Mūsdienu vides aizsardzības kustības simbola – Pasaules Zemes draugu vēsture aizsākās pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem. 1971.gadā četru organizāciju pārstāvji no Francijas, Lielbritānijas, Zviedrijas un ASV sanāca kopā nelielā Zviedrijas pilsētā un vienojās par nepieciešamību kopīgam darbam jautājumos, ko nevar atrisināt tikai kādas vienas valsts ietvaros vai ar vienas organizācijas darbu.
Ja atsaucam atmiņā to laiku nozīmi vides jautājumu aktualizācijā, jāatzīst – tā bija faktiski pirmā globālā vides apziņas revolūcija. Cilvēkiem visā pasaulē arvien skaidrāk ikdienas dzīvē nācās saskarties ar pašu darbības graujošajām sekām videi. Klajā nāca Reičelas Kārsonas «Klusais pavasaris», Romas Kluba zinātnieki gatavoja pirmo pārskatu par resursu patēriņu, pat politiķi, vairs nespēdami ignorēt sabiedrības satraukumu par apkārtējās vides nozīmi, ANO ietvaros gatavojās cilvēces vēsturē pirmajam politiskajam forumam, kas skatītu cilvēka un vides jautājumus.
Tagad – pēc 33 gadiem – šī organizācija jau izaugusi par vairāk nekā septiņdesmit valstu stiprāko vides organizāciju koalīciju, kurā savukārt iekļāvušās 5000 vietējās vides organizācijas. Tās darbība aptver desmitiem dažādu globālas nozīmes jautājumu: no klimata izmaiņu ierobežošanas un starptautisko finanšu institūciju darbības uzraudzības līdz pat cilvēktiesībām un ekoloģiskajam parādam.
…un turpināsies vēl ilgi…
Sākumā pirmie kopīgie darbi bija cīņa pret kodolenerģiju un centieni panākt tolaik brutālās vaļu zvejniecības pārtraukšanu vai vismaz ierobežošanu. Jau septiņdesmitajos gados Zemes draugu darbs kļuva pamanāms, jo tieši šī organizācija izvirzījās priekšplānā arvien pieaugošajai sabiedrības cīņai pret kodolenerģiju un vienlaikus – sadarbojoties ar pazīstamiem zinātniekiem – popularizēja un vērsa sabiedrības uzmanību arī uz iespējamajām alternatīvām.
Gan ar akcijām, gan savu viedokli un publikācijām, veiksmīgi nodrošinot klātbūtni svarīgākajos starpvaldību forumos, kur tika skarti vides jautājumi, organizācijai izdevās radīt precedentu, ka ar sabiedriskajām organizācijām sāka rēķināties arī starptautiskās politikas procesā. Tajos laikos tas nebūt nebija tik pašsaprotami.
Paplašinoties organizācijai, pieauga arī uzmanības lokā esošo jautājumu klāsts. Arī sabiedrību dažādās valstīs arvien vairāk sāka satraukt virkne jaunu vides problēmjautājumu. Astoņdesmitajos gados Zemes draugu nozīmīgākās darbības jomas bija Amazones baseina mūžamežu aizsardzība un centieni pievērst sabiedrības uzmanību lauksaimniecības ķimizācijas negatīvajām sekām. Pēc vairāk nekā desmit gadu ilga grūta darba vairākos smagos jautājumos bija izcīnītas pirmās nopietnās uzvaras, piemēram, attiecībā uz ierobežojumiem vaļu nozvejai.
Pagājušā gadsimta pēdējā desmitgade raksturojama ar Zemes draugu nostiprināšanos un attīstību globālā līmenī, katru gadu uzņemot savās rindās ne mazāk kā trīs vai četru valstu organizācijas. Aktivitāšu tematikas ziņā 90.gadi bija tikpat trauksmaini kā iepriekšējie. Jāņem vērā, ka faktoloģiskie pierādījumi par to, ka cilvēces «progress» un «attīstība» īstenībā ir brutāla dzīvošana uz nākamo paaudžu rēķina, kļuva arvien uzskatāmāki un nepielūdzamāki. Līdz ar to sabiedrības un politiķu uzmanības lokā vieglāk nonāca jautājumi, ko Zemes draugi bija izvirzījuši par savu prioritāti – globālais taisnīgums un ilgtspējīga attīstība.
