Ja esi «Vides Vēstu» lasītājs, tu droši vien centies dzīvot zaļi un pirkt bioloģisko pārtiku, jo tās audzēšanā un apstrādē aizliegts izmantot pesticīdus, savukārt tas saudzē gan vidi, gan nebojā veselību. Bet pesticīdu brāļus biocīdus mēs nepelnīti aizmirstam un plaši lietojam, pat neiedomājoties, ka tie var būt tikpat kaitīgi, jo nereti satur tās pašas darbīgās vielas, ko pesticīdi. Piemēram, bitēm ļoti kaitīgā pesticīdu aktīvā viela pronils, kas Latvijā netiek atļauts lauksaimniecībā, var būt biocīdu sastāvā, un ikviens var brīvi veikalā nopirkt zemesvēžu indi «Medvegon».
Fipronils
Lēnas iedarbības inde, ļoti kaitīga kukaiņiem, arī bitēm, bet ir bažas, ka atstāj paliekošas sekas arī uz cilvēku veselību. Fipronila plašo izmantošanu min kā vienu no cēloņiem bišu populācijas izmiršanā, kas nopietni apdraud augļkoku un citu augu apputeksnēšanu, tāpēc Eiropas Komisija iesaka pārtraukt šīs vielas izmantošanu lauksaimniecībā.
Kur slēpjas biocīdi?
Biocīdi ir līdzekļi kādu mums nevēlamu organismu nogalināšanai vai atbaidīšanai – tās var būt baktērijas, sēņu sporas, kukaiņi, gliemeži un pat dzīvnieki, piemēram, kurmji. Varu derēt, ka teju ikvienā mājoklī iespējams atrast kādu līdzekli, kas satur biocīdus. Uzaicinu tevi paviesoties Annas un Pētera mājā. Varbūt viņi ir tavi vecāki, varbūt mīļā vecmāmiņa un opītis, kas mazbērniem vēl tikai vislabāko, bet, pašiem nezinot, savu mitekli pārvērtuši par indes krātuvi… Anna un Pēteris ir pensionāri, kas pārāk neuztraucas par jaunmodīgo «zaļumu», un domā, ka viss, ko pārdod veikalā, ir gana drošs, tāpēc lielākā nozīme ir cenai. Cik daudz viņu mājās atradīsim biocīdus?
Vannasistaba. Skat, pēc šokolādes smaržojošas ziepes! Izrādās, antibakteriālās, tātad – biocīds līdzeklis. Tās satur triklozānu, kas ir ļoti kaitīgs ne tikai ūdens organismiem, bet arī to lietotājam. Dezin cējošs losjons pēc depilācijas – to droši vien aizmirsusi mazmeitiņa, arī – biocīds. Vannasistabā Anna glabā mazgājamos līdzekļus, un TV viņa dzirdējusi, ka vienu reizi mēnesī grīdu vajag izmazgāt ar antibakteriālu līdzekli, – Annai tīrība patīk! Atrodam arī līdzekli pret pelējumu. Attaisām vaļā – smird pēc hlora, jo satur hipohlorītu (5%). Te stāv arī reklāmās redzētais vannasistabas tīrīšanas līdzeklis – arī satur hipohlorītu. Nesen Pēteris pārbūvēja vannasistabu un apstrādāja vannas malas ar hermētiķi, un arī šis līdzeklis satur biocīdas vielas pret pelējumu.
Nātrija hipohlorīts (NaClO)
Plaši lietots dezin cējošs līdzeklis, smird pēc hlora. Neuzmanīgi rīkojoties, var kairināt elpošanas ceļus. Nejaukt kopā ar skābēm, jo tad var izdalīties hlora gāze, kas ir ļoti indīga.
Triklozāns
Ziepēs tā ir maz – tikai 1g/kg –, bet, tā kā tas ir arī daudzos citos produktos, piemēram, zobu pastā, apavu atsvaidzināšanas līdzekļos, trauku mazgāšanas švammītēs u. c., to atrod arī cilvēku organismā – asinīs, urīnā, mātes pienā. Ir pētījumi, kas brīdina, ka triklozāns nevēlami ietekmē dzīvnieku hormonālo sistēmu. Varbūt tā ir endokrīno sistēmu traucējoša viela? Par triklozāna kaitīgumu «Vides Vēstis» raksta jau sen, tas lēnām iziet no modes, t.i., to saturoši produkti pazūd no veikalu plauktiem.
