Reciklēšana (Recycled) – marķējuma zīme precēm, kas ražotas no otrreizējas pārstrādes materiāliem
Šī zīme sniedz šādu informāciju:
- iepakojuma veids, kas norādīts, zīmei pievienojot ciparu kodu vai speciālu apzīmējumu;
- iepakojuma materiāla iespējamais pārstrādes veids.
Marķējumam jābūt skaidri saredzamam, viegli nolasāmam un noturīgam.
Zīme norāda uz to, ka prece radīta no otrreizējas pārstrādes materiāla, no atkrituma, kas savākts, sašķirots un pārstrādāts.
Pasaulē šī zīme ir pazīstama un arī diezgan daudzveidīga, kaut pamatā saglabā trīs bultiņu savienību, kas skaidro mums, ka prece, kuru esam iegādājušies un izlietojuši, kļuvusi par citu preci un atkritumu daudzums nav palielinājies, piemēram, kokapstrādē radušos atkritumus – skaidas – pārstrādājot skaidu briketēs, kas ir videi draudzīgs kurināmais.
Ne visi atkritumi ir pārstrādājami, tomēr ir aprēķināts, ka, tos pārstrādājot, var samazināt atkritumus vismaz par trešdaļu.
Atkritumus var šķirot un samazināt to daudzumu:
- tos otrreiz pārstrādājot un izmantojot kā izejvielas (stikls, papīrs, metāls, plastmasa);
- bioloģiski sadalot – veidojot kompostu –, tādējādi iegūstot augsnes mēslojumu;
- organiskos atkritumus anaerobi pārstrādājot, tā iegūstot metāna gāzi;
- atkritumus sadedzinot, ar vai bez enerģijas iegūšanas.
Eiropas Savienības atkritumu pārstrādes «hierarhijā» zemākajā pakāpē atrodas atkritumu izvietošana poligonā. Šīs metodes lielākais trūkums ir tas, ka vajadzīga liela zemes platība, bet nākotnē tā var izrādīties par mazu, jo atkritumus, kas tur tiek noglabāti, nevar izmantot atkārtoti.
Nākamajā pakāpē ir atkritumu sadedzināšana bez enerģijas iegūšanas, ko mūsdienās plaši izmanto Eiropā. Tomēr, pieaugot prasībām pret izmešiem gaisā, šis process arvien sadārdzinās.
Atkritumu sadedzināšana, iegūstot enerģiju, ir visefektīvākā metode, bet tai vajadzīgi lieli kapitālieguldījumi. Šajā metodē ietilpst arī atkritumu kā degvielas izmantošana cementa ražošanas krāsnīs vai elektrostacijās.
Nākamais solis atkritumu apsaimniekošanas hierarhijā ir atkritumu pārstrāde. «Pārstrāde» ir vispārējs termins atkritumu apsaimniekošanā, un pārstrādes galarezultāts ir produkta vai materiāla otrreizēja izmantošana vai produkta kā materiāla derīga izmantošana.
«Otrreizējā izmantošana» nozīmē produkta jaunu dzīves ciklu, kurā materiāls vai produkts tiek lietots tajā pašā kvalitātē kā iepriekšējā dzīves ciklā. «Derīgas izmantošanas» gadījumā produkts vai materiāls tiek izmantots zemākā kvalitātē nekā iepriekšējā dzīves ciklā.
Pārstrādes iespēju piemēri:
- Produkta otrreizēja izmantošana – izmazgātu alus pudeļu izmantošana atkārtotai alus pildīšanai.
- Materiālu otrreizēja izmantošana – alumīnija lūžņu izmantošana jauna alumīnija ražošanai.
- Produkta derīga izmantošana – nojaukto māju baļķu izmantošana jaunu ēku būvniecībā vai remontdarbos.
- Materiāla derīga izmantošana – sadrupināta betona izmantošana ceļu būvē.
Viena no prioritātēm atkritumu apsaimniekošanā ir atkritumu daudzuma samazināšana. To var darīt, samazinot ražošanas atkritumus jau to rašanās vietā vai arī šķirojot un pārstrādājot jau radušos atkritumus.
