Mūsdienu sabiedrībai tiek mācīts nošķirt derīgo no nederīgā. Nederīgais ir lieks, tātad iznīcināms. Rodas jautājums, vai tiešām šāds dalījums pastāv arī augu valstī? Loģiska ir doma, ka tajā nekā lieka nav. Līdzīgi kā visiem cilvēkiem, tā arī katrai zālītei, kokam un krūmam ir jābūt savam, īpašam uzdevumam. Bet, ja tā, kāpēc vienus augus dēvē par nezālēm un, uzskatot par briesmīgiem ienaidniekiem, visiem iespējamiem līdzekļiem iznīdē līdz sīkākajai saknītei? Tikmēr citi tiek sēti un stādīti milzīgās platībās un kopti ar vislielāko rūpību.
Iedziļinoties augu valsts uzbūvē un augu savstarpējās attiecībās, jāsecina, ka karš pret tā sauktajām nezālēm ir absurds, jo ienaidnieks ir izdomāts. Patiesajai cīņai vajadzētu būt pret tiem, kuri izveidojuši un uztur šo ilūziju, aizvedot mūs projām no patiesas izpratnes par augu valstī pastāvošajām likumsakarībām. Pārņem šausmas, domājot par meliem un krāpšanu, ko izmanto, lai mūs jau no mazotnes pieradinātu labprātīgi iznīcināt daļu no dabas. Un mēs to darām ar pārliecību, kas tas ir mūsu pašu labā.
Izjauktā kārtība dabā
Herbicīdus mēdz dēvēt par augu aizsardzības līdzekļiem. Bet kā ir patiesībā? Patiesībā herbicīds (no latīņu val. herba ‘augs’ + cida < caedere ‘nonāvēt’) ir citu augu iznīcinātājs. Piešķirt vārdiem citu nozīmi, lai panāktu to, ka cilvēks rīkojas tā, kā kādam izdevīgi, ir tūkstošiem gadu sena metode, kas lieliski darbojas arī mūsdienās. Ja augu indes nosaucam par «augu aizsardzības līdzekļiem», tad daudzi tos spēj lietot bez sirdsapziņas pārmetumiem.
Herbicīdu mērķis ir atbrīvot augsni un izvēlētos kultūraugus no tā sauktajām nezālēm. Bet kas tad ir nezāles? Vienkāršākais skaidrojums – tas ir augs bez lietderības, traucēklis, no kā pēc iespējas ātrāk jāatbrīvojas. Bet kurš gan, precīzi nepārzinot augu sugu savstarpējo mijiedarbību, uzdrīkstētos to darīt? Diemžēl tādu cilvēku ir ļoti daudz. Un tikai neliela daļa izzina dabā noteikto kārtību un mēģina tajā iekļauties.
Jau izsenis mūsu senči zināja, ka katram augam dabā ir noteikts uzdevums. Vieni ir cilvēka uztura avots, otri izdala ēteriskās eļļas, kas piesaista bites u. c. kukaiņus, tā veicinot augu apputeksnēšanu, stimulē vienas augu sugas augšanu blakus citai, bet citi – irdina augsni, stiprina kaimiņaugu sakņu sistēmu, uzsūc dažādas kaitīgās vielas un pilda citus tiem paredzētus uzdevumus. Daļu no minētajām funkcijām veic augi, kurus tik bieži nicīgi saucam par nezālēm.
Nepārzinot augu valstī noteikto kārtību, cilvēks tajā nedrīkstētu iejaukties. Bet sekas tam, ka, par spīti nezināšanai, to darām, ir visiem zināmas: strauji savairojas viena augu suga, kas nomāc pārējās, izplatās dažādi kukaiņi, slimības…
Herbicīdi – indes, kas nogalina
Herbicīdi nomāc vai iznīcina augus, ar kuriem nonāk saskarē. Zināmi vispārējas iedarbības (nonāvē visus augus) un selektīvas iedarbības (nogalina viendīgļlapjus vai divdīgļlapjus, vai noteiktas sugas augus) herbicīdi. Lai paplašinātu herbicīdu lietošanu, sabiedrībā izplatīti meli, ka tie kultūraugiem var būt kaitīgi tikai atsevišķās to attīstības stadijās, piemēram, dīgļlapu stadijā, un arī tad ne visi herbicīdi nodarot kaitējumu. Šādu melu propagandas ietekmē lielākā daļa Latvijas zemnieku divas nedēļas pirms kulšanas ar herbicīdiem apsmidzina rapšu vai labības laukus. Rezultātā inde nonāk un saglabājas ne tikai augsnē, bet arī mūsu lietošanai paredzētajā rapsī.
