Dabas fotogrāfi ir tikpat dažādi cik pati daba. Vieni aizraujas ar kādas dzīvības formas izzināšanu, kolekcionē sugas un gatavi traukties pakaļ retumiem pāri visai Latvijai. Ir tādi, kuri par sugām diez ko daudz neinteresējas, toties dievina gaismu spēles, faktūras, sauli rasas pilienā. Vilnis Spundiņš ir gan erudīts ģeoloģisko retumu pazinējs, gan lielisks ainavists. Vispirms viņš kopā ar Andri Grīnbergu, Induli Krauzi, Gunti Eniņu un citiem dabas pētniekiem devās dažādu dabas meistardarbu meklēšanas ekspedīcijās un knipsēja ar labu «ziepjutrauku». Tad nopirka Canon 40D un kit objektīvu, izgāja fotokursus iesācējiem, kā arī dabas fotogrā jas kursu Andra Eglīša meistarklasē un tālāk jau pašmācības ceļā apguva dažādas fotografēšanas nianses. Pēc pieciem gadiem nopirka Canon 5D Mark III. Vilnis lēš, ka 70–80 dienas gadā viņš pavada dabā, un atzīst, ka tā nopietni fotografē tikai gadus astoņus. Fotoekspedīcijās viņš var doties vien nedēļas nogalēs, jo darba laiks paiet IT uzņēmumā «Exigen Services Latvia», kur strādā par administratīvo menedžeri. Fotografēt viņš dodas gan kopā ar fotoklubiņa «Digital Guru» biedriem, draugiem un ģimenes locekļiem, gan arī vienatnē – ar kājām vai velosipēdu, un tad tikai trešdaļu velobagāžas svara veido telts, guļammaiss un ēdamais, bet pārējās divas – fototehnika, jo vienmēr līdzi ir abi fotoaparāti, vairāki objektīvi, zibspuldzes un stabils statīvs. «Vienā dienā es vairāk par 60–90 kilometriem nenobraucu,» teic Vilnis, un es domās sabrūku, jo ierindas ripinātājam jau 25 kilometri bez bildēšanas un smagām velosomām būtu krietns izbrauciens. 98% Latvijas vīriešu droši vien pat neiedomājas, ka pārvietoties var arī ar velosipēdu, cītīgi minot pedāļus, vai vairākas dienas ejot ar kājām pa gravām un purviem. Vasarā Vilnis ap astoņiem vakarā jau piemeklē nakšņošanai piemērotu vietu ar potenciāli skaistu saullēktu otrā rītā. Plānojot braucienu, viņš ņem talkā saules kalkulatoru un satelītkartes, lai prognozētu labākos skatu punktus. Vasarā mostas jau ap trijiem no rīta, sabildē pirmos saullēkta skatus un rīta miglas, atkal mazliet paguļ un dodas tālāk tos ierastos 60–90 kilometrus.
Lai izdotos laba fotogrāfija, vajag būt īstajā vietā un īstajā laikā – dažreiz šis brīdis ir vien 30 sekundes vai minūte, un viss. Viļņa ainavu galvenais gaismotājs ir saule. Ja gaisma ir, tad bilde būs. Vismaigākās gaismas esot rītos un vakaros, ziemā – arī dienas vidū. Ja fotografē dažādus skaistus sīkumiņus, varot piegaismot ar lukturīti. Vismīļākie dabas objekti Vilnim ir ūdenskritumi, klinšu atsegumi, rīta un vakara migliņas, ainavas un mazo upīšu valdzinājums. Aizvien mazāk ir vietu Latvijā, kas nebūtu jau fotografētas. Šovasar viņš grib iziet Ruņupes ieleju un Vecpalsas lejteci pie Grundzāles. Fotogrāfs vēlas, lai Latvijā vairāk tiktu koptas ainavas, lai neaizaugtu greznie, tālie skati.
Ja gribat priecēt acis, raugoties Viļņa Spundiņa fotogrāfijās, meklējiet bildes vietnē «Draugiem.lv» un «».
Anitra Tooma
Pilnu rakstu kopā ar Viļņa fotogrāfijām skatiet pdf formātā VV 02/2016