ĢM produktiem? ĢM produktu globālās situācijas analīze 1996.-2006.» teikts, ka transgēnās kultūras desmit gadu laikā nav palielinājušas lauksaimnieku peļņu lielākajā daļā pasaules valstu, nav uzlabojušas produktu patēriņa kvalitāti un nevienu nav izglābušas no bada. ĢM kultūru izmantošana ir tikai palielinājusi, nevis samazinājusi herbicīdu un pesticīdu lietošanu pretēji tam, kā bija solījušas biotehnoloģiju korporācijas. Tās nav devušas nekādu labumu videi, tieši otrādi – tās ir atstājušas krasi negatīvu ietekmi uz dabu, izraisot bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.
Lai arī zinātnieki apgalvo, ka gēnu tehnoloģijas ļaus īstenot cēlus mērķus – novērsīs iedzimtas slimības un glābs pasauli no bada –, tomēr praksē vērojamas pavisam citas tendences: tiek kalti plāni par bērnu ar vēlamajām īpašībām klonēšanu, tiek radīti augi ar sterilām sēklām, lai zemnieki tās nevarētu ievākt paši, bet būtu spiesti dārgu sēklas materiālu ik gadu iepirkt no monopolfirmām, augu rezistence pret pesticīdiem noved nevis pie atteikšanās no tiem, bet gluži otrādi – pie to neierobežotas kaisīšanas utt.
Drošība parasti rodas ilgstošas pieredzes rezultātā. Taču ģenētisko modifikāciju jomā šīs ilgstošās pieredzes vēl nav un arī nevar būt – pārāk maz laika pagājis. Joprojām nav izpētītas organisma bioķīmiskās reakcijas, nav skaidrs, kāda būs jaunā modificētā organisma ietekme uz vidi un cilvēka veselību, nav izstrādāts atveseļošanās plāns gēnu katastrofas gadījumā, nav saprotams, kas un vai vispār kāds ir atbildīgs par negatīvajām sekām… •
Raksta tapšanā izmantoti «The Independent News»,
http://www.zemesdraugi.lv,
http://www.naturalnews.com,
http://www.soyonlineservice.co.nz
publicēti materiāli
Laura Siliņa
Publicēts 2009.gada septembrī.