Jebkuras sugas eksistencei dabā nepieciešami specifiski dzīves apstākļi, kas veidojušies gadu tūkstošiem. Ziemeļos vai dienvidos, purvos, mežos vai pļavās mītošajām sugām izdzīvošanas elementu, barības vielu un dzīves telpas prasības ir atšķirīgas, tāpēc speci skas sugas izvēlas dzīvot konkrētos apgabalos. Lai saglabātu dabas vērtības nākamajām paaudzēm, nepieciešama vienota un mērķtiecīga rīcība, tādēļ 1992. gadā Eiropā pieņemta Biotopu Direktīva 92/43/EKK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un oras aizsardzību. Tās mērķis – veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos, veicot dažādus dabisko biotopu, oras un faunas aizsardzības pasākumus. Retu un apdraudētu biotopu saglabāšanā svarīgi ir apzināt vērtīgās platības, kā arī novērtēt to stāvokli. Tuvākajā laikā Latvijā ir jātiek galā ar uzdevumu kartēt un izanalizēt visas īpaši aizsargājamo biotopu teritorijas, lai nākotnē spētu nodrošināt to pienācīgu aizsardzību un apsaimniekošanu.
Ilgtspējīgai biotopu plānošanai būtu jābalstās uz objektīviem, detalizētiem un visaptverošiem datiem, kas sniegtu precīzu informāciju gan par biotopu izplatību, gan to faktisko stāvokli. Ideāls risinājums biotopu kartēšanai ir ekspertu zināšanu apvienojums ar objektīviem datiem, kas iegūti, izmantojot jaunākās informācijas tehnoloģijas. Vides risinājuma institūtā (VRI) īstenotā projekta «Eiropas Savienības nozīmes biotopu stāvokļa novērtējums un kartēšana, izmantojot attālās izpētes tehnoloģijas» ietvaros klasiskās biotopu apsekošanas metodes plānots apvienot ar attālās izpētes tehnoloģiju sniegtajām iespējām, lai ES nozīmes biotopu kartēšanu veiktu maksimāli pilnvērtīgi. Turklāt, ja kartēšanu veic tikai eksperti, pastāv risks iegūt subjektīvus datus vai teritorijas apsekot nepilnīgi.
Raksta turpinājumu lasiet pdf formātā VV 05/2014
Guna Dātava, Vides risinājumu institūts