Pavasara iestāšanās arvien biežāk liek ielūkoties gan veikalu skatlogos, gan drēbju skapī, lai atrastu kādu plānāku apģērbu, ar ko varētu nomainīt jau apnikušo ziemas garderobi. Pārcilājot šos apģērba gabalus, dažkārt atklājas nepatīkamu traipu eksistence, tādēļ nākas vien mērot ceļu uz ķīmisko tīrītavu. Parasti, saņemot atpakaļ savas drēbes, tās ir atguvušas kādreizējo spožumu, bet vai ķīmisko tīrītavu darbība vienmēr ir tikpat tīra kā to pakalpojumu galaprodukts?
Tīras drēbes un galvas reiboņi
Lai gan automātisko veļasmašīnu skaits Latvijas mājsaimniecībās arien pieaug, joprojām paralēli attīstās ķīmisko tīrītavu tīkls valstī. Ja pirms gadiem 15 pilsētā bija vien pāris šādu iestāžu un pašam pirms tam vajadzēja gan noņemt, gan atpakaļ piešūt pogas, tad tagad tas ir pilns servisa pakalpojums, kas pieejams katram. Pašlaik iespējams aiznest tīrāmo materiālu gan uz pieņemšanas punktu, gan arī izsaukt tīrītāju brigādi uz mājām, ja ir nepieciešams iztīrīt, piemēram, paklāju. Īsāk sakot – ērti. Vai lēti? Tas atkarīgs gan no tīrāmā materiāla, gan izvēlētās ķīmiskās tīrīšanas firmas, bet veselīgi un videi draudzīgi tas noteikti nav.
Ir veikti pētījumi, kas pierāda, ka Eiropas un arī Latvijas iedzīvotāju asinīs ir ķīmiskas vielas, kas sastopamas tīrīšanas un kosmētikas līdzekļos, kā arī dažādos saimniecības priekšmetos un izstrādājumos. Parasti šīs vielas tiek ieelpotas ar piesārņoto gaisu, kāds ir gandrīz visās ar mūsdienu materiāliem remontētajās telpās. Krietnu artavu sevis indēšanā pieliekam paši, cenšoties ar dažādu ķīmisku tīrītāju palīdzību veidot sterilu vidi. Ķīmiski tīrām sintētiskos paklājus, kas jau satur gaistošos organiskos savienojumus, un kopā ar ķīmiskajiem tīrīšanas līdzekļiem tie veido kancerogēnus savienojumus. Pašlaik jebkurā ķīmiskajā tīrītavā var nodot arī bērnu rotaļlietas, bet vai vienmēr, baidoties no putekļu ērcītēm, rūpīgais vecāks apzinās, kādu ķīmisko vielu devu uzņems mazulis, kas ar šo mantu pavadīs kopā lielāko dienas daļu? Var gadīties, ka, uzvelkot ķīmiski iztīrīto apģērbu, parādās galvassāpes, nelabums un citas veselības problēmas, ko parasti norakstām uz citiem apkārtējās vides faktoriem. Paaugstināts risks saslimt ar vēzi, galvassāpes, reiboņi, acu, deguna un kakla kairinājums, aknu un nieru bojājumi un dermatīts ir tikai daļa no veselības sarežģījumiem, ko var izraisīt perhloretilēns, kam pakļauti ne tikai ķīmiski tīrīta apģērba nēsātāji, bet arī šajā jomā nodarbinātie un cilvēki, kas uzturas un dzīvo ķīmisko tīrītavu tuvumā.
Perhloretilēnu (PERH) jeb tetrahloretilēnu izmanto audumu ķīmiskajā tīrīšanā un kā metāla attaukotāju; iztvaikojot tas rada ēterim līdzīgu smaku.
Videi draudzīgāka ir slapjā tīrīšana
Tā kā PERH var izraisīt nopietnas negatīvas problēmas ar veselību, daudzas valstis ir ieviesušas stingru PERH iedarbības un emisiju kontroli un sāk lietot citas videi un veselībai draudzīgākas tīrīšanas metodes. Jaunums, kas salīdzinoši nesen parādījies Eiropā un ASV, ir slapjā tīrīšana. Šī metode ir tikpat efektīva kā sausā tīrīšana, bet atšķirībā no klasiskās tīrīšanas šis veids ir saudzējošāks un videi nekaitīgāks. Procesa būtība ir mazgāšana ar samazinātiem apgriezieniem, ūdens izspiešana pirms žāvēšanas un temperatūras kontrole ar mitruma sensoru palīdzību žāvēšanas procesā, lai nesabojātu apģērbu. Lai arī ķīmisko tīrīšanas līdzekļu daudzums, tīrot apģērbu ar šādu metodi, ir samazināts, tomēr līdz pilnīgai šo vielu aizstāšanai ar videi draudzīgākām vēl ejams tāls tehnoloģiskais ceļš.
Kur paliek ķīmisko tīrītavu atkritumi?
