Viņi būvlaukumos ierodas vieni no pirmajiem – lai izpētītu un novērtētu zemesgabalu, uz kura paredzēts celt dzīvojamās mājas, industriālās ēkas, rūpnīcas vai citas būves un autoceļus. Viņi dara darbu, bez kura nav iespējams veikt kvalitatīvu objektu projektēšanu un nodrošināt ekonomiski pārdomātu būvniecību. Viņi – ģeologi – Zemes uzbūves, izcelšanās un attīstības pētnieki, kā arī īsteni dabas draugi.
Straujā būvniecības uzplaukuma dēļ ģeoloģijas speciālisti Latvijā kļuvuši ļoti pieprasīti. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras (LVĢMA) Reģionālās ģeoloģijas daļas vadītājs Atis Mūrnieks apstiprina, ka ģeoloģijas firmas patlaban piedzīvo īstu «bumu», jo bez ģeoloģiskās izpētes būvniecībā neiztikt. Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas vadītājs Ģirts Stinkulis norāda, ka pašlaik Latvijā darbojas aptuveni 50 privātie ģeoloģijas uzņēmumi. Šīs jomas speciālisti ir pieprasīti ne tikai celtniecības un projektēšanas organizācijās, bet arī valsts un pašvaldību vides aizsardzības iestādēs, ūdensapgādes, vides konsultāciju firmās un ražošanas uzņēmumos. Ģirts Stinkulis par perspektīvu uzskata arī karjeras veidošanu ģeoloģijas zinātnes jomā. Par jauno speciālistu plašajām darba iespējām liecina tas, ka darba devēji topošos ģeologus «izķer» jau studiju laikā. Arī ģeoloģijas bakalaura studiju programmas 3. kursa students Normunds Stivriņš apstiprina, ka nopietnus darba piedāvājumus studenti saņem jau pēc 2. kursa, tomēr viņš domā, ka saprātīgāk ir šos piedāvājumus atraidīt un galveno uzmanību veltīt mācībām, jo: «Darbs tāpat nekur nepazudīs.»
Ģirts Stinkulis norāda, ka darbam ģeoloģijas jomā galvenokārt ir praktiska ievirze – ģeologi veic jaunu būvlaukumu vai esošo celtņu un komunikāciju pamatu izpēti, nodarbojas ar derīgo izrakteņu meklējumiem un izpēti, dažādu ģeoloģisko datu apkopošanu, sistematizēšanu un glabāšanu datu bāzēs, arī licencēšanas darbiem u.tml.
Pašlaik aktuālākā ģeologu darbības joma ir būvniecība. Speciālisti atzīst, ka celt ēkas bez kvalitatīvas inženierģeoloģiskās izpētes mūsdienās ir neprāts, jo, visticamāk, ka sākotnēji pieļautās kļūdas (piemēram, izvēloties situācijai neatbilstošus pamatus) vēlāk uzcelto būvju īpašniekiem radīs nopietnus sarežģījumus un finansiālus zaudējumus. Lai no šādām nepatīkamām situācijām izvairītos, nepieciešama kvalificēta ģeoloģiskā izpēte, kuras rezultātā tiek noskaidrots, kāda ir konkrētās teritorijas grunts (smilšaina, akmeņaina, mālaina u.tml.). Šos un citus ģeologu iegūtos vērtīgos datus projektētāji tālāk izmanto stabilu un ilgmūžīgu ēku būvniecības plānošanā.
Studijas kļūst modernākas
Patlaban iespēju studēt ģeoloģiju Latvijā piedāvā tikai viena augstskola – Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas vadītājs Ģirts Stinkulis informē, ka programmā notikušas ievērojamas izmaiņas un no 2007./2008. akadēmiskā gada ģeoloģijas bakalaura izglītība būs iegūstama trīs gadu laikā. Viņš norāda, ka tādējādi studiju programma kļuvusi unificētāka un spēcīgāka, jo lielāka uzmanība tajā pievērsta bāzes zināšanu (fizika, ķīmija, iežu fizikālās īpašības utt.) nodrošināšanai. Taču līdz ar to par ļoti būtisku ģeoloģijas izglītības posmu kļūst maģistrantūra – šajos divos turpmākajos studiju gados studentiem ir iespējas izvēlēties kādu no trīs ģeoloģijas apakšnozarēm un studēt to padziļināti.