Herbicīdi augus nonāvē divējādi. Pirmais veids: ar indi tiek apsmidzinātas lapas, kas iet bojā vispirms, vēlāk, kad kaitīgās vielas nokļūst sakņu sistēmā, nobeidzas arī saknes. Otrs veids: ar herbicīdu apsmidzina augsni, no kurienes inde nonāk auga saknēs un no tām izplatās pa visu sakni. Augs iet bojā tāpēc, ka inde nomāc vai aktivizē kādu vielu augā, kas izsauc dažādus graujošus procesus, piemēram, pārtrauc olbaltumvielu sintēzi vai izraisa paātrinātu šūnu dalīšanos. Rezultātā augs aiziet bojā.
Daļa herbicīdu ir atzīti par visbīstamākajām lauksaimniecībā izmantotajām indēm. To postošā iedarbība ir ļoti plaša. Nonākot augsnē, šī inde iznīcina ne tikai augus, bet arī kukaiņus – gan tos, kas dzīvo uz auga, gan augsnē – un sliekas, kam atņemta ikdienas pārtika un saindēta dzīves vide. Augu bojāejai seko dažādu sugu dzīvo radību nāve. Herbicīdi ne tikai izraisa kukaiņu nāvi, dažām sugām tie paātrina attīstību, citām – veicina vairošanos. Samazinot augu sugu sastāvu vai blīvumu, herbicīdi maina arī lauku, it īpaši augsnes, mikroklimatiskos apstākļus: apgaismojumu, mitrumu, diennakts temperatūras svārstības. Rezultātā cieš kukaiņu olas, kāpuri, kūniņas. Daļa kukaiņu, lai nenomirtu badā, dodas labākas dzīvesvietas meklējumos.
Bez kukaiņiem augsne ir mājvieta arī tūkstošiem dažādu citu dzīvo organismu, piemēram, kurmjiem, sliekām, un mikroorganismu. Pētījumos pierādīta herbicīdu nāvējošā ietekme uz kukaiņu saslimšanu izraisošo sēņu hifām. Samazinās arī šo sēņu sporu dīgtspēja.
Svarīgi zināt arī to, ka herbicīdi ilgstoši saglabājas augsnē, pārvietojas pa ūdeni un nonāk ūdens krātuvēs, saindējot arī zivis, abiniekus un citus ūdens iemītniekus.
Raundaps cīņai pret cilvēci
Lielākā daļa kultūraugu, kas ir izturīgi pret herbicīdiem, ir ģenētiski modificēti (ĢM). To ražotāji apgalvo, ka ĢM augi atvieglos cīņu ar nezālēm un palielinās ražu, lai gan, audzējot šos augus, vidē nonāk vairāk indīgu vielu, vienlaikus radot pret herbicīdiem izturīgas nezāles, nonāvējot kukaiņus, putnus u. c. dzīvās radības. 2000. gadā 74% no ĢM augiem bija herbicīdizturīgi, 58% no herbicīdizturīgajiem augiem, kas audzēti 2000. gadā, bija ĢM soja. No tās lielākā daļa bija ASV uzņēmuma «Monsanto» ražojums «Roundup Ready» soja, kas izturīga pret tā paša «Monsanto» ražoto herbicīdu – raundapu. Raundaps ir pārdotākais herbicīds pasaulē un viens no pieprasītākajiem arī Latvijā. Daudzās pasaules valstīs raundapu «Monsanto» pārdod kopā ar savām ĢM sēklām, turklāt kontrolējot, vai tie abi tiek lietoti kopā.
Latvijā raundaps plaši pazīstams un lietots jau daudzus gadus. Šobrīd atļauts izplatīt vairāku veidu raundapu: «Raundaps Eko», «Raundaps Gold», «Raundaps Klasiks», «Raundaps Max». Latvijā pieejamā raundapa ražotājs ir AS «Monsanto Crop Sciences», kas reģistrēta Dānijā un ir viena no «Monsanto» filiālēm.