Latvijā pagaidām nepastāv vienota sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēma, kuras pakalpojumi būtu pieejami katram atkritumu ražotājam. Šādus pakalpojumus saņem aptuveni 80% pilsētu iedzīvotāju un tikai ap 20% lauku iedzīvotāju. Atkritumi tiek izbērti mežos, ceļmalās, atklātu ūdenstilpju tuvumā un citās neatļautās vietās.
Latvijā patlaban darbojas 558 izgāztuves, un ir vismaz 160 izgāztuves, kuras vairs netiek izmantotas. Visu izgāztuvju kopējā platība ir 853,5 ha. 77% izgāztuvju platība ir mazāka par 2 ha, 75% izgāztuvju saņem mazāk nekā tūkstoti m3 atkritumu gadā.
Turpretī izgāztuves, kurās apglabā atkritumus no lielajām pilsētām, var sasniegt 16 ha (Ventspils pilsētas izgāztuve) vai pat 35 ha (Rīgas pilsētas izgāztuve «Getliņi»).
No 28 lielākajām izgāztuvēm tikai 14 ir novērtēta to ietekme uz vidi. Lielas pazemes un virszemes ūdeņu piesārņojuma, augsnes un ainavas degradācijas problēmas rada atkritumu izbēršana neatļautās vietās: mežos, pļavās, upju palienēs, karjeros, vietās ar augstu gruntsūdeņu līmeni.
Taču daudz lielākas problēmas par mums labi zināmajiem sadzīves atkritumiem var sagādāt bīstamie atkritumi, kas pašlaik ir lielākais no vides riskiem Latvijā. To pieaugošais apjoms rada slodzi videi un piesārņo to ar bīstamām vielām.
Lielāko bīstamo atkritumu daudzumu – 49% – veido metālapstrādes procesos radušies atkritumi. Liels īpatsvars ir arī atkritumu pārstrādes un notekūdeņu attīrīšanas procesos radītajiem atkritumiem – 40% no kopējo bīstamo atkritumu daudzuma.
Bīstamo atkritumu pārstrādes iespējas ir ierobežotas. Tirgus veicinātas darbības notiek naftas produktu atkritumu savākšanā un likvidēšanā, automašīnu akumulatoru savākšanā un pārstrādē, dienasgaismas lampu pārstrādē. Vairāki uzņēmumi nodarbojas ar īpašu atkritumu veidu (piemēram, medicīnisko vai rūpniecisko atkritumu) savākšanu un sadedzināšanu.
Par videi kaitīgo preču un produktu atlikumu pārstrādi 1998.gadā 12 uzņēmumiem ir izmaksātas Latvijas Vides aizsardzības fonda subsīdijas 1,3 miljonu latu apjomā.
Atkritumu saimniecības galvenās problēmas ir izgāztuvju lielais skaits, to ietekme uz vidi, kā arī jaunu apglabāšanas vietu izvēle un izveidošana. Pašreizējais uzdevums ir samazināt atkritumu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, izveidojot jaunu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, kas nodrošinās atkritumu savākšanu un apglabāšanu atbilstoši sanitārajām un vides aizsardzības prasībām.
Lai samazinātu atkritumu negatīvo ietekmi uz vidi, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģijā viens no galvenajiem uzdevumiem ir slēgt vides aizsardzības prasībām neatbilstošās atkritumu izgāztuves un izveidot 10–12 sadzīves atkritumu apglabāšanas poligonus. Daļu no slēdzamajām sadzīves atkritumu izgāztuvēm plānots izmantot kā atkritumu savākšanas, šķirošanas un pārkraušanas vietas.
Jau tiek realizēti Rīgas, Ziemeļvidzemes, Liepājas un Ventspils reģionālo sadzīves atkritumu izveides projekti, bet sagatavoti – Malienas, Austrumlatgales un Dienvidlatgales projekti. Jaunajos sadzīves atkritumu poligonos Rīgā un Liepājā paredzēta biogāzes savākšana un tālākizmantošana enerģijas ieguvei. Tādā veidā tiktu samazināta atkritumu izgāztuvju ietekme uz dabu un klimata pārmaiņām.
Publicēts 2005.gada janvārī.