To, ka mūsu radītie notekūdeņi aizceļo uz attīrīšanas iekārtām, zinām. Bet – vai esat aizdomājušies, kas notiek ar notekūdeņu dūņām, kas rodas ūdeņu attīrīšanas procesā? Notekūdeņu attīrīšanas gaitā notiek cietās frakcijas, izšķīdušo ķīmisko vielu, patogēno baktēriju un citu bioloģisko sastāvdaļu atdalīšana no notekūdeņiem tā, lai attīrīto ūdeni varētu ielaist atpakaļ upē. Tajā pašā laikā svaigās notekūdeņu dūņas, kuru sastāvā ir līdz pat 99% ūdens un tikai 1% sausnas, ir šķidrums, kas jāapstrādā tā, lai neradītu draudus videi. Turklāt pareizi apstrādātas dūņas var izmantot apstādījumu vai enerģētisko kultūru mēslošanai vai arī to pārstrāde dod iespēju ražot metānu un to tālāk izmantot par enerģijas avotu.
Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras datiem, 2008. gadā Latvijā kopā radīti 265 milj. m3 notekūdeņu, to skaitā – vairāk nekā 144 milj. m3 attīrīti bioloģiskajās attīrīšanas iekārtās, kur radies 22 402 t dūņu. Tagad aptuveni 30% notekūdeņu dūņu izmanto lauksaimniecībā, bet pārējās uzglabā pagaidu uzkrāšanas iekārtās. Katru gadu uzkrāto notekūdeņu dūņu apjoms pieaug par 10–15 tūkst. t dūņu sausnas.
Latvijas likumdošanas prasības notekūdeņu dūņu izmantošanā nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 362 «Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanu, monitoringu un kontroli» (pieņemti 2006. gada 2. maijā), kas pieļauj vairākus dūņu apstrādes veidus:
- aukstā fermentēšana – uzglabāšana, arī šķidrā veidā, vismaz 12 mēnešus bez pārjaukšanas un pārvietošanas glabāšanas laikā;
- mezofilā anaerobā sadalīšana 35°C (± 3°C) temperatūrā, minimālais apstrādes ilgums – 21 diennakts (± 5 diennaktis);
- termofilā anaerobā sadalīšana 55°C (± 5°C) temperatūrā, minimālais apstrādes ilgums – 10 diennaktis;
- termofilā aerobā stabilizēšana 55°C (± 5°C) temperatūrā, minimālais apstrādes ilgums – 10 diennaktis;
- kompostēšana, kuras laikā vismaz trīs diennaktis temperatūra kaudzes iekšienē, 50 cm no kaudzes virskārtas, ir ne mazāka par 60°C;
- apstrāde ar kaļķi līdz pH 12 vai vairāk, ne mazāk kā divas stundas pēc tās temperatūrai jābūt vismaz 55°C;
- pasterizācija vismaz 30 minūtes 70°C temperatūrā;
- žāvēšana līdz 100°C temperatūrā, līdz sausnas saturs dūņu masā sasniedz vismaz 70%.
Notekūdeņu dūņu masa satur ne tikai daudzveidīgu ķīmisko, bet arī krietnu bioloģisko piesārņojumu. Pašlaik šī vaļēji uzglabātā biomasa rada būtiskas vides problēmas. Jāievēro arī, ka stacionārā pagaidu uzglabāšanas vietā notekūdeņu dūņas vai kompostu saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 362 no 2006. gada drīkst uzglabāt ne ilgāk kā trīs gadus. Ja notekūdeņu dūņas uzglabā ilgāk par trim gadiem, to dara atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu. Savukārt Ministru kabineta noteikumi Nr. 474 no 2006. gada «Atkritumu poligonu ierīkošanas, atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanas, slēgšanas un rekultivācijas noteikumi» nosaka, ka poligonos un izgāztuvēs nedrīkst pieņemt noglabāšanai notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņas, ja ūdens saturs tajās ir lielāks par 80%. Projekts «Ekoefektīva standarta komplekta izstrāde notekūdeņu dūņu pārstrādes tehnoloģiju realizācijai Latvijā», ko vada Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija (LASA), tiek realizēts, lai veicinātu drošu notekūdeņu dūņu pārstrādes tehnoloģiju ieviešanu praksē un novērstu piesārņojumu, kā arī nodrošinātu dūņu pārstrādi bez bažām par to iespējami kaitīgo sastāvu. LASA speciālisti un pieaicinātie eksperti analizēja vairākas dūņu pārstrādes metodes, lai pilnveidotu specifiskās zināšanas, un nu var konsultēt pašvaldības un ūdens saimniecības uzņēmumus par projektu izstrādi un to praktisku ieviešanu.