Guļamistaba. Neko nemanu, bet Anna atklāj, ka pirms pāris gadiem no ceļojuma atvedusi blaktis, un nekas cits kā dezinfekcijas brigādes palīdzība nav līdzējis – parastie pretkukaiņu aerosoli nav līdzējuši – re, viens pustukšs skapja stūrī vēl stāv. Atrodam vienu līdzekli pret putekļu ērcītēm, ko Anna sen nopirkusi, bet nav bijis iedvesmas izmantot. Te pavisam jaunas Pētera zeķes – ar sudraba mikrodaliņām, antibakteriālas. Iespējams, pēc 3–4 mazgāšanas reizēm lielākā daļa sudraba būs izskalojusies un nokļuvusi kanalizācijā. Tā kā uz grīdas pielīmēts mīkstais segums, ir liela iespēja, ka visi līdzekļi, kas te lietoti mušu, blakšu vai kožu nīdēšanai, putekļu veidā paslēpušies paklājā.
Virtuve. Trauku mazgājamais līdzeklis ir antibakteriāls, jo satur sudraba nitrātu. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā atļauto biocīdu sarakstā šāda līdzekļa nav. Tātad – vai nu importētājs pārkāpj likumu un nav to reģistrējis kā biocīdu, vai arī sudraba savienojumu šajā līdzeklī nav, un tādā gadījumā tā ir patērētāju maldināšana.
Virtuvē stāv arī želejveida līdzeklis pret prusakiem, kas satur pronilu. Iesaku Annai citreiz izvēlēties kukaiņu ķeramās mājiņas, jo tad lielākā daļa kaitīgās vielas paliks mājiņā, nevis tiks izkliedēta pa visu virtuvi. Želeja pret skudrām un prusakiem satur imidakloprīdu (0,2%), ko uzskata par īpaši bīstamu bitēm, un Eiropas Komisija iecerējusi ievērojami ierobežot tā izmantošanu lauksaimniecībā.
Sudraba nitrāts (AgNO3) un sudraba nanodaļiņas (AgNP)
Sudraba nitrāts ir ļoti kaitīgs ūdens organismiem. Ir pētījumi, kas liecina, ka sudraba nanodaļiņas iedarbojas uz organismiem citādi nekā sudraba joni. Eiropas ekspertu grupa, kas novērtēja sudraba nanodaļiņu ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, secināja, ka mēs vēl pārāk maz par tām zinām, lai novērtētu nanodaļiņu izmantošanas radītos riskus.
Priekšnamā atrodam atsvaidzinošu, antibakteriālu līdzekli apaviem – tā sastāvā ir triklozāns – un arī repelentu odu atbaidīšanai, kas satur 15% N, N-dietil-m-toluamīda, to dēvē arī par DEET. Līdzeklis pret skudrām satur 0,5% permetrīna.
Tagad interesantākais – šķūnītis. Pirmais, ko tur atrodam, ir līdzeklis pret sūnām. To Pēteris izmantoja, lai cīnītos ar sūnām uz mājas jumta. Īpaši iemīļojušas tās bija ziemeļu pusi. Līdzeklis palika pāri, bet pustukšo iepakojumu ārā mest žēl. Tas ir biocīds, bet aktīvās vielas nosaukums uz iepakojuma izdzisis. Šķūnītī ir arī līdzeklis pret zemesvēžiem, kas nograuž saknes tomātiem un puķēm. To gan Pēteris zina, ka tas ir ļoti indīgs, un, lai gan nekādu briesmīgu uzrakstu uz iepakojuma neredz, ieskatoties tuvāk – jā, brīdinājums ir (satur 0,05% pronilu).
Imidakloprīds
Šī viela pieder neonikotinoīdu grupai, ko uzskata par īpaši bīstamu bitēm – tā iedarbojas pat ļoti nelielās devās – vienai bitei pietiek 0,024 μg šīs vielas, lai tā ietu bojā. Eiropas Pārtikas drošības iestāde paziņojusi, ka imidakloprīds var atstāt ietekmi uz cilvēka nervu sistēmas attīstību, īpaši smadzenēm, un tāpēc nevēlams kā pesticīds.
N, N-dietil-m-toluamīds, DEET
Kukaiņu atbaidītājs – kukaiņiem nepatīk tā smarža. Tiek uzskatīts par drošu lietošanā, tomēr Kanādas Veselības aizsardzības iestāde neiesaka DEET lietot zīdaiņiem, kas jaunāki par 6 mēnešiem, un bērniem līdz 12 gadiem tikai 10% koncentrācijā un ne biežāk kā trīs reizes dienā.
Vairākus gadus šķūnītī stāv pustukša kanna ar koksnes konservantu, kas bija nepieciešams smilšu kastes koka malu apstrādei. Smilšu kastē patīk rotaļāties mazbērniem, kuri šad tad atbrauc ciemos. Šo līdzekli Pēteris ir pārlējis no citas kannas, tāpēc viņš nemaz nezina, kas tur iekšā. Varbūt šis līdzeklis ir ļoti kaitīgs, piemēram, satur hroma savienojumus, ko nesen aizliedza tirgot? Ir veikti pētījumi par bērnu rotaļlaukumiem, un atklāts – ja koksnes aizsardzības līdzeklis, ar ko apstrādātas koka detaļas, satur kaitīgas vielas, tās nelielos daudzumos var palikt uz bērnu rokām. Ķīmiskos produktus – un vēl jo vairāk biocīdus – nevajadzētu pārliet citos iepakojumos: pirmkārt, nav garantijas, ka šis iepakojums tam ir piemērots, otrkārt, vēlāk vairs nezinām, kas tur ir iekšā un kā ar to rīkoties.