Ķīmisko tīrītavu darbības rezultātā rodas bīstamie atkritumi, kuriem nepieciešama gan atsevišķa savākšana, gan utilizācija. AS «BAO» galvenā speciāliste Dagnija Lauceniece «Vides Vēstīm» pastāstīja, ka 2005. gadā AS «BAO» savāca aptuveni piecas tonnas bīstamo perhloretilēnu saturošo ķīmisko tīrītavu atkritumu. AS «BAO» klienti ir «Gaiļezers plus», SIA «NIVA», Latvijas Ātro pakalpojumu aģentūra, SIA «Tīrības nams», SIA «SANO FIRMA», «Nereta M» u. c. Diemžēl šo videi un cilvēku veselībai bīstamo hloru saturošo atkritumu nodošanu pārstrādei nenodrošina visas ķīmiskās tīrītavas. Kā negatīvāko piemēru D. Lauceniece minēja SIA «Clean Control», kas pieņemšanas punktus izvieto daudzos lielveikalos: laikā no 2002. līdz 2003. gadam tā regulāri nodeva atkritumus – aptuveni 200-300 kg mēnesī –, bet kopš 2004. gada sadarbība ir pārtraukta. Kaut gan AS «BAO» rīcībā nav faktu, ka tādu risinājumu firma izmanto, tomēr likumsakarīgi rodas jautājums, kur tad paliek šie atkritumi? Acīmredzot bīstamie atkritumi kopā ar lielveikalu atkritumiem tiek «iekombinēti» sadzīves atkritumu konteineros. Uz jautājumu, vai šie atkritumi ir identificējami, AS «BAO» galvenās speciāliste atbildēja: «Jā, protams, ka šie atkritumi ir identificējami, jo tie ir tumšā krāsā un to sastāvā ir putekļi kombinācijā ar netīrumiem, taukiem un perhloretilēnu, turklāt šai vielai ir specifiska smaka. Ievietojot šos atkritumus nelielos aizsie-tos maisos, konteinerā tos var arī nepamanīt, speciāli jau neviens arī nemeklē.» Lai noskaidrotu SIA «Clean Control» viedokli šajā jautājumā, sazinājos ar šīs firmas pārstāvi, kas paskaidroja, ka bažām par nelikumīgu rīcību saistībā ar bīstamo atkritumu izmešanu kopā ar sadzīves atkritumiem nav pamata, jo deviņas šīs firmas ķīmiskās tīrītavas darbojas jau piekto gadu, tādēļ viņi ir detalizēti iepazinušies ar visām vides aizsardzības prasībām un noteikti tās arī pilda. Kontaktpersona nebija kompetenta nosaukt pašreizējo sadarbības partneri bīstamo atkritumu apsaimniekošanā, bet zināja teikt, ka regulāri tiek veiktas pārbaudes, un fakts, ka SIA «Clean Control» veiksmīgi darbojas, nozīmē, ka vides jomā viss ir kārtībā. Cerams…
Ventspils reģionālās vides pārvaldes piesārņojuma kontroles daļas vadītāja Anna Adamsone skaidroja, ka ķīmiskajām tīrītavām ir nepieciešama B kategorijas piesārņojošo vielu darbības atļauja; pamatojoties uz to, notiek ķīmisko tīrītavu darbības kontrole. Kas attiecas uz notekūdeņiem, ne vienmēr tiem nepieciešama atsevišķa notekūdeņu attīrīšanas iekārta, tādēļ katrs gadījums jāizskata atsevišķi. Tā kā perhloretilēns, ko izmanto ķīmiskās tīrīšanas procesā, ir gaistoša viela, paliekošais neto atkritumu daudzums ir salīdzinoši neliels, tomēr arī tas ir jānodod kā bīstamie atkritumi. Ministru kabineta noteikumi nosaka gan uzskaites formu, gan aizpildāmās veidlapas par saražoto atkritumu kontroli. Viss uzskaites cikls tiek kontrolēts, un reizi gadā tiek veiktas pārbaudes. Tā kā blakus izstāvēt nav iespējams, galvenais tomēr ir cilvēku apziņas līmenis, kas arī nosaka tīrītavu darbību atbilstoši vides aizsardzības prasībām, atzīst Ventspils reģionālās vides pārvaldes pārstāve. Ja tiek konstatētas neatbilstības, vainīgos soda. Naudas soda amplitūda ir plaša – sākot no minimālās summas, kas ir 50 latu, līdz pat Ls 2500, jo katrs gadījums jāizvērtē individuāli, ņemot vērā gan vainu mīkstinošos, gan pastiprinošos apstākļus – tiek izskatīts arī tas, vai pārkāpums ir pirmreizējs vai tā jau ir ļaunprātīga rīcība.
AS «Gaiļezers plus» ceha vadītāja Dainuvīte Zālīte pastāstīja, ka AS «Gaiļezers plus» ķīmiskās tīrīšanas procesā gadā rodas aptuveni 300 kg bīstamo atkritumu. Tos precīzi uzskaita, savāc mucās un nodod AS «BAO» pārstrādei, savukārt notekūdeņi tiek iepludināti kopējā kanalizācijā, bet aptuveni reizi divos mēnešos tiem veic analīzes. Turklāt inspektori divas reizes gadā ierodas, lai nomērītu ķīmisko vielu emisiju gaisā, bet līdz šim pārbaudēs nav tikušas konstatētas nobīdes no normas. Tas tādēļ, ka tīrīšanas process tiek veikts slēgtā mašīnā un tās vadība ir pilnībā automatizēta. •
Zaļi ieteikumi:
- nepērc drēbes, ko drīkst tīrīt tikai ķīmiskajā tīrītavā;
- izpēti, kurus apģērbus var mazgāt, neizmantojot toksiskas metodes;
- ja apģērbs tomēr jānes uz ķīmisko tīrītavu, izmanto to uzņēmumu pakalpojumus, kas ievēro visas vides aizsardzības prasības.
Līga Bulmeistere
Publicēts 2006.gada maijā.