Lēti un droši
Salīdzinot pasaules praksē izmantoto tehnoloģiju pozitīvās un negatīvās puses, redzam, ka dominē divas pamatprasības: pirmkārt, dūņu izmantošanai nav jārada negatīva ietekme uz vidi, otrkārt, tai ir jābūt salīdzinoši lētai. Relatīvi lētākā ir sabiezinātu notekūdeņu dūņu izkliede uz lauka (1. tabula). Bet šī metode, kuras izmantošanu pieļāva 1986. gadā pieņemtā ES direktīva un Latvijas likumdošana, ir neatbilstoša no vides aizsardzības prasību viedokļa. Kā parādīja pētījumi, vairāku veidu tehniskajiem notekūdeņiem (gaļas pārstrāde, dārzeņu pārstrāde u. c.), kā arī komunālajiem notekūdeņiem ir bīstami augsts bioloģiskais piesārņojums. Izstrādājot jauno direktīvu, tās prasībām tiks piemēroti nosacījumi, kas sniegti 2. tabulā.
1. tabula. Dūņu izmantošanas un pārstrādes izmaksas
| Izmaksas (EUR/t dūņu sausnas) |
Izmantošanas iespējas |
| 160–210 | Sabiezinātu notekūdeņu dūņu izkliede uz lauka |
| 210–300 | Cietu notekūdeņu dūņu izkliede uz lauka |
| Dūņu izmantošana mežsaimniecībā | |
| Sadedzināšana kopā ar citiem atkritumiem | |
| Noglabāšana poligonā | |
| Izmantošana augsnes rekultivācijā | |
| 300–330 | Kompostētu notekūdeņu dūņu izkliede uz lauka |
| Speciāla sadedzināšana |
Saldē un karsē
LASA salīdzināja Latvijas apstākļos jau izmantotās, kā arī citas progresīvās dūņu pārstrādes metodes. Pašlaik izmantotā dūņu atsausināšana un ilgtermiņa uzglabāšana ir bīstama, jo daļai patogēno baktēriju dūņu ilgstoša uzglabāšana būtiski nekaitē.
Ko tad darīt ar notekūdeņu attīrīšanas dūņām? Latvijas apstākļos vislētākais un ar vienkāršākiem tehniskajiem paņēmieniem realizējamais veids ir dūņu uzglabāšana atūdeņošanas laukos aptuveni 30 cm biezā slānī. Dūņas gada aukstajā periodā izsalst, tās ir vieglāk atūdeņot, bet, iestājoties siltākam laikam, ir jāuzsāk to kompostēšana: nostādināto dūņu masu samaisa ar sausām lapām, salmiem vai kūdru (aptuveni 1:1). Komposta kaudzē aerobo procesu rezultātā temperatūra paaugstinās līdz pat 50–60°C. Lai nodrošinātu gan skābekļa piegādi, gan vienmērīgu masas izkaršanu un līdz ar to dezinfekciju, izveidotās vējrindas aktīvās darbības laikā (2–3 mēneši) ir ne retāk kā trīs reizes jāapmaisa. Gatavo kompostu pēc stabilizācijas var ilgstoši uzglabāt un izmantot par mēslojumu gan apzaļumošanai, gan enerģētisko augu audzēšanai.
Termofilā anaerobā pārstrāde biogāzes ražošanai Latvijas apstākļos ir salīdzinoši dārga un izmantojama pamatā lielajās notekūdeņu attīrīšanas stacijās. Procesa atlikumu – digestātu – var izmantot lauku mēslošanai. Atūdeņotu notekūdeņu dūņu sadedzināšanas metode, kas tiek plaši izmantota Eiropā, izmaksu un lauksaimniecībā izmantojamo barības vielu slāpekļa, fosfora un oglekļa zuduma dēļ nebūtu ieteicama.
Rūta Bendere
Publicēts 2010.gada jūnijā.
2. tabula. Notekūdeņu dūņu pārstrādes metodes, kas nodrošina patogēno baktēriju likvidāciju
| Metode | Apraksts |
| Vējrindu kompostēšana | Notekūdeņu dūņu un sausās organiskās masas maisījumu iztur kaudzē 55°C temperatūrā vismaz četras stundas, tad samaisa. Procedūra jāatkārto trīs reizes. |
| Aerētas kaudzes vai reaktora kompostēšana | Notekūdeņu dūņu un sausās organiskās masas maisījumu iztur ne zemākā temperatūrā par 40°C vismaz piecas dienas, t. sk. – 55°C temperatūrā vismaz četras stundas. Pēcāk, lai pilnībā pabeigtu kompostēšanas procesu, jānodrošina masas nogatavināšanās. |
| Termiskā izžāvēšana | Dūņas tiek karsētas temperatūrā, kas nav zemāka par 80°C, 10 minūtes, kamēr mitruma daudzums masā samazināts līdz <10%. |
| Termofilā raudzēšana (aerobā vai anaerobā) | Notekūdeņu dūņu masai ir jāsasniedz 55°C temperatūra vismaz četras stundas pēc katras nākamās dūņu iepildījuma fāzes. |
| Termiskā apstrāde, kurai seko raudzēšana | Termiski apstrādāta dūņu masa pie temperatūras, ne zemākas par 70°C, vismaz 30 min., kurai nekavējoties seko mezofilais anaerobās raudzēšanas process pie 35°C temperatūras ar vidējo izturēšanas laiku 12 dienas. |
| Apstrāde ar kaļķi (CaO) | Notekūdeņu dūņas samaisa ar kaļķi, kas nodrošina pH paaugstināšanos līdz 12 un 55°C sasniegšanu divas stundas pēc kaļķa pievienošanas. • |