Lai arī ģeoloģija nav tik populāra kā pārējās divas Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes studiju programmas – ģeogrāfija un vides zinātne –, Ģirts Stinkulis atzīst, ka par topošo studentu uzmanības trūkumu nevar sūdzēties. Pēdējos gados uz vienu studiju vietu (valsts budžeta un maksas kopā) pretendēja divi līdz četri jaunieši. 2007./2008. gadā ģeoloģijas bakalaura studiju programmā plānots uzņemt 10 studentus valsts budžeta finansētajās vietās un 20–30 studentus maksas grupā. Ģirts Stinkulis gan norāda, ka nevajadzētu baidīties no salīdzinoši mazā budžetu vietu skaita, jo studentiem tiek piedāvāti pietiekami izdevīgi kredīta nosacījumi, kā arī, no-pietni un mērķtiecīgi studējot, ir labas iespējas ikgadējās rotācijas laikā no maksas grupas pāriet uz budžeta vietām.
Vēl būtiski, ka, lai neierobežotu vidusskolēnu iespējas iestāties ģeoloģijas programmā, iestājeksāmenos tiek vērtēti tikai divu centralizēto eksāmenu rezultāti: latviešu valodā un literatūrā, kā arī svešvalodā (angļu, franču vai vācu).
Nodaļas vadītājs Ģ. Stinkulis arī atklāja, ka ģeoloģijas doktorantu iniciatīvas un uzņēmības rezultātā ģeoloģijas programma šobrīd piedzīvo pārmaiņas – ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu uzsākta tās modernizācija un uzlabošana atbilstoši mūsdienu darba tirgus prasībām. Piešķirtais finansējums ļāvis modernizēt ģeoloģijas pētījumu laboratoriju bāzi, iegādāties jaunu inventāru, papildu literatūru, pilnveidot studijas e-vidē, kā arī izstrādāt jaunus un uzlabot esošos studiju kursus.
Ģirts Stinkulis akcentē, ka pašreizējiem un topošajiem studentiem ir dota lieliska iespēja redzēt, kā attīstās ne tikai ģeoloģijas studijas un pētījumi, bet arī visa nozare kopumā.
Saprast, kā veidojusies planēta
Vaicāts, kādiem cilvēkiem ir piemērotas ģeoloģijas studijas, Ģirts Stinkulis atbildēja: «Zinātkāriem avantūristiem un dabas draugiem, kurus interesē neparastas lietas un kuri vēlas saprast, kā ir veidojusies mūsu planēta Zeme.» Savukārt ģeoloģijas bakalaura studiju programmas 3. kursa students Normunds Stivriņš piebilda, ka ir vērts izvēlēties ģeoloģiju, ja jaunietis vēlas uzzināt interesanto par Zemes dzīlēm, studējot aizraujošus priekšmetus kopā ar draudzīgiem un atraktīviem vienaudžiem. Vēl LVĢMA Reģionālās ģeoloģijas daļas vadītājs Atis Mūrnieks akcentēja, ka būtiski, lai jaunieši, kurus interesē šī joma, nebaidās no lauku darbiem, jo ģeologiem itin bieži nākas «saslapināt degunu» un strādāt gan lielā karstumā, gan aukstumā. Ģ. Stinkulis gan piebilda, ka, lai arī darba apstākļi reizēm ir ļoti grūti, šīs neērtības ikreiz atsver interesantie un pārsteidzošie atklājumi.
Aptaujātie esošie un topošie ģeologi uzskata, ka, lai veiksmīgi uzsāktu un pabeigtu ģeoloģijas studijas, vidusskolēniem jau laikus īpaša uzmanība jāpievērš eksaktajiem mācību priekšmetiem – ķīmijai, fizikai, matemātikai, arī bioloģijai un ģeogrāfijai –, jo ar šīm zinātnēm ir cieši saistīti visi specifiskie ģeoloģijas kursi, piemēram, Zemes fizika, mineraloģija un topogrāfija ar ģeodēzijas pamatiem, ģeomorfoloģija, paleontoloģija, hidroģeoloģija u.c.
