Kas ir bīstamie atkritumi?

Bīstamie atkritumi ir cilvēka darbības rezultātā radušies bīstami atlikumi un blakusprodukti, kas negatīvi un reizēm pat neatgriezeniski ietekmē vidi un cilvēka veselību. Bīstamos atkritumus var iedalīt sadzīves un rūpniecības bīstamajos atkritumos; tie rodas uzņēmumu, iestāžu un organizāciju, un iedzīvotāju sadzīviskās darbības rezultātā, turklāt katra no šīm grupām rada atšķirīgu bīstamo atkritumu apjomu un sastāvu. Šajā apkopojumā uzmanību pievērsīsim sadzīves bīstamajiem atkritumiem, ar kuru avotiem sastopamies ikdienā, aplūkosim arī rūpnieciskos bīstamos atkritumus.

Kur tie rodas?

BA sadzīves un izklaides elektrotehnikā

Elektriskie un elektroniskie aparāti, piemēram, televizors, dators, ledusskapis, radioaparāts, elektriskās bērnu rotaļlietas, fotofilmiņas, baterijas, kompaktdisku atskaņotājs un vēl garš saraksts ar tamlīdzīgiem priekšmetiem satur virkni bīstamu vielu: tādi smagie metāli kā niķelis, varš, arsēns un selēns, nonākot atkritumos un pēcāk – cilvēka organismā –, var radīt izmaiņas atsevišķu orgānu darbībā, izraisot ļaundabīgos audzējus, dažādas mutācijas var ietekmēt nākamās paaudzes.

BA mājsaimniecībā

Bīstamos atkritumus satur organiskie šķīdinātāji, dezinfekcijas līdzekļu atkritumi, mazgāšanas, tīrīšanas un spodrināšanas līdzekļu atlikumi. Organiskos šķīdinātājus izmanto ķīmiskajā rūpniecībā, piemēram, kā traipu tīrīšanas līdzekļus, virsmu tīrīšanai, dažādu vielu šķīdināšanai, krāsu atšķaidīšanai. Savukārt mazgāšanas līdzekļos atrodamās virsmas aktīvās vielas, ko lieto ūdens mīkstināšanai, veicina virszemes ūdeņu aizaugšanu. Tāpat bīstamas vielas satur laku krāsu atkritumi, kas ir viegli uzliesmojoši un satur toksiskas vielas, un var izraisīt alerģiju un citas slimības.

BA mājas aptieciņā

Medikamenti ir bīstami ar tiem raksturīgo bioloģisko aktivitāti. Neizlietoti ārstnieciskie preparāti, nonākot kontaktā ar pārējiem atkritumiem, var veidot toksiskus savienojumus, kas piesārņo ūdeni un gaisu, un tie var būt kaitīgi citiem dzīviem organismiem.

BA dzīvsudrabu saturošos priekšmetos

Dzīvsudrabs atrodams luminiscences spuldzēs, dzīvsudraba termometros, asinsspiediena mērīšanas aparātos, medikamentos, akumulatoros, baterijās, elektrības mērītājos, zobu plombās un pesticīdos. Dzīvsudrabs ir toksisks un mutagēns*, uzkrājoties organismā (nierēs, aknās, smadzenēs), tas bojā aknas, rada smadzeņu darbības traucējumus un centrālās nervu sistēmas bojājumus. Tāpat tas negatīvi ietekmē šūnu dalīšanos un var izraisīt alerģiju.

BA automašīnā

Svina akumulatori un baterijas satur smagos metālus – kadmiju, niķeli, dzīvsudrabu, varu un citus, kas uzkrājas kaulos. Svins var izraisīt anēmiju, bet visbīstamākais no visiem metāliem cilvēka veselībai ir tieši kadmijs, kurš uzkrājas nierēs un matos. Tāpat bīstami ir automašīnu tehniskie šķidrumi – dzesēšanas, bremžu, amortizatoru un logu mazgāšanas šķidrums.

