Vētras, plūdi un citas dabas kataklizmas pašlaik sit tik augstu vilni, ka šķiet, Zeme grib nopurināt negausīgāko no visām sugām – cilvēku – no saviem kamiešiem. Daba dažādu katastrofu veidā protestē pret mūsu negausību; energoresursu piegādātāji ceļ cenas par naftu, gāzi, elektrību un kurināmo, kā atvilnis pieaug pakalpojumu un preču cenas. Ko vainot? – Tikai sevi. Simts gadus šķērdējuši, tagad sākam maksāt dubultā. Tu teiksi, ka nezināji, cik ļoti tava sīkā negausība ietekmē planētu? Tad nu beidzot sāc zināt un apzināties!
Lielbritānijas padome visā pasaulē uzsākusi kampaņu “ZeroCarbonCity”, kas akcentē klimata pārmaiņu saistību ar pilsētvidi, lai pievērstu sabiedrības uzmanību praktiskiem pasākumiem, ko vajadzētu īstenot piesārņojuma samazināšanai pilsētās, jo tieši metropoles visvairāk ietekmē klimata pārmaiņas. Nākamā sliktā ziņa ir tā, ka tieši pilsētas un pilsētnieki jau tagad visvairāk cieš no kaitīgajiem izmešiem. Ja nemainīsim ieradumus, pilsētas arvien vairāk skars gaisa un ūdens piesārņojums, plūdi un slimību izplatība. Tāpēc galvenās ar klimata pārmaiņām saistītās problēmas jāsāk risināt tieši ar šīm biezi apdzīvotajām vietām. Ko darīt? Apzināt un formulēt problēmas, mainīt ieradumus, ieviest jaunas, ilgtspējīgas tehnoloģijas enerģijas ražošanai un transportam, lai kā tam pretotos ietekmīgie un turīgie pašlaik izplatīto fosilo resursu tirgotāji. Šādi taupīgi un vidi saudzējoši risinājumi jau ir izgudroti, taču to ieviešana prasa politiskus lēmumus.
Kampaņas “ZeroCarbonCity” ietvaros uz Latviju atceļos fotoizstāde “NorthSouthEastWest jeb 360o skats uz klimata izmaiņām”. To varēs apskatīt Latvijas Dabas muzejā no 1. līdz 27.novembrim un Daugavpils Universitātē no 5. līdz 30. decembrim.
Šī satriecošā izstāde ilustrē klimata pārmaiņu ietekmi uz cilvēkiem visā pasaulē un parāda pasākumus, ko jau tagad veic piesārņojuma samazināšanai. Izstāde veidota sadarbībā ar “The Climate Group” un 10 vadošajiem fotoaģentūras “Magnum” fotogrāfiem, kas apceļojuši visu pasauli, lai fiksētu klimata pārmaiņu radītās sekas.
Vai tiešām esmu pie vainas?
Kosmosa kuģis Zeme ceļo izplatījumā ar noteiktu un ierobežotu resursu daudzumu. Vienīgais, ko tā nepārtraukti saņem no ārpuses, ir Saules starojuma enerģija. Cilvēks savu dzīvi uz Zemes uztver kā pašsaprotamu un vēlme dzīvot aizvien labāk šķiet normāla un cilvēcīga. Lielākā sabiedrības daļa savus panākumus mēra nopirkto mantu un sasniegto ērtību apjomā. Brīdinājumi par milzīgo cilvēku skaitu, kas katru gadu pieaug par 90 miljoniem jeb 45 Latvijām, par indīgo vielu uzkrāšanos barības ķēdes galvgalī, par ozona slāņa sarukšanu un klimata pārmaiņām cilvēkam nešķiet attiecināmi uz sevi.
- Kāpēc jābrauc ar automašīnu pilsētā, kur brīvi pieejams sabiedriskais transports?
- Kāpēc neizslēdzam gaismu telpās, kurās neviena nav?
- Kāpēc visu nakti stand by režīmā darbojas TV, dators un mūzikas centrs?
- Kāpēc katrs nieks iesaiņots plastmasas iepakojumā un vēl ielikts papīra kastītē?
Šie ir tikai daži piemēri, kā mēs nejēdzīgi tērējam dabas resursus, kas nebūt nav bezgalīgi. Augstās degvielas cenas jau tagad brīdina par to, ka naftas resursi tuvojas izsīkumam; civilizācija negausīgi tos izmantoja vien 100 gadus un nu vairs atlikuši gadi 40.
Mūsdienās jaunas zināšanas mūs apņem ar orkāna sparu, tomēr vai zināšanas ir primāras, lai nosargātu planētu? Varbūt primāra ir vēlēšanās kaut ko mainīt, rūpes par patiesu labklājību, nevis mirkļa labumiem.
Tikai visi kopā mēs varam paglābt sevi un nākamās paaudzes. Nākotne sākas šodien – atgādini to sev katru rītu.