Pēdējā desmitgadē par nozīmīgāko darbības jomu izvirzīti centieni aktualizēt nepieciešamību pēc globālās ekonomiskās sistēmas efektivitātes un taisnīguma pārdomāšanas. Tas gan ir visnotaļ diplomātisks formulējums asajai Zemes draugu un faktiski visas pasaules pilsoniskās sabiedrības konfrontācijai ar starptautiskajām finanšu institūcijām un multinacionālajiem uzņēmumiem. Šīs prioritātes iemesls ir vienkāršs – pasaule nav domāta izpārdošanai. Vismaz ne Zemes draugu izpratnē.
Visus šos 30 trauksmainos gadus Zemes draugu pamatiezīme ir palikusi tā pati: cieša saikne ar iedzīvotājiem, drosme neizvairīties no konfrontācijām un lolot apziņā pozitīvas alternatīvas iespējamību, kā arī vienotības un solidaritātes apziņa ar cilvēkiem visā pasaulē, kam arī rūp šīs planētas nākotne. Katrā dalībvalstī Zemes draugus pārstāvošās organizācijas, protams, nodarbojas ar visai ikdienišķiem jautājumiem, taču ik brīdi ir gatavas mobilizēties kādai kopīgai iniciatīvai.
Par drosmi akcijās un rīcībā Zemes draugiem daudzviet nācies arī dārgi maksāt. Pēdējo desmit gadu laikā noslepkavoti vides aktīvisti un Zemes draugu biedrorganizāciju aktīvisti un vadītāji gan Sjerraleonē, gan Urugvajā, gan arī Kostarikā un Hondurasā. Asiņainais slaktiņš, kas 1994.gadā norisinājās pēc kādas naftas kompānijas pasūtījuma Kostarikā, ir palicis atmiņā daudziem – tas šokēja visu pasauli. Bet cīņu pret vides organizācijām daudzi spēki īsteno arī klusāk – tai pašā Hondurasā pēdējo piecu gadu laikā ļoti mīklainos apstākļos ir noslepkavoti vai bez vēsts pazuduši gandrīz visi (aptuveni divdesmit) vadošo vides aizsardzības grupu līderi. Eiropā, arī Latvijā, centieni apklusināt vai diskreditēt Zemes draugu biedrorganizācijas notiek daudz rafinētāk.
…arī Latvijā!
Latvija ir viena no tām vairāk nekā septiņdesmit valstīm, kur Zemes draugi ir pārstāvēti. Jau kopš 1992.gada šajā organizācijā uzņemts Vides aizsardzības klubs (VAK). Patlaban VAK aktīvi līdzdarbojas Zemes draugu kampaņās un programmās – galvenokārt tajās, kas saistītas ar Eiropai aktuālām problēmām: no pavisam konkrētām – kā lauksaimniecība un vide, ģenētiski modificēti organismi un ķīmisko vielu kontrole – līdz vispārīgākām, piemēram, videi draudzīgi patēriņa modeļi un ilgtspējīga attīstība.
Vēl vairāk – Vides aizsardzības klubs ir uzsācis ciešu sadarbību ar vienu no Zemes draugu dibinātājiem – Anglijas Zemes draugiem (FoE EWNI). Sadarbības ietvaros VAK ir iespēja iepazīties ar pieredzi un prasmēm, ko savas trīs gadu desmitus ilgās darbības laikā uzkrājusi šī organizācija, kas ir gan Zemes draugu dibinātāja, gan arī viena no ietekmīgākajām un profesionālākajām vides organizācijām Eiropā. Apmācības un apmaiņas vizītes šīs sadarbības ietvaros jau ir sniegušas daudz jaunu ideju un iedvesmu VAK darbiniekiem un aktīvistiem.
Jānis Ulme
Publicēts 2005.gada aprīlī.