BA augu aizsardzības līdzekļos

Augu aizsardzības līdzekļi jeb pesticīdi satur indīgas ķīmiskas vielas, kas toksiski iedarbojas uz kādu noteiktu dzīvo organismu grupu (augiem, sēnītēm, insektiem, grauzējiem). Tie, nogulsnējoties taukaudos, var izraisīt ļaundabīgo audzēju veidošanos un mainīt procesu norisi cilvēka organismā, izjaucot bioloģisko līdzsvaru.

BA rūpniecībā

Pasaules pieredze rāda, ka lielāko daļu no visa saražotā bīstamo atkritumu daudzuma dod apstrādes rūpniecība. Galveno rūpniecisko bīstamo atkritumu veidu saraksts Latvijā ir ļoti garš, tāpēc pieminēsim tikai dažus, ja tā varētu teikt – interesantākos, jo dažreiz mēs pat neaizdomājamies, ka tie varētu saturēt kaut ko bīstamu. Rūpnieciskie bīstamie atkritumi ir: rūpniecisko notekūdeņu pārstrādes dūņas; lauksaimniecības, dārzkopības, medniecības, zivkopības produkcijas audzēšanas, ieguves, ražošanas, pārtikas sagatavošanas un apstrādes atkritumi; kokapstrādes un papīra, kartona, skaidu plākšņu un mēbeļu ražošanas atkritumi; ādu apstrādes un tekstilrūpniecības atkritumi; atstrādātās eļļas. Šo sarakstu varētu turpināt vēl un vēl, bet sadzīvē mēs tomēr nepiedalāmies procesos, kuros biežāk saskartos arī ar šīs grupas atkritumiem.

Publicēts 2005.gada martā.

10 padomi, darbojoties ar bīstamajiem atkritumiem

1. Nemet baterijas miskastē – meklē veikalos speciālas urnas!
2. Pērc Eiropas Savienībā ražotas ilgmūžīgās baterijas, jo ES vides prasības liedz darboties videi nedraudzīgām ražotnēm. Kaitīgās tehnoloģijas tiek eksportētas uz mazāk attīstītām zemēm.
3. Nelieto pesticīdus – izvēlies dabiskus augu aizsardzības paņēmienus!
4. Mājas būvniecībai un remontam izvēlies dabiskas krāsas, jumta seguma materiālus, koka logus un durvis utt.
5. Bīstamos atkritumus ievieto atsevišķā iesaiņojumā un uzkrāj līdz to nodošanai. Uzglabā vietā, kur tiem netiek klāt bērni un mājdzīvnieki!
6. Nelej bīstamos šķidros atkritumus (krāsas, lakas, skābes u.c.) sadzīves notekūdeņu kanalizācijā! Tā tu iznīcināsi attīrīšanas iekārtu mikroorganismus, un piesārņojums nonāks ūdenstilpēs.
7. Ugunskurā nededzini riepas, plastmasas izstrādājumus, iepakojumus, aerosolus! Neko mākslīgu nebāz arī krāsnī, tostarp balinātu un laminētu papīru!
8. Nolietoto elektroniku un elektrotehniku nodod specializētajos savākšanas punktos!
9. Nemazgā savu netīro eļļaino transportlīdzekli pie ūdenskrātuvēm!
10. Ja nezini, kā rīkoties, piezvani savai reģionālajai vides pārvaldei !

 

Ievēro marķējumu!

		Eksplozīvas vielas un izstrādājumi, kas var sprāgt atklātas liesmas vai temperatūras ietekmē!
		Ugunsnedrošas vielas!
		Toksiskas vielas un izstrādājumi, kas var radīt nopietnu kaitējumu veselībai vai izraisīt nāvi, ja tie ieelpoti, norīti vai absorbēti caur ādu!
		Bīstamās vielas medicīnas līdzekļos.
		Uzliesmotspējīgas vielas un izstrādājumi, kas uzliesmo, ja apkārtējā temperatūra nepārsniedz 21°C!
		Radioaktīvās vielas.