Pirms gadiem piecpadsmit «Vides Vēstu» redakcijā ienāca kautrīgi drosmīgs puisēns un rādīja savas putnu bildes. Lai gan tās bija bildētas ar vienkāršu fotoaparātu, īlenu maisā nenoslēpsi, – jau tad sapratām, ka esam satikušies ar potenciāli lielu talantu. 2005. gada «Vides Vēstu» decembra numurā tika publicēts Dāvja pirmais bilžu stāsts par to, kā viņš no slēpņa bildējis sīļus. Pa šiem desmit gadiem Dāvis izaudzis par nopietnu fotogrāfu. Līdzās fotogrā jai viņš daudz laika veltījis arī ar putniem saistītiem projektiem – šogad, piemēram, tapis pētījums par vistu vanagu uzskaiti pilsētās un laukos ar provocēšanas metodi. Gadu pavadījis Jaunzēlandē kā brīvprātīgais klimata projektā. Pēdējā laikā tomēr biežāk sastopams pilsētā, nevis dabā.
Par sevi Dāvis saka: «Esmu dabā gājējs un fotogrāfs. Fotogrā jā meklētais kadrs pārvietojas starp cilvēka maz skartas dabas ainavām un dzīvām radībām – kā nu kurā situācijā ir sakārtojušies uzsvari. Esmu arī putnu vērotājs, piedalos dabas aizsardzības projektos, ik pa laikam lmēju, kā arī vedu cilvēkus dabā.»
Dāvim patīk interesantas gaismas un krāsu kontrastu kombinācijas, un biežāk tās visgreznākās ir saullēktu/saulrietu laikā.
Dokumentētas tiek nevis sugas vai objekti, bet drīzāk dabas kompozīcijas sajūtu pusē. Fotogrāfiju glabāšanai un apstrādei izmanto «Lightroom» programmu, bet fotošopu – lielākoties, lai uzliktu bildei parakstu, panorāmas kadru kombinēšanai vai nakts fotogrāfijā. Fotografē ar vispelēkāko jeb neitrālo iestatījumu, jo tad attēls savāc visvairāk krāsu informācijas gan par gaišo, gan tumšo kadra daļu. Bildes glabā RAW formātā, un pēcāk visvairāk noņemšanās ir ar tumšumu gaišināšanu, lai var redzēt, kas ēnās paslēpies, un gaišo vietu tumšināšanu, lai nav pliki balti laukumi.
Dāvis nav mācījies nevienā fotoskolā, bet vienmēr izmanto iespēju aprunāties gan ar pieredzējušiem meistariem, gan studiju biedriem, kam ir līdzīga aizraušanās. Ik pa laikam dodas arī kādos izbraucienos kopā ar Māri Pilātu – fotografēt dabu un purvā iedzert rīta ka ju. Noderīgu informāciju Dāvis daudz meklē un atrod gan interneta dzīlēs, gan grāmatās un žurnālos, savukārt praksē to izmēģina un apgūst, strādājot ar lmēšanu un lmu attīstīšanu Kaspara Gobas studijā.
Fotografēt sācis apmēram 11 gadu vecumā, pirmais «Kodak» ziepju trauks nokalpojis savas 10–15 lmiņas, līdz noslīcināts lietū un pēcāk izjaukts, lai palūkotu, kas lācītim vēderā. Nākamais bijis «Zenit» aparāts EX1, bet bildēšanu lielākoties limitējusi noruna ar ģimeni, cik filmiņu mēneša laikā drīkst izlietot. Kopš 1998. gada – ne mēnesis bez fotogrā jas. «Krietnu laiku fotografēju ar «Pentax» aparātiem – sākumā filminieku, vēlāk digitālo, bet veiktspēja tumšākos apstākļos bija diezgan šausmīga. Tad nonācu līdz «Canon» 50D, kas ilgi mani piecieta, bet šogad pārgāju uz «Nikon» sistēmu.»
Pilnu rakstu kopā ar Dāvja fotogrāfijām skatiet pdf formātā VV 05/2015