Beidzot kārta Annas un Pētera lepnumam – saunai. Kā tad! Tur atrodam dezin cējošu līdzekli, ko saimniekiem kāds ir uzdāvinājis.
Paskaties arī savā mājoklī – cik daudz šādu kaitīgu ķīmisku vielu atradīsi? Visticamāk, no četriem biocīdu veidiem (skat. attēlu) tu neatradīsi tikai tos, kas iekļauti sadaļā «Citi biocīdi», ja vien tev nav pašam savas laivas vai dzīvnieku izbāžņu darbnīcas. Pārējos – dezinfekcijas līdzekļus, konservantus, kaitēkļu kontroles līdzekļus – ja ne pašus līdzekļus, tad pēdas no to izmantošanas atrastu gan.
Eiropas pesticīdu rīcības tīkls «PAN Europe» ziņo, ka lauksaimniecības pesticīdu tirdzniecības apjoms sasniedz 27 miljardus eiro, bet pēdējos desmit gadus tas stagnē. Biocīdu tirgus ir mazāks – tā apjoms sasniedz 10–11 miljonus eiro gadā, bet pēdējo piecpadsmit gadu laikā tas ir audzis par 4–5% gadā. Ar tādiem tempiem pēc 15 gadiem tas dubultosies, bet pēc 20 gadiem sasniegs pesticīdu tirgus apjomu.
Vai likums mūs nepasargā?
Sākotnēji EK direktīva par biocīdiem, ko pirms 16 gadiem pieņēma Eiropā, ieviesa saprotamu biocīdu kontroles mehānismu: ikvienu biocīdu līdzekli, pirms to sāk tirgot, nepieciešams izvērtēt, kādus riskus tas rada cilvēkiem un videi, un tad reģistrēt valsts iestādē, kas pārbauda ražotāja iesniegto izvērtējumu. Produktiem, kas nonāk veikalu plauktos, jāpievieno informācija par to bīstamību un drošības pasākumiem. Protams, šāda prasība sarežģīja dzīvi ražotājiem, kas sūdzējās, ka viņiem nav laika un naudas, lai šādus izvērtējumus veiktu, un arī valsts iestādēm pietrūka līdzekļu, lai pārbaudītu iesniegumus (un vēl cīnītos ar rūpniecības lobiju šajā procesā) un arī kontrolētu to, kas notiek tirgū. Tāpēc šodien ir grūti saprast likumu prasības attiecībā uz biocīdiem, jo tās ārkārtīgi sarežģījuši pārejas periodi un pagaidu prasības. Arī paši ražotāji atrod viltīgus veidus, kā apiet likumus, – tie vai nu paļaujas, ka veikalu plauktos tirgotos līdzekļus nepārbaudīs, vai arī tos nemaz nereģistrē, vai pat mēģina reģistrēt kā līdzekli, kam prasības ir mazākas un vieglāk tikt cauri. Ir arī labās ziņas, proti, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs pašlaik pārbauda, kādi līdzekļi satur pronilu, un, iespējams, tuvākajā nākotnē tos tirgot nevarēs.
Kādas sekas ir biocīdu lietošanai?
Biocīdi apdraud gan dabu, gan arī mūs pašus – aizvien vairāk sāk runāt par mikrobu rezistenci, pie kā līdztekus antibiotikām vaino arī pārāk plašo antibakteriālo līdzekļu izmantošanu. Arī pie visdažādāko alerģiju epidēmijas daļēji tiek vainota cilvēku pārāk lielā tieksme pēc sterilas vides. Tāpat ir aizdomas, ka dažas biocīdu aktīvās vielas var bojāt hormonālo sistēmu. Ko mums darīt? Ja pērc līdzekli, kas paredzēts kādu organismu – mikrobu vai kukaiņu – iznīcināšanai, apzinies, ka tas ir biocīds! Izvērtē, cik ļoti kaitēklis tevi traucē un vai no tā var izvairīties ar citiem līdzekļiem. Ja tomēr esi izlēmis izmantot indi – apdomā, ko dari, ievēro drošību un glabā to tur, kur bērni un zvēri netiek klāt!
P.S. Anna un Pēteris, protams, ir izdomāti, bet viņu mājās atrastie biocīdi īsti un atrodami ne tikai veikalu plauktos, bet arī tavās, radu un draugu mājās.
Jana Simanovska
Pilnu rakstu kopā ar attēliem skatiet pdf formātā VV 01/2015