Eži krājumus ziemai nevāc. Nav nozīmes vākt, jo viņi ziemā vispār neko neēd, bet bez pārtraukuma guļ dziļā miegā savā migā – silti izklātā bedrē zem žagaru vai lapu kaudzes.
Baltkrūtainais ezis Erinaceus concolor.
Kad nogrēkojos, man piedraud: parādīšu, kur vēži ziemo! Un ne nu rāda, ne kā… Kur ziemo vēži? Ūdenstilpju krasta stāvumā zem ūdens upes vēži Astacus astacus ierīko 25-75 cm dziļas alas, ko paši izrok ar spīlēm. Alas galā ir paplašināta kamera un tajā savilktas augu atliekas. Kad pienāk rudens, vēzis kļūst pavisam šļaugans, dodas ziemas guļā un labprātīgi pats sevi iesloga uz visu garo ziemu, aizdarot alas ieeju ar zemi.
Daļa augēdāju zivju, piemēram, sams, karpa, karūsa, līnis un ķīsis, vēlā rudenī salasās ūdenstilpju dziļākajās vietās – ziemošanas bedrēs, kur vai nu ierokas dūņās, vai arī tāpat, bariņos laiskodamās, pavada ziemu. Viņas gandrīz nemaz nepārvietojas un neēd, taču arī neguļ.
Līnis Tinca tinca.
Pieauguša kukaiņa stadijā ziemo, piemēram, dažu sugu mārītes, skudras, odi, kameņu un lapseņu mātītes, citrontauriņš, acainais raibenis, nātru raibenis. Paslēptuves šie kukaiņi izvēlas jau laikus. Sagatavojoties ziemošanai, kukaiņi uzkrāj taukus, kas ir galvenais enerģijas avots ziemošanas laikā. Tauki pilda arī antifrīza funkcijas – neļauj ūdenim ķermenī sasalt, veidot kristālus un saplēst iekšējos orgānus.
Akmeņu kamene Bombus lapidarius.
Zalkši, līdzīgi kā odzes, ziemot ielien irdenā zemē zem sasaluma kārtas. Turklāt šīs čūskas ziemo kompānijā – savijas kamolos pa vecuma grupām.
Zalktis Natrix natrix.
Zem koku saknēm, dziļi celmos, koku un pazemes dobumos guļ visu Latvijā sastopamo sugu susuri jeb miega peles: dārza susuris, meža susuris, lielais susuris, mazais jeb lazdu susuris. Tā kā dārza susuri atkušņa laikā mēdz pamosties, viņi ziemas migā sanesuši arī dažādas sēklas, lai ziemas aukstumā nav jāstaigā: pamostas, uzēd un guļ tālāk.
Dārza susuris Eliomys quercinus.
Ziemas miegu pagrabos, alās un tamlīdzīgās vietās guļ visi tie sikspārņi, kuri rudenī neaizlido uz siltākiem apgabaliem: brūnais garausainis, ziemeļu sikspārnis, platausainais sikspārnis, kā arī naktssikspārņi – bārdainais, dīķu, ūdeņu, Branta, Naterera.
Bārdainais naktssikspārnis Myotis mystacinus.
Purva bruņrupuči Emys orbicularis ierokas dūņās zem ūdens.
Publicēts 2006.gada decembrī.