Iepriekšējā «Vides Vēstu» numurā rosināju aizdomāties par Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas gaitu, solījumiem un skarbo realitāti saistībā ar tiešmaksājumiem. Šoreiz lūkosim, cik zaļi ir ar vidi saistītie solījumi un īstenība Lauku attīstības programmā (LAP). Visu šo lasot, paturiet prātā, ka mūsu maksātie nodokļi tiek gan tiem, kuri godprātīgi vairo bioloģisko daudzveidību laukos, gan tiem, kuri izmanto pesticīdus, kuru nekaitīgumu apšauba pat zinātnieki un mierīgi saņem zaļos maksājumus par rugainēm un monokultūrām aramzemēs.
Līdz 2014. gadam daļā Eiropas valstu LAP nansētie pasākumi spēja kaut nedaudz mazināt lauksaimniecības intensi kācijas postu, taču KLP reformas rezultātā lielai daļai valstu LAP atvēlētais nansējums tika samazināts. Latvija bija viena no retajām, kur tiešmaksājumiem atvēlētais ES nansējums pieauga, un Zemkopības ministrija izlēma daļu no tiešmaksājumu budžeta novirzīt LAP, kur ES nansējuma daļa bija par 20% mazāka, ja salīdzina ar laika periodu no 2007. līdz 2013. gadam. Tā kā LAP nansējumu ir iespējams mērķtiecīgāk virzīt noteiktu mērķu sasniegšanai, šis Latvijas valdības lēmums jāvērtē atzinīgi.
Kā saimniekos līdz 2020. gadam
No 2014. līdz 2020. gadam LAP īstenošanai plānots tērēt 1,53 miljardus eiro, un lielu daļu, proti, 37,5%, šīs naudas plānots izmantot, lai «atjaunotu, saglabātu un uzlabotu ekosistēmas, kas saistītas ar lauksaimniecību un mežsaimniecību» (o ciālajos tekstos šis mērķis tiek apzīmēts ar P4). Ja viss būtu tik zaļi, kā rakstīts, mēs varētu priecāties, ka Lauku attīstības programmas atbalsts zaļai saimniekošanai ir pat lielāks nekā tiešmaksājumu zaļināšanai atvēlētie 30%, un mierīgi gulēt līdz 2020. gadam. Taču, līdzīgi, kā tas bija stāstā par tiešmaksājumu zaļināšanu, lūkojot tuvāk, zaļums nemaz tik zaļš nav, jo daļa nansējuma diemžēl ir piešķirta pasākumiem ar zemu vai pat apšaubāmu vides vērtību.
Liela daļa nansējuma, kas paslēpta zem mērķa «atjaunot, saglabāt un uzlabot ekosistēmas, kas saistītas ar lauksaimniecību un mežsaimniecību» paredzēta kā maksājumi apgabaliem, kuros ir dabas vai citi speci ski ierobežojumi (ADSI). Līdz 2014. gadam bija līdzīgs maksājums mazāk labvēlīgajiem apvidiem (MLA). Tam atvēlēti gandrīz 267,5 miljoni eiro, kas ir 47% no ekosistēmām paredzētā nansējuma. Kaut gan šis atbalsts iecerēts, lai aizkavētu lauksaimniecības zemju pamešanu, kas ir viens no draudiem bioloģiskajai daudzveidībai lauku ainavā, naudas saņemšanas nosacījumi drīzāk bija spēcīgs lauksaimniecības intensi kācijas dzinējspēks. Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts, vērtējot MLA atbalstu secina, ka tas lielākoties deva ekonomiska un sociāla rakstura ieguvumus, bet vides un bioloģiskās daudzveidības mērķu sasniegšanu nodrošināja tikai daļēji. Vēl sliktāk – tā iedarbība bija videi kaitējoša. Šie it kā zaļie nosacījumi radīja ainavas homogenizāciju, kur lielākie ieguvēji bija intensīvi saimniekojošie lielzemnieki, kas palielināja aramzemju platības un samazināja ilggadīgo zālāju platības, – tas radījis lielus draudus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai lauksaimniecības zemēs, lauku putnu indekss ilgtermiņā ir visnotaļ stabils, līdz ar to nav zinātnisku argumentu, ko varētu izmantot šī argumenta pamatošanai.
Līdz 2020. gadam ADSI atbalstu par aizsargājamo zālāju biotopu apsaimniekošanu varēs saņemt tikai tās saimniecības, kurās ir lopi, turpretī atbalsttiesīga ir visa aramzeme neatkarīgi no tā, cik intensīvi tā tiek apsaimniekota. Būtībā šis atbalsts ir tikai un vienīgi «piešprice» tiešmaksājumiem un nevienu no vides problēmām nerisina, tikai saasina.
