Decembrī SIA «Rīgas meži» atzīmē pastāvēšanas desmito gadadienu. No aģentūras, kas izpārdeva augošas cirsmas, «Rīgas meži» pārveidots par modernu uzņēmumu, kas apsaimnieko ne tikai vairāk par 60 tūkstošiem hektāru meža ārpus Rīgas, bet arī 4600 hektāru meža zemju Rīgā un Jūrmalā. Uzņēmuma atbildībā ir Mežaparks, kā arī 113 Rīgas parki un dārzi, sēklu plantācijas, stādaudzētava un zāģētava «Norupē», kur ražo kokmateriālus ar augstu pievienoto vērtību, un nodokļos uzņēmums gadā samaksā trīs miljonus eiro.
Rīgas mežu apsaimniekotājs SIA «Rīgas meži» jau četrus gadus veic sanitārās, krājas kopšanas un izlases cirtes Biķernieku mežā. Katram cirtes veidam ir sava speci ka un mērķi, taču vienkāršoti to var dēvēt par meža retināšanu, kuras nolūks ir veidot koptu un rīdzinieku rekreācijai piemērotu, joprojām dabīgu meža vidi. Bet šoruden šie darbi izraisīja pamatīgu ažiotāžu. Koku ciršana Biķernieku mežā notika tikai tur, kur saskaņā ar Ministru kabineta «Noteikumiem par koku ciršanu mežā» to pieļauj audzes biezība. Kopšanas laikā tika izzāģēti kaltušie, slimību invadētie un augšanā atpalikušie koki, tātad tas pirmām kārtām bija nepieciešams meža veselībai. Vienlaikus krājas kopšanas ietvaros tika samazināta audzes biezība, palielinot augšanas telpu un uzlabojot vidi atstātajiem kokiem.
Jauni, spēcīgi koki ražo vairāk skābekļa
Izpratnes līmenis par to, kas ir vidi saudzējošs un ekoloģisks, bieži ir visai primitīvs: «Koks – labi, cirst – slikti.» Patiesībā spēcīgs augošs koks ar plašu vainagu ražo daudz vairāk skābekļa nekā divi nīkuļojoši. Vai esat redzējuši ceļu, kam abās pusēs aug koki? Šādās alejās koku vainagi virs ceļa it kā sadodas rokās, veidojot ko līdzīgu tunelim. Arī Biķernieku mežā pēc retināšanas notiek tas pats. Ieguvuši augšanas telpu, koku vainagi kuplo un sadodas rokās, paplašinot fotosintēzes «darba virsmu» – piesaistot ogļskābo gāzi un ražojot tik nepieciešamo skābekli.
Vietās, kur notika meža kopšanas darbi, tika izkopts arī pamežs. Tas tika darīts divu iemeslu dēļ: pirmkārt, zāģēšanas darbu norises laikā meža tehnikas operatoriem bija nepieciešama laba pārredzamība, lai krūmu aizsegā meža apmeklētāji sevi neapdraudētu, bīstami pietuvojoties darbu zonai; otrkārt, tas bija nepieciešams no sabiedrības drošības viedokļa, jo biezs pamežs pilsētas teritorijā kļūst par aizsegu dažādām nelikumīgām darbībām un apdraud meža apmeklētājus. Gar pastaigu celiņiem izkoptajās meža teritorijās turpmāk tiks organizēta ikgadēja pameža kopšana. Pēc ciršanas notiek pastiprināta pameža sazelšana, un augošie krūmi ir vēl viens svaiga gaisa avots.
Atvērumos pavasarī stādīs priedītes
Pēc meža speciālistu novērtējuma, Biķernieku meža stāvoklis lika pielietot īpašas meža kopšanas metodes, tādēļ pirmo reizi Rīgas pilsētas teritorijā tika īstenots tāds izlases cirtes veids kā atvērumu veidošana. Atsevišķās vietās mežaudzē tika veidotas 37 īpašas apļveida izcirtumu vietas, ne lielākas par 0,2 hektāriem, lai mežā veicinātu bioloģisko daudzveidību un meža atjaunošanos, kas gadu gaitā mežā veidos skaistu vidi ar vienuviet augošām dažādu vecumu priedēm.
Nākamajā pavasarī šajās vietās kopumā apmēram septiņu hektāru platībā iestādīs SIA «Rīgas meži» kokaudzētavā izaudzētās priedītes – vairāk nekā 20 tūkstošus kociņu. Priedes ir gaismu un sauli mīloši koki, tādēļ atvērumos tās augs daudz straujāk nekā tur, kur pašas iesējušās lielāko koku paēnā. Turklāt atvēruma vidū, kur skrajāks, tās augs straujāk nekā atvēruma malā.