Raundapa darbīgā viela ir glifosāts, kas ir viens no biežākajiem ASV un Anglijas lauksaimnieku saindēšanās izraisītājiem. Bez raundapa glifosāts atrodams arī šādos Latvijā lietot atļautos herbicīdos: «Amega», «Barbarian», «Barbarian Biograde», «Barbarian Hi-Aktiv», «Dalgis», «Dominators», «Glifogans», «Glifomaks», «Glifoss», «Glifoss SPANrīm», «Jablo», «Kemels 480», «Kliniks 360», «Reindžers», «Rodeo», «Taifūns 360», «Uragāns», «Uragāns Sistem 4».
Glifosāts ir vispārējas iedarbības inde, tātad iznīcina visus augus bez izņēmuma – gan viengadīgus, gan daudzgadīgus. Lai tā iedarbība būtu ātra un efektīva, glifosātu izsmidzina uz augu lapām, no kurām tas izplatās pa visu augu; nonākot augsnē, tas kopā ar ūdeni tiek uzņemts caur saknēm. Glifosāts nogalina ne tikai augus, bet arī mikroorganismus. Tā kā glifosāta darbības rezultātā tiek nogalinātas slāpekli fiksējošās baktērijas, lielā apjomā savairojas toksiskās vai patogēnās sēnes.
Glifosāta bīstamību apliecina ļoti daudzi pētījumu rezultāti. Vienā no pētījumiem Taivānas Nacionālajā toksikoloģijas centrā1 (Taiwan National Poison Center) 1991. gadā piedalījās arī «Monsanto» toksikoloģe Rebeka Tominaka (Rebecca Tominack). Rezultāti bija šokējoši: raundapa iedarbība radīja kuņģa-zarnu trakta traucējumus, bojājumus plaušās, mutes gļotādas iekaisumu, pazeminātu asinsspiedienu u. c. Tāpēc nepārsteidz tas, ka daudzi cilvēki, kuri lauksaimniecībā izmanto raundapu, cieš no nopietnām gremošanas problēmām un citām zarnu trakta slimībām. Jau 1983. gadā veiktā izpēte, kurā piedalījās zinātnieki no četriem ievērojamiem arodslimību pētniecības institūtiem2, apstiprināja iepriekš nosauktos organisma bojājumus, ko rada raundaps. Pie līdzīgiem rezultātiem nonāca arī pētnieki no Molekulārās ģenētikas grupas (Molecular Genetics Group), Džona Kērtina Medicīnas pētījumu skolas (John Curtin School of Medical Research), Austrālijas Nacionālās Universitātes (Australian National University).
Savukārt 2001. gadā tika pētīta herbicīda glifosāta ietekme uz grūsnu žurku un viņu pēcnācēju enzīmu sistēmām. Secinājumi biedējoši – glifosāts izraisa dažādu veidu anomālijas pētīto orgānu enzīmu darbībā. Tika konstatēti ļoti nopietni bojājumi P450 enzīmu sistēmās, kas ir viena no ķermeņa galvenajām sistēmām, tā organismu atbrīvo no toksiskajām vielām. Glifosāts ir arī aknu sagrāves cēlonis. Savukārt pētījumi 1997. gadā3 pierādīja, ka raundapa lietošana ir cēlonis arī nopietniem DNS bojājumiem.
Bieži vien zemnieki, kas izmanto raundapu lauksaimniecībā, sūdzas par sāpēm krūšukurvī, apgrūtinātu elpošanu, pavājinātām saziņas spējām. Izmeklējot šos gadījumus, konstatēts, ka šādus simptomus izsauc palēnināta skābekļa aprite asinsrites sistēmā, ko rada saindēšanās ar glifosātu. Vēl briesmīgāk – skābekļa trūkums smadzenēs ir cēlonis straujai neironu bojāejai4.
Saskaņā ar ASV Vides aizsardzības aģentūras un Pasaules Veselības organizācijas paziņojumu 1993. un 1994. gadā glifosāta iedarbība ir līdzīga adrenalīna iedarbībai. Ar to izskaidrojams raundapu lietojošo cilvēku miega problēmas5.
