Nedomā, ka stendi ar košļājamajām gumijām blakus kasēm nolikti tāpat vien. Nē, tas darīts ar gudru ziņu, lai brīdī, kad nīksti rindā, tu kādu neaizdomājoties paņemtu. Pirms tam ražotājs mums gadiem ilgi veiksmīgi ir iestāstījis, ka košļāšana ir ne tikai veselīga, bet arī stilīga nodarbošanās. Ļaudis šo mākslīgo un staipīgo veidojumu pa muti viļā jau desmitiem gadu, bet informācija par košļājamās gumijas sastāva bīstamību mūs sasniedz tikai tagad. Cilvēki ir košļājuši gumijas gadu tūkstošiem: senie grieķi košļāja mastiche – gumiju, kas izgatavota no mastikas koka sveķiem; maiji košļāja tropu koka sapodilla sulu; Ziemeļamerikas indiāņi košļāja balzama baltegļu sveķus un nodeva šo paradumu tālāk kolonistiem. Tikai aizvadītajā gadsimtā košļājamā gumija kļuva par augsto tehnoloģiju radītu mākslīgu izstrādājumu. Paņemiet spēcīgu lupu un pamēģiniet izlasīt košļājamās gumijas sastāvu!
Plaši reklamētas un Latvijā pirktas populāras košļājamās gumijas sastāvs:
| Uz iepakojuma rakstīts | Papildu informācija, ko noklusē |
| Saldinātājs E 953 | izomalts, var būt sintezēts no ĢM cukurbietēm |
| Gumijas bāze no sojas lecitīna | var būt ražota no ĢM sojas |
| Saldinātājs E 420 | sorbīts* |
| Saldinātājs E 421 | mannīts*, var būt sintezēts no ĢM kukurūzas |
| Aromatizētāji | ražo, destilējot un ķīmiski apstrādājot naftu vai akmeņogļu darvu |
| Mitrumaizturētājs E 422 | glicerīns, ziepju ražošanas blakusprodukts |
| Biezinātājs E 414 | akācijas sveķi |
| Saldinātājs E 951 | aspartāms* |
| Saldinātājs E 950 | kālija acesulfāms* |
| Krāsviela E 171 | titāna dioksīds, baltā krāsa |
| Glazētājviela E 903 | karnauba palmas Copernica Cerifera vasks |
| Antioksidants E 320 | butilēts hidroksianizols (BHA)* |
| Satur fenilalanīna avotu | Nomāc ēstgribu, var izraisīt trauksmi, galvassāpes un hipertensiju* |
| Pārmērīga lietošana var izraisīt diareju | Caureja, kas noved pie dzīvībai bīstamas atūdeņošanās* |
* Lasi tālāk!
Kāpēc košļāt to, ko neēd?
Lai nomierinātos.
Lai saglabātu baltus zobus un svaigu elpu.
Bērni to košļā, lai izskatītos stilīgāki, mazākie – lai mācītos pūst burbuļus.
Daži cilvēki košļā, cerot mazināt kāri pēc saldumiem, nikotīna vai kofeīna.
Bīstamu vielu kokteilis
Pēc Otrā pasaules kara ķīmiķi apguva sintētiskās gumijas izgatavošanas mākslu, kas izkonkurēja dabīgās košļājamās gumijas. Tāpēc rēķinies, ka šodien nav lielas izvēles: visas košļājamās gumijas gatavotas no potenciāli kaitīgām sastāvdaļām. Taču lielākā daļa cilvēku nekad nemēģina izlasīt košļājamās gumijas sastāvu vai domā: ja jau es šo veidojumu nenoriju, tad tas nevar man kaitēt. Bet, kur apgrozās miljardi, pārtikas nekaitīguma regulatoriem ir tendence nobīdīt malā jautājumus par produktu ilgtermiņa drošību.
ASV patērē 40% no visām pasaulē saražotajām košļājamajām gumijām.
Lielbritānijā, Francijā, Vācijā un Spānijā gandrīz 50% cilvēku vecumā no 15 gadiem lieto košļājamās gumijas.
Lielbritānijā par košļājamajām gumijām gadā tērē 325 miljonus mārciņu.
«Wrigley» un «Cadbury» ir divas vadošās kompānijas, kuras pārvalda 60% pasaules tirgus. To peļņa tiek lēsta aptuveni 10 miljardi mārciņu gadā.
Uzzini vairāk par dažām sastāvdaļām!
Konservants jeb antioksidants E 320 – butilēts hidroksianizols (BHA). Saskaņā ar visjaunāko, 11., ASV Nacionālās toksikoloģijas programmas ziņojumu, balstoties uz pietiekamu daudzumu pierādījumu par kancerogenitāti izmēģinājuma dzīvniekiem, BHA var būt kancerogēns arī cilvēkiem.