Ģirts Stinkulis, raksturojot studiju procesu, norāda, ka tajā bez lekcijām ļoti būtiski ir arī praktiskie darbi jeb lauku studijas. Šīs ikgadējās ekspedīcijas viņš pat nosauc par studiju laika skaistākajiem piedzīvojumiem. Tā, piemēram, kopš 90. gadu sākumā izveidota ģeoloģijas programma, studenti kopā ar pasniedzējiem ik gadu dodas vasaras lauku studijās uz Lodes muižu Taurenē Cēsu rajonā (šogad lielā studentu skaita dēļ – uz Kandavu), arī Igauniju, Poliju un citām valstīm. Šajās ekspedīcijās studenti 7–10 dienas ne tikai veic dažādus ģeoloģiskos pētījumus un iegūst vērtīgu pieredzi, bet arī iepazīst cits citu, sadraudzējas un atpūšas. Ģ. Stinkulis vēl piebilst, ka lauku studijas ārpus Latvijas ir lieliska iespēja studentiem iepazīt Zemes dzīļu daudzveidību citos reģionos un aptvert, ka ģeologu darbības lauks ir daudz plašāks par Latviju. Viņš uzskata, ka ar Latvijas Universitātē iegūtajām zināšanām jauniešiem ir iespējas veiksmīgi turpināt studijas un strādāt arī ārzemēs.
Prakses nepieciešamību uzsver arī LVĢMA Reģionālās ģeoloģijas daļas vadītājs Atis Mūrnieks. Viņš uzskata, ka, lai veiksmīgi iekļautos darba tirgū, nepietiek tikai ar augstskolā iegūtajām zināšanām – par kvalificētu ģeologu iespējams kļūt tikai strādājot praktisku darbu un tādējādi gūstot nepieciešamās iemaņas un pieredzi.
Ģeologu ģimene
Dabas draugi – ģeologi – uzskata, ka ir pilntiesīgi lielās Ģeogrāfu Mafijas dalībnieki, kuriem raksturīgi «tusiņi brīvā dabā, neliela zīmēšanās un ģeogrāfu snobisms». Arī nodaļas vadītājs Ģirts Stinkulis piebilst, ka ģeologi nav nekādi sausiņi, bet gan draudzīga zinātkāru avantūristu ģimene. Savukārt ģeoloģijas 3. kursa students Normunds Stivriņš, raksturojot īstu ģeologu, nosauc trīs īpašības: ass prāts, ballēties kāre un alus! Domājams, neviens nenoliegs draudzīgas atmosfēras nozīmību, jo studēt kopā ar cilvēkiem, kurus saucam par draugiem, taču ir daudz labāk.
Pieci iemesli, kāpēc ir vērts kļūt par ģeologu
1) Noteikti esi dzirdējis, ka Latvijas izglītības prioritāte ir dabaszinātnes. Ģeoloģija ir viena no tām. Studē aktuāli!
2) Topošie ģeologi ne tikai sēž auditorijās un konspektē, zīmē iežus un minerālus pierakstu kladēs, bet arī dodas lauku darbos, strādā laboratorijās, piedalās zinātniskos pētījumos un iet kopīgos pārgājienos gan Latvijā, gan ārzemēs. Studē interesanti!
3) Ģeologi pieder vienotai ģeogrāfijas, vides zinātnes un ģeoloģijas studentu saimei, kas līdzinās ģimenei, kopā piedalās gadskārtējos fakultātes pasākumos, organizē tos un pat brauc ģeorallijā – ar laivu pa Latvijas upēm, ik gadu izvēloties citu upi un maršrutu. Studē draudzīgi!
4) Nevienu māju vai ceļu nevar uzbūvēt bez ģeologa. Padomā par pašreizējo uzplaukumu celtniecībā. Esi pieprasīts!
5) Ar Zemes dzīlēm ir tāpat kā ar Rīgu – tās nekad nebūs izpētītas. Ik mirkli tu uzzināsi, atklāsi un atradīsi kaut ko jaunu un nebijušu. Studē radoši!
Anita Lauzuma
Publicēts 2007.gada jūlijā