Bioloģiski sertificētiem zemniekiem klāsies zaļi
Bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam plānots tērēt 26% no «ekosistēmu» mērķa nansējuma jeb 151,9 miljonus eiro. Lauku attīstības programmā nav paredzēti papildu nosacījumi, kas būtu jāizpilda bioloģiskajām saimniecībām, lai saņemtu šo maksājumu, proti, ja saimniecība ir saņēmusi bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu, tā var saņemt arī bioloģiskās lauksaimniecības atbalstu. Lai arī bioloģiski serti cētās platības ir pasargātas no ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem un sintētiskajiem minerālmēsliem, ar to vien var nepietikt, lai pasargātu lauku putnus un retos augus. Tā kā maksāts tiek tikai par tā sauktajām apsaimniekotajām platībām, bioloģiskie saimnieki, lai palielinātu aramzemes, pļavas un ganības, nereti «izravē» dažādus ainavu elementus, par kuriem atbalstu nemaksā, piemēram, lauka vidū augošus kokus, koku un krūmu pudurus, uzar zālāju buferjoslas gar grāvjiem u.tml. Arī pārāk intensīva zālāju noganīšana var nelabvēlīgi ietekmēt bioloģisko daudzveidību.
Agrovides un klimata maksājumu absurdi
19% jeb gandrīz 111,6 miljoni eiro «ekosistēmu» mērķa nansējuma paredzēti agrovides un klimata maksājumiem. Salīdzinot ar iepriekšējo Lauku attīstības programmu, agrovidei atvēlētais nansējums pieaudzis vairāk nekā divas reizes – šī būtu labā ziņa. Sliktā ziņa ir tā, ka arī šeit neiztikt bez dažādām dīvainībām (jeb «slēpta atbalsta lauksaimniecības produkcijas ražošanai»). Latvijā agrovides atbalstu maksā par četrām aktivitātēm: bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos (BDUZ); vidi saudzējošu metožu pielietošana dārzkopībā (VSMD); saudzējošas vides izveide, audzējot nektāra augus (SVIN); rugāju lauks ziemas periodā (RLZP).
Agrovides aktivitātes var vērtēt atkarībā no tā, kādas vides problēmas tās risina, – nereti aktivitātes, kuras tieši vērstas uz konkrētu sugu, biotopu vai bioloģiskās daudzveidības problēmu risināšanu, tiek dēvētas par «tumši zaļām». Pie šīm var pieskaitīt gan maksājumu bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai zālājos, gan maksājumu saudzējošas vides izveidei, audzējot nektāra augus.
Diemžēl no agrovides atbalsta nansējuma pieauguma nav ieguvusi būtiskākā aktivitāte dabas daudzveidības saglabāšanai – bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos. Kopējais atbalsta apjoms saglabājies līdzīgs, kā tas bija iepriekšējā LAP – 31 miljons eiro, taču 2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, maksājumu līmenis 90% platību samazinājās no 123 EUR/ha līdz 55 EUR/ha. Par pozitīvu gan būtu uzskatāma atbalsta likmes diferenciācija ES nozīmes zālāju biotopiem. Taču, izrādās, tā tiks vien salīdzinoši nelielai bioloģiski vērtīgo zālāju daļai – 7,5 tūkstošiem hektāru. Pārējiem bioloģiskajiem zālājiem kartēšanu plānots veikt līdz 2019. gadam, kad Latvijā notiks ES nozīmes aizsargājamo biotopu kartēšana. Atbalsta maksājums ES nozīmes zālāju biotopiem noteikts atkarībā no zālāju ražības un ir sadalīts četrās klasēs (83, 155, 206 un 330 EUR/ ha).
«Nektāraugu atbalsts» ir vienīgā jaunā agrovides aktivitāte LAP. Tā kā pieteikšanās atbalstam šajā aktivitātē sākas vien šogad, par tās sekmēm runāt ir pāragri. Nektāraugu audzēšana ir visnotaļ atbalstāma, jo tā veicinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos un izveidotu dabiskajiem apputeksnētājiem un medus bitēm labus dzīves apstākļus. Lai arī maksājumu (89 EUR/ha) saņems tas zemnieks, kurš iesējis savā tīrumā nektāraugus, ieguvēji būs arī apkārtnes biškopji, kuriem palielināsies bišu barības bāze, – atbalsta nosacījumi paredz, ka naudu varēs saņemt tikai tie nektāraugu lauki, kuru tiešā tuvumā (ne tālāk par 200 metriem) atradīsies bišu saimes.