Pētījumu uzskaiti, kuros jau pirms desmitiem gadu pierādīta glifosāta bīstamība cilvēku un vides veselībai, varētu turpināt. Un runa nav tikai par herbicīdu izmantojošo zemnieku atbildību par savu zemi, ūdeņiem, bet arī par visu sabiedrību, kas diendienā veikalos iegādājas pārtiku. Pētījumi liecina, ka tikai 1% pārtikas, ko pērkam lielveikalos, ir nekaitīga. Herbicīdi ir tikai viena no kaitīgajām vielām, kas ar pārtiku nonāk arī mūsu organismā. Bet tikmēr Latvijā atļauto herbicīdu skaits aug, un glifosāts ir viena no bīstamākajām indēm.
Jau tagad, pretēji zinātnieku apgalvojumiem, laukos, kur tiek intensīvi lietots raundaps, piemēram, Austrālijā, ir parādījušās pret glifosātu noturīgas nezāles. Bīstama ir arī ĢM augu krustošanās ar tiem līdzīgiem savvaļas augiem – rodas pret herbicīdiem izturīgas nezāles, kuru iznīcināšanai nepieciešama jauna inde.
2007. gadā Latvijā 91% kviešu sējumu platību tika apstrādātas ar dažādu veidu augu aizsardzības līdzekļiem, pielietojot 229,7 tonnas darbīgo vielu, t. s. herbicīdu – 41,5%, fungicīdu – 20,2%, insekticīdu – 1,3%, augu augšanas regulatoru – 37%.
2007. gadā vidēji uz 1 ha kviešu sējumu tika lietoti 1,03 kg indīgo vielu.
Centrālās statistikas pārvaldes dati
Izvēle starp labo un ļauno
Kāpēc mēs tik labprāt sevi indējam, ciešot no tā paši un sagādājot mokas nākamajām paaudzēm – tiem, kuri pat nav vēl dzimuši? Vai tas ir slinkums domāt par to, kā zemi apsaimniekot, tai nenodarot pāri? Vai tās ir ietekmīgās melu propagandas sekas, kad konstruktīvā domāšana mums jau ir tik stipri bloķēta, ka nezinām un pat nespējam iedomāties, ka varam strādāt citādi? Bet varbūt nemaz negribam dzīvot citādi? Varbūt nav laika to darīt, jo dzīve rit milzīgā steigā un bieži ir grūti apstāties un padomāt, kas tajā pareizs, kas nepareizs un kā visu vērst par labu. Par to es domāju, rakstot šo rakstu. Zinu, ka mans pienākums ir pavēstīt sabiedrībai to, kas tai palīdzētu saprast, kā dzīvot veselīgāk un laimīgāk. Mūsdienās daudzās pasaules valstīs ir cilvēki, kas meklē iespēju apsaimniekot zemi ar videi draudzīgiem paņēmieniem. Bet, ja ir bioloģiskās saimniecības, kuras praksē pierāda, ka tas ir iespējams, kāpēc lai arī citi nesekotu šim piemēram? Prātā nāk teiciens, ka, izvēloties starp diviem ceļiem – pareizo un nepareizo –, bieži vien vieglākais ceļš ir arī nepareizais.
Inta Grīnberga
Publicēts 2008.gada septembrī.
1 Tominack RL, Yang GY, Tsai WJ, Chung HM, Deng JF, 1991. Taiwan National Poison Center survey of glyphosate-surfactant herbicide ingestions.
2 R. Mustonen, J. Kangas, P. Vuojolahti and K. Linnainmaa. Institute of Occupational Health, Department of Industrial Hygiene and Toxicology Haartmaninkatu 1, 00290 Helsink, Finland1 Kuopio Regional Institute of Occupational Health Kuopio, Finland Occupational Health Centre of Enso Gutzeit Oy Imatra, Finland. Effects of phenoxyacetic acids on the induction of chromosome aberrations in vitro and in vivo.
3 Clements C, Ralph S, Pertas M, 1997. Genotoxicity of select herbicides in Rana catesbeiana tadpoles using the alkaline single-cell gel DNA electrophoresis (comet) assay. Environ Mol Mutagen 1997; 29(3):277-288.
4 Kyvik KR, Morn BE, 1995. Environmental poisons and the nervous system. Tidsskr Nor Laegeforen 1995. June 10; 115(15):1834-8.
5 US EPA, 1993. EPA Reregistration Eligibility Document, Glyphosate, Office of Prevention, Pesticides and Toxic SPANstances, Washington, D.C., September 1993.