Tiek izmantotas divu veidu laipas: ar garenvirziena dēļiem un no šķērsvirziena dēlīšiem. Laipas ar garenvirziena dēļiem ierīko vietās, kur maz iespējams slīdēšanas risks, t.i., klajās un līdzenās vietās. Laipas ar šķērsvirziena dēlīšiem ierīkojamas mežos, kur uz laipām sakritušās lapas var veicināt paslīdēšanu, kā arī reljefā vidē, kur nokrišņi var samērcēt laipu un kļūt par iemeslu kritienam. Ik pēc zināma laipu posma ieteicams veidot platformas. Tās domātas gan objekta apskatei, gan apmeklētāju atpūtai un tam, lai cilvēki varētu palaist cits citu garām.
Garenvirziena laipas purvos un miklās vietās veido uz gulšņu baļķiem, kuru diametram jābūt vismaz 20 cm. Laipas laidumam starp gulšņiem – ne lielākam par 2 m. Gulšņi jānomizo un jāpiesūcina ar antiseptiskajiem līdzekļiem. Pie gulšņiem garenvirzienā tiek stiprināti 2-4 neēvelēti dēļi, kuru kopējam platumam jābūt vismaz 0,6-1 m. Starp dēļiem nedrīkst būt par 3 cm platākas spraugas, lai starp dēļiem neiesprūstu ratiņu riteņi. Apskates vai bīstamās vietās, t.i., pie akačiem, klinšu kraujām u.tml., laipai obligāti jāpiemontē marga ar šķērskoku vidusdaļā bērnu drošībai.
Šķērsvirziena laipas mežos un reljefās vietās tiek veidotas uz diviem balstiem, pār kuriem šķērsām ir piestiprināti 6-8 cm plati neēvelēti, ar bezkrāsainu antiseptiķi apstrādāti dēlīši. Arī šo laipu spraugām starp dēlīšiem nevajadzētu pārsniegt 3 cm. Margas šīm laipām ir nepieciešamas tieši tādos pašos gadījumos kā garenvirziena laipām.
Reljefā vidē, kura nav tik stāva, lai būvētu kāpnes, taču arī uz šķērsvirziena dēlīšu laipas iespējama slīdēšana, vēlams darināt laipas ar spraislīšiem, t.i., ar 20-25 mm platām līstītēm, kas pienaglotas laipas virspusē ik pēc 15 cm. Ja reljefā vidē tiek izmantotas šķērsvirziena laipas, to balstiem jābūt stiprinātiem zemē vismaz ik pēc 10 m.
Platformas
Ja laipu garums pārsniedz 100 m, vēlams veidot platformas vismaz ik pēc 50 m, lai apmeklētāji varētu atpūsties, pa-laist garām citus vai atgriezties atpakaļ. Platformām būtu jābūt ierobežotām ar margām. Ja aizsargājamās teritorijas apsaimniekotāji vēlas, uz platformām var izvietot soliņus, atkritumu tvertnes un informatīvas norādes. Platformas ieteicams veidot uz balstiem, starp kuriem attālums nav lielāks par 1 m.
Kāpņu iedalījums un izvietošana
Kāpņu veidošanā iespējami divi varianti: kāpnes no pāršķeltiem apaļkoka baļķīšiem vai dēļiem. Kāpņu izvietošana ir atkarīga no reljefa. Pirms kāpņu uzstādīšanas aizsargājamās teritorijas apsaimniekotājiem jāpārdomā, kur reljefa slīpums prasa kāpņu izvietošanu un kur ērtāk būtu ierīkot šķērsvirziena dēlīšu laipas ar spraislīšiem.
Kāpņu veidošanā ir vispārpieņemti standarti un tie ir veidoti, rūpējoties par cilvēku drošību un ērtu pārvietošanos, tāpēc šie principi ir jāievēro (sk. attēlu). Bet, ja reljefs liedz ievērot standarta augstumu starp pakāpieniem vai pakāpienu platumu un kāpņu slīpumu, teritorijas apsaimniekotājiem jādomā par citiem risinājumiem, piemēram, zigzagveida kāpņu izvietošanu.