Par «rugāju maksājuma» lietderību (87 EUR/ha), kam paredzēts tērēt 60% no agrovides budžeta, dzēlīgi jautājumi izskanējuši ne tikai no Latvijas vides nevalstiskajām organizācijām, bet arī no Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta, kas veic LAP ieviešanas vērtēšanu. Lai gan iecerēts, ka «rugāju maksājums» samazinās barības vielu noteci un eroziju aramzemēs, tomēr atbalsta nosacījumi parāda, ka šis patiesībā ir slēptais atbalsta maksājums graudkopības saimniecībām ar apšaubāmiem vides ieguvumiem, proti, atbalstu var saņemt tikai tās saimniecības, kurās rugāju lauku platība pārsniedz 10 hektārus neatkarīgi no tā, vai lauks atrodas tiešā ūdeņu tuvumā un var negatīvi ietekmēt ūdeņu kvalitāti vai arī tas atrodas stāvā nogāzē, kur ir paaugstināts ūdens erozijas risks. Lai gan vides nevalstiskās organizācijas vairākas reizes ir aicinājušas Zemkopības ministriju «rugāju maksājuma» platībās noteikt glifosātu saturošu herbicīdu aizliegumu (Pasaules Veselības organizācija 2015. gada sākumā klasi cēja glifosātu saturošos preparātus kā «iespējami kancerogēnus»), līdz šim šis aicinājums tiek ignorēts…
Interesanti ir tas, ka slēptie atbalsta maksājumi ražotājiem – gan «rugāju maksājums», gan «integrētais maksājums» – tiek izmaksāti pilnā apmērā, savukārt maksājumi «tumši zaļajām» aktivitātēm, kur ir tieša pozitīva ietekme uz bioloģisko daudzveidību (BDUZ un SVIN), tiek maksāti nepilnā apjomā, aizbildinoties ar bažām par «iespējamu pārkompensāciju»… Par kādu pārmaksu var būt runa, ja iepriekšējā LAP «rugāju maksājuma» teritoriju faktiskās platības divas reizes pārsniedza plānoto, savukārt «bioloģiski vērtīgo zālāju» platībām šobrīd no plānotajiem 47 tūkstošiem hektāru pieteikti vien 33 tūkstoši?
Nauda mežu sargāšanai
24 miljoni eiro paredzēti kompensācijām par saimnieciskās darbības aprobežojumiem aizsargājamajos mežos («Natura 2000» maksājums mežiem). Salīdzinot ar iepriekšējo LAP, maksājums ir pilnveidots, jo tā apjoms noteikts atkarībā no aprobežojuma «smaguma»: ja aizliegta kailcirte – 45 EUR/ha, ja aizliegta galvenā cirte – 120 EUR/ha, ja aizliegta mežsaimnieciskā darbība – 160 EUR/ha. Gadījumos, kad vienā zemes nogabalā noteikti vairāki aprobežojumi, tiek maksāti 112 EUR/ha. Bet mežu īpašnieki gaužas, ka šīs kompensācijas ir nepietiekamas, un nesaudzīgi izcērt mežus, redzot dabas ekspertu parādīšanos.
«Ekosistēmu mērķu» sasniegšanai paredzēts nansējums arī izglītībai (6,7 miljoni eiro) un konsultācijām (7,3 miljoni eiro). Finansējums paredzēts arī divu dienu mācībām ES nozīmes zālāju biotopu apsaimniekotājiem.
Diemžēl arī LAP gadījumā īsti nav attaisnojies Laimdotas Straujumas, tā brīža zemkopības ministres, 2013. gadā dotais solījums par «zaļāku kopējo lauksaimniecības politiku». Lai gan ir daži uzlabojumi, zaļums tomēr bieži vien tiek izmantots kā aizsegs piemaksām, kas veicina ražošanas intensi kāciju. No 2007. līdz 2013. gadam katra Eiropas mājsaimniecība KLP ieviešanai ik gadu samaksāja 277 eiro… Ir skaidrs, ka līdz 2020. gadam būtiskas izmaiņas maksājumu saņemšanas kārtībā lauksaimniekiem nav gaidāmas. Taču atklāts ir jautājums, vai pēc 2020. gada sabiedrība būs gatava atvēlēt daļu no samaksātās nodokļu naudas lauksaimniekiem, kas nodara kaitējumu videi.
Andrejs Briedis, Latvijas Dabas fonds
Pilnu rakstu kopā ar attēliem skatiet pdf formātā VV 03/2016