Kad 2015. gada pavasara «Vides Vēstīs» aicināju iesūtīt kadiķu fotogrā jas, nevarēju iedomāties, ka pēc gada būšu saņēmusi vairāk nekā trīs simtus foto no 30 autoriem ar vairāk nekā 150 kadiķiem un aptuveni 30 kadiķu ainavām. Senākās fotogrā jas – no pagājušā gadsimta vidus. «Dziedava.lv» dižkoku datubāzē apkopotas arī ziņas par kadiķu izmēriem.
Lai noskaidrotu mūsdienu dižākos Latvijas kadiķus, nepietiek apskatīties atklātā sabiedriskā fonda «Dabas retumu krātuve» gadus divdesmit vāktajā dižkoku datubāzē un izdrukāt sarakstu. Datiem jābūt svaigiem, jo kadiķu mūžs nav tik ilgs cik ozoliem, tie iet bojā arī cilvēku darbības vai bezdarbības dēļ, ir ļoti jutīgi pret vides pārmaiņām. Ja zālāju pārstāj pļaut vai ganīt un kadiķi pāraug citi koki, tas var iet bojā līdzīgi kā tad, ja mežā augušo strauji atbrīvo, izcērtot kokus tam apkārt.
«Dabas retumu krātuves» datubāzē ir ziņas par divarpus simtiem kadiķu. Dzīvi no tiem tagad ir ne vairāk kā 170, tomēr tāpat nav ātri apskrienami. Ideju par kadiķu apzināšanu un fotokolekciju atbalstīja arī citi «Dabas retumu krātuves» entuziasti – Ansis Opmanis, Māris Zeltiņš, Jānis Cepītis un Guntis Eniņš.
Katru gadu «Dabas retumu krātuves» aktīvisti veic vairākas dižkoku apsekošanas ekspedīcijas. 2015. gadā tajās pavadīts vairāk nekā 30 dienu un apsekoti vairāk nekā 70 kadiķi, no kuriem aptuveni 20 jau bija nokaltuši, bet atklāti arī vairāki jauni dižkoku kandidāti 0,5–0,8 metru apkārtmērā. Lielākais atklājums kadiķu akcijas laikā – Pūkaļu kadiķis Ances pagastā ar 0,88 metru apkārtmēru…
Julita Kluša
Pilnu rakstu kopā ar attēliem skatiet pdf formātā VV 03/2016