Šoreiz ar lielu prieku uz žurnāla vāka liekam zīmi «Latvijas ekoprodukts». Bet ko šī skaistā zīme, kurā savijas divi laimes simboli – pakavs un āboliņš ar četrām lapiņām –, drīkst rotāt? Tīmekļa lapā http://www.ekoprodukti.lv var uzzināt, ka preču zīme «Latvijas ekoprodukts» pieder Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības apvienībai (LBLA). Lai šo zīmi iegūtu, produkta ražotājam vispirms ir jāsaņem akreditētas institūcijas izsniegts sertifikāts, tad jānoslēdz līgums ar LBLA par zīmes lietošanu, un tikai tad zemnieks vai pārstrādes uzņēmums drīkst uz savas produkcijas etiķetes drukāt šo zīmi.
Kopš Latvija ir Eiropas savienībā, aizvien plašāk tiek lietota zīme Eiropas ekoprodukts.
Kā kļūt par zaļo zemnieku?
Katrs laucinieks, kas tirgū pārdod savu vai it kā savu produkciju, apgalvo, ka strādā ar dabiskām metodēm, ka viņu produkts ir pats veselīgākais, kādu vien varat atrast. Bet, ja cilvēks nevar uzrādīt šos izteikumus apliecinošu sertifikātu, nevienam viņa vārdam nav iemesla ticēt.
Parasti zemnieki par zaļajiem kļūst tāpēc, ka:
- negrib piesārņot savu dzimto zemi;
- grib strādāt saskaņā ar zaļo sirdsapziņu;
- ir norūpējušies par tautas veselību;
- vēlas saņemt bioloģiskajai lauksaimniecībai paredzētos platību maksājumus un subsīdijas.
Lai kļūtu par bioloģiski sertificētu zemnieku:
- Ziemas sezonā jāmācās Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra organizētajos kursos un jāiegūst zināšanas apliecinošs dokuments. Tas vidēji izmaksā no 50 līdz 80 latiem, neskaitot transporta izmaksas.
- Jāuzaicina uz savu saimniecību sertifikācijas komisija un jāapliecina savi zaļie darbi. Tas izmaksā aptuveni Ls 60, ja saimniecības platība ir līdz 19 ha; par katru nākamo ha Ls 2,50 un vēl jāpiemaksā par katru sertificējamo nozari. Sertifikācija katru gadu jāatkārto.
- Divus gadus saimniecībai nosaka pārejas periodu, lai saimnieki un zeme pierastu pie dabiskās saimniekošanas. Un tikai tad zemnieks kļūst par pilntiesīgu bioloģisko zemnieku saimes pārstāvi.
Kā redzat, vieglāk par zaļo zemnieku ir nekļūt: darbs piņķerīgs, ražas zemas, tirdzniecības vietas tikai dažas, jāiegulda daudz naudas un pūļu, bet nav īsti skaidrs, kad un cik valsts atvēlēs atbalsta maksājumos. Turklāt lielie pārtikas ražotāji lobē valdību, lai dažādos veidos klupinātu zaļo saimniekošanu. Jau gadus divus kā karstu kartupeli Ministru kabinets viļā mājās ražotu produktu noteikumus, labi zinot, ka saimniece, kas sien mājās sieru, nekad nevarēs un viņai pat nevajag izpildīt lielam piena kombinātam radītās Eiropas Savienības prasības. Tagad izskatās, ka no valdības puses bioloģiskajai lauksaimniecībai pūš ziemeļvēji un ka ilgi gaidītos noteikumus nositīs kā mušu ar kārtējo Eiropas direktīvu.
Bioloģiskās lauksaimniecības filozofija
Bioloģiskā lauksaimniecība ir ilgtspējīga: viss, kas ir ap mums un mūsos, nāk no saules, plašākā nozīmē – no kosmosa enerģijas. Augi ir vienīgais dzīvības veids, kas spēj uztvert un fotosintēzes procesā saules enerģiju pārstrādāt organiskajās vielās. Tikai pateicoties šai augu spējai, ir iespējama cilvēku un dzīvnieku, kā arī augsnes mikroorganismu pilnvērtīga dzīve. Bioloģiski ražotos produktus iegūst, saimniekojot ar dabiskām bioloģiskām metodēm: nelietojot ķīmiskos pesticīdus un minerālmēslus, bet veicinot auga dabisko barošanos no ūdens, gaisa un augsnes ar saules enerģijas un mikroorganismu palīdzību. Saimniekošanas priekšnoteikums ir veselīga augsne, kas ir dabiska un dzīva vienība ar daudzveidīgu floru un faunu. Tikai veselīgā augsnē var izaudzēt veselīgus augus un iegūt veselīgu pārtiku un, kas ir ne mazāk svarīgi, veselīgu lopbarību. Ražas palielināšanai baro nevis augus, bet dažādiem paņēmieniem rosina dzīvības procesus augsnē:
- augsekā obligāti iekļauj augus, kas simbiozē ar mikroorganismiem spēj slāpekli uzņemt no gaisa;
- nodrošina sīkbūtņu barošanos, ievadot augsnē dažādu organisko masu – kompostus, zaļmēslojumu u.c., kas radīti ar tiešo saules enerģiju;
- lieto mikroorganismu darbību rosinošus augsnes apstrādes paņēmienus: atkārtotu augsnes apvēršanu, vagu metodi, dziļirdināšanu u.c.;
- izmanto dabiskus preparātus augu un kompostu apstrādei, kas veicina mikroorganismu darbību un augiem grūti uzņemamo barības vielu pārveidošanos viegli uzņemamu savienojumu veidā.
