Izmēģināto veļas pulveru salīdznājums (pdf fails)
Šis veļas mazgāšanas līdzekļu (ML) tests tapa ne tikai tāpēc, ka jāsargā Baltijas jūra un jālieto videi draudzīgi līdzekļi, bet arī tāpēc, ka man apnika klausīties skeptiķu apgalvojumos, ka, lūk, zaļo ieteiktie veļas pulveri un šķidrie mazgāšanas līdzekļi nespēj labi izmazgāt drēbes. Nolēmām testēt krāsainai veļai paredzētos līdzekļus, jo – ja lietotu baltai veļai paredzētos ML ar optiskajiem balinātājiem, mēs pieļautu acu apmāna iespēju.
Lielveikalā iegādājos visvairāk reklamētos pulverus «Ariel M-Zim» un «Bonux», kā arī vides NVO ieteikto «Kastani», «Mini Risk» un «Frosch». Pārējos veļas pulverus un šķidros ML nopirkām veikalos «Weleda», «Biotēka», «Dabasbērns» un «tīmeklī» – http://www.ekopreces.lv.
Baltu kokvilnas kreklu saplēsu 12 gabalos un notraipīju ar sarkanvīnu, kečupu, melleņu ievārījumu, ar kāju ieberzēju augsni un ierīvēju ar zāles vīkšķi. Pēc nedēļas bez papildu mērcēšanas audumu ar rokām mazgāju siltā krāna ūdenī. Lai mani novērojumi netiktu zākāti par subjektīviem, traipu izmazgāšanas kvalitāti noteica Ģirts Strazdiņš.
Secinājumi
- Manām rokām vislabāk patika šķidrais ML «Sodasan», turklāt viena mazgāšanas reize automātiskajā veļas mazgāšanas mašīnā nemaz nemaksā dārgāk kā ar plaši reklamēto un mājsaimnieču par labāko traipu tīrītāju atzīto «Ariel M-Zim». Turklāt «Sodasan» lietot bija ne tikai tīkami, bet tas arī mazgāja labāk nekā «Ariel».
- Diemžēl vilšanos sagādāja «Kastanis Sensitive», jo mazgāšanas rezultāts bija tikpat necils, kā mazgājot ar Indijas ziepju riekstiem, toties «Kastaņa» sastāvs ir mākslīgāks.
- Lai gan veļas mazgāšana ar «Bonux» ir lēta, tomēr šis ir ML, kurš satur visvairāk eitrofikāciju jeb ūdeņu aizaugšanu veicinošo fosfātu.
- Videi draudzīgāk ir izvēlēties šķidros ML, jo tajos kā pildviela izmantots ūdens. Parastajos veļas pulveros par pildvielu izmanto nātrija sulfātu, nereti pat līdz 40% no kopējās masas. Videi draudzīgie veļas pulveri ir koncentrēti un nesatur pildvielas.
- Tas, ka videi draudzīgie ML slikti mazgā drēbes, ir mīts, un to pierāda mūsu izmēģinājums. Vēl drošības labad iesaku traipus iepriekš apstrādāt ar žults ziepēm, ļaut minūtes piecas iedarboties un tad mazgāt automātiskajā veļasmašīnā vai izmazgāt ar rokām.
- Nav iemesla drēbes mazgāt par +40°C karstākā ūdenī.
- Ja nevari jau veikalā salasīt sīkos burtiņus uz ML iepakojuma, nepērc, – tas nevar būt videi draudzīgs produkts, jo ražotājam ir kas slēpjams. Turklāt, ja ražotājs nemin, tieši kādas virsmaktīvās vielas satur ML, tad atkal ir iemesls aizdomām.
Virsmaktīvās vielas
Svarīgākā mazgāšanas līdzekļu sastāvdaļa ir virsmaktīvās vielas (VAV), kas atbrīvo un atdala netīrumus, un patur tos ūdenī tā, lai tie atkārtoti nepieķertos audumam. ML satur divas līdz četras dažādas virsmas aktīvās vielas. Nonākot vidē, šie savienojumi var tieši ietekmēt dzīvos organismus, tāpēc ir svarīgi, lai tie ātri sadalītos.
Mīkstinātāji
Lai virsmaktīvās vielas labāk varētu veikt savu funkciju, ir jānovērš ūdens cietība, kā arī jāneitralizē metālu joni. To veic mīkstinātāji un kompleksie savienojumi. Ūdens mīkstināšanai izmanto fosfātus un polifosfātus. Šie savienojumi, nonākot ūdenskrātuvēs, izraisa to aizaugšanu jeb eitrofikāciju, kas ir nopietnākā Baltijas jūras ekoloģiskā problēma. Jau sen ir atrasta fosfora savienojumu alternatīva ūdens mīkstināšanai – ceolīti un citrāti, kas tiek samērā plaši izmantoti valstīs, kam rūp vides aizsardzība, bet lielākā daļa valstu tomēr baidās izsludināt fosfātu izmantošanas aizliegumu.
Pašiem gadiem pieņemts videi draudzīgs likums: no 2010.gada 1.jūnija Latvijā aizliegts mazumtirdzniecībā pārdot veļas un trauku mazgāšanas līdzekļus, kas satur vairāk kā 0,5% fosfātu.
Anitra Tooma
Publicēts 2008.gada septembrī.