1972. gadā Olainē tika izveidotas šķidro bīstamo atkritumu krātuves. Te tika nogādāti farmācijas un ķīmiskās rūpniecības atkritumi, taču betonētās tilpnes bija nekvalitatīvas, un vairākkārt notika bīstamu vielu noplūdes, ķimikālijas gadu desmitiem iesūcās zemē un piesārņoja gruntsūdeņus. Saplaisājušie un novārtā pamestie vecie betona baseini izraisīja lokāla mēroga ekoloģisku katastrofu – piesārņojošo vielu koncentrācijas tūkstošiem reižu pārsniedza pieļaujamās normas. Bīstamākie vidē nonākušie savienojumi – piridīns un butanols.
Beidzot Olaines novada iedzīvotāji var justies droši, jo šā gada oktobrī bīstamais piesārņojuma avots pie Olaines ir likvidēts. Attīrītajā teritorijā 7. oktobrī notika Valsts vides dienesta (VVD) rīkotais Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves vēsturiskā piesārņojuma attīrīšanas darbu noslēguma pasākums. Tajā piedalījās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova), SIA «VentEko» valdes loceklis Mareks Bažovskis, VAK viceprezidente Elita Kalniņ. Amatpersonas, uzņēmēji un vides aizsardzības organizāciju pārstāvji kopīgi iestādīja piecus baltos vītolus un iesēja zāli, kā arī pārrunāja objekta turpmāko uzraudzību.
Nomaļā teritorija purvaina meža klajumā ir attīrīta no bīstamajiem šķidrajiem un cietajiem atkritumiem trīs hektāru platībā. Bīstamie atkritumi reģenerēti 81% apjomā. No izgāztuves izvākti 5318 m3 cieto atkritumu, un no četriem baseiniem izsūknēti šķidrie bīstamie atkritumi. Demontēti dzelzsbetona baseini – piesārņoto būvgružu kopējais apjoms bija 104 tonnas. Attīrīti 111 449 m3 gruntsūdeņu un 10 400 m3 apmērā pāršķirota piesārņotā grunts zem bīstamo ķīmisko atkritumu baseiniem. Sanācijas darbu kopējās izmaksas ir 6 773 270,24 (ieskaitot PVN) eiro, no tām 70% eiro līdz nansē Eiropas Savienība.
VVD turpmākos 30 gadus nodrošinās teritorijas gruntsūdeņu kvalitātes monitoringu. Objektā ierīkoti dziļurbumi un izveidota pēcsanācijas monitoringa sistēma. Notiks virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu paraugu periodiska noņemšana.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards projekta noslēguma pasākumā atgādināja, ka tīra daba ir Latvijas bagātība un mūsu pienākums ir rūpēties par to.
Sanācijas darbu veicēja uzņēmuma SIA «VentEko» valdes loceklis Mareks Bažovskis atzina: «Pozitīvu rezultātu var sasniegt tad, ja visi iesaistītie partneri atbildīgi izdara to, ko vislabāk prot, un ar cieņu sadarbojas! Olainē ir izdarīts viss, kas cilvēka spēkos, bet jāapzinās, ka šeit gruntsūdeņi tika piesārņoti vairāk nekā 40 gadu!»
Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas vadītāja Rūta Bendere: «Šis ir viens no pirmajiem gadījumiem, kad Latvijā veiksmīgi pabeigta kādas bīstamo atkritumu izgāztuves sanācija. Uzskatu, tas izdevies tāpēc, ka darbu veikšana tika uzticēta uzņēmumiem, kam ir bīstamo atkritumu apsaimniekošanas pieredze, nevis būv rmai, kas nemaz lāgā neizprot, kas un kā īsti jādara, toties var piedāvāt mazāko cenu. Piesārņotu gruntsūdeņu attīrīšana ir ļoti sarežģīta, pa šiem gadiem piesārņojums bija izplatījies plašā teritorijā.
Problēmas Olainē sākās tad, kad tā strauji attīstījās kā ķīmiskās rūpniecības centrs. Padomju laikos izpratnes par bīstamībām bija maz, nomaļā vietā netālu no pilsētas pavirši izbetonēja dažus baseinus – un gatavs! Lai gan jau pēc dažiem gadiem izrādījās, ka piesārņojums iesūcas gruntī, nekas netika darīts. Arī neatkarīgās Latvijas pirmsākumos daudzas rūpnīcas uz šejieni veda savus atkritumus. Un, kā izrādās, vēl pērn parādījās pa kādai jaunai mucai.»
Vides aizsardzības kluba viceprezidente Elita Kalniņa atceras: «Pirms vairāk nekā 20 gadiem es devos uz Vides aizsardzības klubu, jo kā Olaines iedzīvotāja nebiju mierā ar to, ka netālu no pilsētas ierīkota bīstamo atkritumu izgāztuve. Bija vēl padomju laiki, un mēs uz šejieni pat slepus atvedām žurnālistus no Amerikas. Bet tolaik nebija ne Vides ministrijas, ne Vides dienesta, nebija arī Latvijas valsts. Liels bija mans pārsteigums, kad pērn atklāju: nekas nav mainījies! Pateicoties TV raidījumam «Vides fakti», informējām sabiedrību, cēlām traci. Izrādās, nauda Olaines izgāztuves sanācijai bija paredzēta, projekts izstrādāts, bet klīda runas, ka naudu mēģina novirzīt citām vajadzībām. Pateicoties sabiedrības spiedienam, tomēr izdevās panākt, ka Olaines bīstamo atkritumu izgāztuves sanācijas projekts tika īstenots.»
«Katrs projekts ir unikāls un neatkārtojams savā sarežģītībā,» atzīst Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova. «Veiksmīgi pieveikuši vienu projektu, mēs varam iedvesmoties nākotnes izaicinājumiem, organizējot Inčukalna gudrona dīķu sanāciju. Olainē paveiktais ir apliecinājums tam, ka valstī ir patiešām spējīgi, gudri un augsti kvali cēti uzņēmumi, kuri ar valsts un Eiropas Savienības piešķirtajiem līdzekļiem saimnieko atbildīgi un ir uzticami partneri sarežģītu vides problēmu likvidēšanā. Viens no VVD uzdevumiem ir organizēt vēsturiski piesārņoto vietu sanāciju četros īpaši bīstamos vides objektos valstī. 2012. gadā jau veiksmīgi noslēgusies Jelgavas bīstamo atkritumu izgāztuves «Kosmoss» likvidēšana, tagad pabeigta Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves sanācija. Ar Šveices valdības atbalstu vides uzlabošanas darbi norit Sarkandaugavā – Rīgas Brīvostas teritorijā, līdz 2019. gadam tiks īstenota Inčukalna sērskābo gudrona dīķu sanācija.»
Pilnu rakstu kopā ar attēliem skatiet pdf formātā VV 06/2015