Dabas daudzveidības saglabāšanai iesaka audzēt vietējo šķirņu kultūraugus un mājdzīvniekus, jo tie atrodas vislabākajā saderībā arī ar vietējiem mikroorganismiem un dod vietējiem iedzīvotājiem vispiemērotāko pārtiku. Lopus tur nepiesietus un gana dabiskās ganībās.
Bioloģiskās lauksaimniecības pamatuzdevumi:
- Nodrošināt ilgspējīgu augstas kvalitātes veselīgas pārtikas ražošanu, nevis maksimālas ražas ieguvi, vienlaikus uzturot kultūraugu un mājdzīvnieku daudzveidību, saudzējot vidi, ieskaitot augus, dzīvniekus, augsni, ūdeņus un gaisu.
- Bagātīgi izmantot tiešo saules enerģiju, bet taupīgi – pārējos enerģijas avotus, kas tiek ņemti no zemes krājumiem, piemēram, dažāda veida kurināmo, elektrību u.c.
Ekoproduktu pircēja portrets
2004.gada vasarā firma «Marketing House» aptaujāja 500 Latvijas iedzīvotāju, lai uzzinātu, vai patērētāji ir gatavi iegādāties bioloģiski sertificētus produktus. Izrādās, pašlaik 91% apliecina, ka vēlas ēst veselīgi, taču tikai 4% Latvijas iedzīvotāju ir gatavi maksāt par ekoproduktiem vismaz par 30% vairāk nekā par parastiem pārtikas produktiem. Lai to varētu atļauties, ienākumiem uz katru ģimenes locekli jābūt vismaz Ls 100. Tie ir pilsētu iedzīvotāji vecumā no 31 līdz 50 gadiem, visbiežāk latvieši ar augstāko vai vidējo speciālo izglītību; speciālisti vai vidējā līmeņa vadītāji, ierēdņi, kas ir precējušies vai dzīvo kopā ar partneri, visbiežāk bez bērniem, un kuru ienākumi ir augstāki par 150 latiem mēnesī. Galvenokārt tie ir Rīgas iedzīvotāji. Interesanti, ka gatavību iegādāties ekoproduktus un maksāt par tiem vairāk biežāk izsaka vīrieši, turklāt tie, kas ģimenē ir galvenie iepirkumu veicēji.
Galvenās vērtības potenciālajiem ekoproduktu lietotājiem ir ģimene un arī bērni, lai gan lielākajai daļai no viņiem bērnu vēl nav. Šiem cilvēkiem būtiska ir veselība. Vērtību skalā nākamais ir darbs un nauda, taču karjera ir salīdzinoši mazāk svarīga. Šie cilvēki vairāk orientēti uz ģimeni, nevis uz aktīvu atpūtu un biežu tikšanos ar draugiem. Interesanti, ka cilvēkiem, kas būtu gatavi maksāt vairāk par veselīgu un dabisku pārtiku, salīdzinoši nebūtiska liekas tāda vērtība kā tīra vide – pagaidām izskatās, ka Latvijas potenciālie ekoproduktu lietotāji nav zaļās ideoloģijas piekritēji un aizstāvji. Būtiskāka šiem cilvēkiem ir paša un ģimenes locekļu veselība. Savukārt visnebūtiskākā šiem cilvēkiem ir ticība Dievam.
91% no aptaujātajiem atzīst, ka dotu priekšroku ekoproduktiem, ja tie būtu visos veikalos par tādu pašu cenu kā parastie. Tie 9%, kas nepirktu ekoproduktus, kā argumentu min to, ka viņiem tas nav būtiski (32%), tie ir par dārgu (30%), ka neuzticas zaļo zemnieku godaprātam (16%).
Anitra Tooma
Publicēts 2005.gada jūlijā.