Aspartāmu jeb saldinātāju E 951 jau kopš 1974. gada lieto par cukura aizstājēju, jo tas faktiski nesatur kalorijas, bet ir aptuveni 200 reižu saldāks nekā cukurs. Bet, vai, sapņojot par slaidu augumu, ir vērts lietot vielu, kas var izraisīt atmiņas zudumu un smadzeņu audzēju? Tie, kam rūp cilvēces nākotne, brīdina, ka aspartāms ir viena no visbīstamākajām vielām, kādu pievieno pārtikas produktiem. Tas var izraisīt ilgstošas galvassāpes, reiboni, krampjus, sliktu dūšu, muskuļu spazmas, svara palielināšanos (!), izsitumus, depresiju, nogurumu, nervozitāti, redzes traucējumus, elpošanas grūtības, nemiera lēkmes un locītavu sāpes. Pastāv aizdomas, ka aspartāma lietošana var saasināt hroniskas slimības, piemēram, smadzeņu audzējus, multiplo sklerozi, epilepsiju, Parkinsona slimību, Alcheimera slimību, vairogdziedzera slimības, glaukomu un diabēta izraisītu aklumu. Aspartāmu ražo no asparagīnskābes, fenilalanīna un metanola. Uzglabāšanas laikā vai sasilstot aspartāms ātri sadalās toksiskās sastāvdaļās, kas izraisa smadzeņu bojājumus.
Laboratoriju izmēģinājumos pierādīts, ka plaši izmantotais saldinātājs kālija acesulfāms jeb E 950 izraisa ļaundabīgos audzējus dzīvniekiem, tātad tas var būt kancerogēns arī cilvēkiem.
Ražotāji vairs nevar ignorēt faktu, ka košļājamo gumiju lietošana var izraisīt diareju jeb caureju, un spiesti par to brīdināt potenciālo košļātāju. Bet, tā kā šī informācija, līdzīgi kā ziņas par sastāvu, drukāta sīksīkiem burtiņiem, tad reti kurš to izlasa. Košļājamā gumija veicina siekalu izdalīšanos, kas palīdz neitralizēt pēc maltītes radušos skābju ietekmi, tādējādi novēršot zobu bojāšanos, – jo īpaši gumija, kas satur saldinātājus ksilītu E 967 vai sorbītu E 420. Par to pircēji tiek informēti skaļi, bet to, ka cukura alkoholi, piemēram, ksilīts, mannīts un sorbīts, var izraisīt caureju, vēdera uzpūšanos un sāpes, ja diennaktī apēd vismaz vienu gramu šo vielu, ražotāji saka čukstus.
Kā to atklāja? Britu mediķi par to aizdomājās pēc tam, kad diviem pacientiem ilgstoši nespēja apturēt caureju; bez tam sirdzējiem bija neizskaidrojamas sāpes vēderā, un atūdeņošanās dēļ viņi strauji zaudēja svaru. Pēc skrupulozas ēšanas paradumu analīzes ārsti secināja, ka slimnieki lieto pārāk daudz košļājamās gumijas ar sorbitolu – vismaz 20 paciņu dienā! Bet vienā iepakojumā ir aptuveni 1,2 g sorbīta… Tiklīdz slimnieki pārtrauca lietot sorbītu saturošas konfektes un košļenes, caureja beidzās un viņu dzīvība vairs nebija briesmās.
Informācija, ka košļājamā gumija satur fenilalanīna avotu ir kārdinoša ziņa tiem, kas grib samazināt ēstgribu, tātad – cīņai ar lieko svaru. Bet! – Pārmērīga fenilalanīnu saturošu produktu lietošana var izraisīt trauksmi, galvassāpes un hipertensiju, tāpēc to neiesaka grūtniecēm un cilvēkiem ar tieksmi uz paaugstinātu asinsspiedienu.
Mūžīgais pikucis
Patīk jums tas vai ne, bet košļājamā gumija pēc izspļaušanas nekur nepazūd, jo nav jau nekādi dabīgie sveķi! Izrādās, ka tā bioloģiski nesadalās nekad. Tāpēc Singapūrā 1992. gadā košļājamo gumiju lietošana tika aizliegta uz desmit gadiem.
Tagad lielie ražotāji meklē risinājumus, no kā ražot nelīpošas košļājamās gumijas. Daži prāto šim nolūkam izmantot zeīnu, kas ir no kukurūzas ražota metanola blakusprodukts, taču pastāv risks, ka tiks izmantota ģenētiski modificēta kukurūza. Turklāt pagaidām tā ir dārga izejviela, kas kavē to izmantot košļājamo gumiju ražošanā. Tāpēc lētākas un nelīpošas košļenes varētu gatavot no ftalātiem, jo lielākā daļa nelīpošo gumiju patentu balstās uz dimetil-, dietil- un dibutilftalātu bāzes. Taču ftalātus saturoša gumija ir ne tikai plastiska un mīksta, bet ļoti bīstama veselībai. Ftalāti izraisa hormonālās darbības traucējumus, atstāj ietekmi uz imūno un nervu sistēmu, izraisa vēzi, alerģijas vai citas veselības problēmas. Ne velti ar skaļiem skandāliem apturēta bērnu košļājamo rotaļlietu izplatīšana attīstītajās valstīs.
Mēs nevaram laupīt tev prieku košļāt gumiju, bet varam vien raisīt iztēli, cik kaitīgu vielu tu norij un cik izspļauj, ņemot vērā, ka viens košļājamās gumijas spilventiņš parasti sver 1,4 gramus…
Pēc ārzemju preses materiāliem sagatavoja Ģirts Strazdiņš
Publicēts 2010.gada janvārī.