Visasākos pārmetumus mēs kā meža apsaimniekotāji izpelnāmies par iespējamu bioloģiskās daudzveidības samazināšanu. Patiesībā ar šādu atvērumu veidošanu mēs radām jaunu mežmalu pa katru nelielā atvēruma riņķa līnijas malu. Un tie ir vairāk nekā pieci kilometri jaunas mežmalas. Katrā mežmalā, kur saskaras neskartais mežs un izcirtums, ir vislielākā dzīvības daudzveidība. Tieši ekosistēmu saskares joslā vislabāk jūtas daudzas dzīvnieku un augu sugas. Mežmalās ir vislielākā dzīvība, tur ir daudz krūmu sugu, tā ir labvēlīga vide putnu ligzdošanai. Izveidojot šādus nelielus izcirtumus, pilsētas mežā esam radījuši mozaīkas veida meža struktūru – ļoti daudzas atšķirīgas vietas, kas izvietotas samērā nelielā platībā.
Kopts priežu un ozolu mežs ar celiņiem un takām
Rīgas pilsētas zaļā zona ir plaša un daudzveidīga, taču tā neveidojas stihiski un neattīstās pati no sevis, bet ir cilvēka roku veidota un kopta. Par ārpilsētas mežu īpaši skaļi, taču arī attiecībā uz pilsētas mežu, izskan radikāls viedoklis, ka cilvēku iejaukšanās meža vidē nav vēlama, sak, «tikai dabīgs mežs ir skaists». Mēs tam pretī liekam ilgu un pacietīgu darbu, lai pamatotu, ka sanitārā, kopšanas vai izlases cirte ir nepieciešama meža veselībai, ka tieši kopts mežs ir estētiskāks un cilvēka rekreācijai piemērotāks nekā brikšņi ar necaurredzamu pamežu, ka izcirtums ir mežsaimnieciskās aprites cikla sastāvdaļa un efektīva metode jauna, veselīga un vērtīga priežu meža atjaunošanai. Ka novārtā atstāts priežu mežs, it īpaši pilsētā, augsta CO2 piesārņojuma apstākļos aizaugs ar mazvērtīgiem lapkokiem, neļaus iesēties jaunām priedītēm un aizies bojā. Savukārt iestādīts jauns mežs kļūs par nākotnes zaļo zeltu mūsu bērniem un mazbērniem.
Arī Biķernieku mežā bija vērojams biezs mazvērtīgo lapkoku un invazīvo krūmu sugu aizzēlums. Jau pavasarī SIA «Rīgas meži» gar ielām veica satiksmei un gājējiem bīstamo koku un zaru apzāģēšanu, kā arī nozāģēja pāraugušās papeles Ieriķu ielā. To vietā iestādījām tūkstoš sarkano ozolu (Quercus rubra) – ļoti skaistus kokus ar ieapaļu vainagu. Lai gan sarkanais ozols savvaļā aug Ziemeļamerikā, arī Latvijas klimats tam ir piemērots, un sava krāšņuma dēļ tas bieži tiek audzēts apstādījumos. Mūsu klimatiskajos apstākļos ozols var izaugt līdz 25 metrus augsts. Biķernieku mežā apkaimes iedzīvotāji pastaigājas un sporto, CSDD Biķernieku trase savā teritorijā sadarbībā ar SIA «Rīgas meži» jau aprīlī izveidoja un nomarķēja treniņu taku skrējējiem, bet jūnijā tika atklāta arī 2,8 kilometrus gara velotrase. Kā redzat fotogrā jā, ir sakārtoti mežizstrādes darbu laikā izmantotie ceļi un izveidots sportiskām aktivitātēm un rimtām pastaigām piemērotu celiņu tīkls.
SIA «Rīgas meži» ir liela pieredze mežu kopšanas darbos Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, bet, neskatoties uz to, ka daudz stāstījām par to, ko darām, rudenī pār uzņēmuma galvu vēlās pārmetumu gūzma. Tāpēc atkārtošu, ka meža kopšanu var salīdzināt ar ķirurģisku operāciju: operācijas laikā skats nav diez ko skaists, toties vēlāk pacients turpina dzīvi ar jaunu sparu. Gan vides aizsardzības nevalstiskās organizācijas, gan Valsts meža dienests atzina, ka meža darbi notikuši likumīgi, turklāt šīs izlases cirtes bija nepieciešamas meža veselībai un atbilst ilgtspējīgas mežsaimniecības principiem. Nepietiekams esot bijis vien skaidrojošais darbs. Tādēļ arī mums jāmācās no pieļautajām kļūdām sabiedrības informēšanā. Tā kā Rīgas meži tiks kopti arī turpmāk, rosinu ar informāciju iepazīties vietnē www.rigasmezi.lv. Darbu izpildes vietās jau laikus izvietosim plakātus ar ziņām par veicamajiem darbiem, to termiņiem, plānoto rezultātu un sabiedrības ieguvumiem.
Edgars Vaikulis, SIA «Rīgas meži»
Pilnu rakstu kopā ar attēliem skatiet pdf formātā VV 04/2017