Lai panāktu reālas izmaiņas, nepietiek vien ar uzlabojumiem vides politikā, jo neviens nekad neaizliegs pirkt, patērēt, lietot arvien vairāk un vairāk preces un pakalpojumus – spēj tik maksāt! Ilgtspējīgu labklājību mēs varam panākt, mainot sabiedrības ieradumus.
Kam labi, kam slikti
Senāk globālie klimatiskie apstākļi ietekmēja cilvēku. Tagad cilvēks ietekmē globālos klimatiskos apstākļus. Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras (EVA) ziņojumu gan pašreizējo, gan arī nākotnē prognozējamo notikumu pamatā ir globālas klimata pārmaiņas, paaugstinoties temperatūrai.
- Aizvien biežākas un postošākas kļūst vētras, plūdi, sausuma periodi un citas ārkārtējas dabas parādības. 2002.gada augustā lielajos plūdos 11 valstīs gāja bojā ap 80 cilvēku, kopumā plūdi skāra vairāk nekā 600 000 iedzīvotāju un radīja ekonomiskos zaudējumus vismaz 15 miljardu ASV dolāru apjomā.
- Biežāki un intensīvāki karstuma viļņi apdraud vecāku un novājinātu cilvēku dzīvību. 2003.gada vasaras karstuma vilnis Eiropas rietumos un dienvidos izraisīja vairāk nekā 20 000 iedzīvotāju ārkārtas nāvi, no kuriem lielākā daļa bija vecāka gadugājuma cilvēki.
- Ziemeļeiropā kļūst mitrāks, turpretī Dienvideiropā – sausāks, tādējādi dažos reģionos ir apdraudēta lauksaimniecība. Graudaugu raža daudzās dienvidu valstīs samazinājusies par vairāk nekā 30%.
- Iespējams, ka līdz 2050. gadam izkusīs trīs ceturtdaļas no Šveices Alpu ledājiem. Tikai 2003.gadā vien Alpu ledāji kūs tot zaudēja apmēram desmito daļu no savas masas.
- Gandrīz divas trešdaļas katastrofālu notikumu kopš 1980.gada ir tieši saistīti ar plūdiem, vētrām, sausuma un karstuma periodiem. Kopš 90.gadiem katastrofāli laika apstākļi un ar klimatu saistītie notikumi ik gadu notiek divreiz biežāk, salīdzinot ar iepriekšējo desmitgadi. Ekonomiskie zaudējumi, ko rada šie notikumi, pēdējo 20 gadu laikā palielinājušies vairāk nekā divas reizes un sasniedz aptuveni 11 miljardus ASV dolāru gadā.
- Plūdu un to skarto iedzīvotāju skaits Eiropā pieaug ar katru gadu. Iespējams, ka klimata pārmaiņas palielina plūdu, it īpaši pēkšņo uzplūdu, biežumu, kas visvairāk apdraud iedzīvotājus.
- Klimata pārmaiņas pēdējās trijās desmitgadēs dažādās Eiropas daļās, ieskaitot kalnu rajonus, ir izraisījušas augu sugu populāciju samazināšanos. Iespējams, ka dažu sugu izzušanu ir veicinājuši arī citi faktori – biotopu fragmentācija, kas ierobežo augu sugu spēju pielāgoties klimata izmaiņām.
- Ledāji atkāpjas astoņos no deviņiem Eiropas ledāju reģioniem. Pašreizējā ledāju atkāpšanās ir straujākā pēdējo 5000 gadu laikā.
- Ūdens līmenis jūrās pēdējā gadsimtā ir cēlies par 0,8–3 mm gadā, un paredzams, ka tas šajā gadsimtā celsies vēl 2–4 reizes straujāk.
- Saskaņā ar prognozēm līdz 2080.gadam varētu pilnībā izzust aukstās ziemas, bet karstuma un sausuma periodi, kā arī spēcīgas lietusgāzes un krusa vasarās būšot biežākas.
Tomēr klimata pārmaiņas var radīt arī dažus pozitīvus momentus:
- Lielākajā Eiropas daļā, bet jo īpaši tās vidusdaļā un ziemeļdaļā, ierobežota temperatūras paaugstināšanās varētu labvēlīgi ietekmēt lauksaimniecību. Vienlaikus ar lauksaimniecībā izmantojamu teritoriju paplašināšanos ziemeļu virzienā dažos Eiropas dienvidu rajonos lauksaimniecību apdraud ūdens trūkums
- Vidējais augu, t.sk. lauksaimniecības graudaugu, veģetācijas periods no 1962. līdz 1995.gadam pagarinājies par 10 dienām, un ir paredzams arī turpmākais tā pieaugums.
- Eiropā ziemojošo putnu izdzīvošana pēdējo desmit gadu laikā ir uzlabojusies un, pateicoties siltākām ziemām, turpinās uzlaboties. •
Kuras nozares raida gaisā siltumnīcefekta gāzes?
Publicēts 2005.gada oktobrī.