Veidojot kāpnes – neatkarīgi no to stāvuma un garuma –, margas ir obligātas. Vēlams domāt arī par bērnu drošību un margu vidusdaļā pievienot papildu margu.
Kāpņu apraksts
Kāpņu veidošanā tiek izmantotas apaļkoka brusas un/vai dēļi. Materiāli jāapstrādā ar antiseptiskiem līdzekļiem. Kāpņu pamatā ir divas nesošas paralēlas brusas vai dēļi. Kāpņu platumam jābūt vismaz 70 cm. Viena laidiena garumam – ne garākam par 6 m. Montējot kāpnes, vismaz ik pēc 4 m nepieciešams stiprinājums zemē. Ja tas nav iespējams, jādomā par alternatīviem stiprinājuma veidiem. Vienam kāpņu posmam bez atpūtas platformas nevajadzētu pārsniegt 20 m. Ja kāpņu posms ir garāks, būtu vēlams izvietot ar margām ierobežotu atpūtas platformu, kur var izvietot soliņus, atkritumu tvertnes un informatīvas norādes. Soliņiem nevajadzētu traucēt tiem, kas pārvietojas pa kāpnēm.
Minimālais platformu lielums ir divu kāpņu platumā aptuveni 1,5 m un 1 m garumā. Vietās, kur reljefa leņķis pārsniedz 50 grādu vai arī citu iemeslu dēļ nav iespējams izveidot garenvirziena kāpnes, ieteicams veidot šķērsvirzienā ejo�us zigzagveida kāpņu laidumus vai kombinētus garenvirzienā un šķērsvirzienā ejošus kāpņu laidumus. Atkarībā no reljefa virsmas īpatnībām jāizvēlas atbilstošas kāpņu konstrukcijas stiprinājumu un balstu vietas, kā arī kāpņu laidumu garums, kāpņu platformu lielums un daudzums. Kāpņu margām jābūt izturīgām, margu virsmai – pietiekami gludai, lai nesavainotu rokas.
Šķērsvirzienā ejošas zigzagveida kāpnes
Vietās, kur kāpņu ekspluatācija ir minimāla, nav aizsargājamu biotopu un reljefs to pieļauj, var izmantot alternatīvu kāpņu veidu – zemē iebūvētas pusbaļķu kāpnes. Lai nokrišņu dēļ netiktu izskalota zeme ap un zem pakāpieniem, obligāti jāparedz noteces gar kāpņu malām, kā arī notece kāpņu pakājē. •
No «ĪDAT vienotais stils»
http://www.dap.gov.lv
Der zināt!
Neatkarīgi no apstrādes veida vidē izvietoto laipu dēļi mainīgu laika apstākļu ietekmē var deformēties. Koksnes šķiedras blīvums ir lielāks tuvāk baļķa serdei, tāpēc dēļa ārējās malas mainīga mitruma ietekmē lieksies virzienā uz virsmu, kurā šķiedras blīvums ir mazāks. Liekšanās dēļa garumā ir atkarīga no pareizas žāvēšanas un ķīmiskās apstrādes.
Vietās, kuru apmeklētāju lokā ir bērni ratiņos vai invalīdi ratiņkrēslos, ieteicams veidot speciālas laipas, kuru platums ir no 1 līdz 1,3 m un kur abas malas sargā drošības dēlīši, lai samazinātu risku ratiņiem nobraukt no laipas. Iekārtojot šādas laipas, jāvairās no spraugām starp dēļiem, veidojot precīzus salaidumus. Ja šo laipu posmi pārsniedz 100 m, vēlams veidot platformas vismaz ik pēc 50 m, lai ar ratiņiem varētu izmainīties vai pagriezties pretējā virzienā.
Publicēts 2006.gada martā.