Aizvien biežāk arī Latvijas piekrasti skar naftas piesārņojums, tādēļ, lai gan ar naftu aplipušo dzīvnieku glābšana ir dārga un izdzīvo tikai neliela daļa cietušo, Latvijai jāiesaistās šā jautājuma risināšanā – mums ir gandrīz 500 km gara krasta līnija ar starptautiski nozīmīgām putnu migrācijas un ziemošanas vietām, kā arī vairākas ostas. Šoruden uz Somiju devās valsts SIA «Vides projekti», Valsts vides dienesta un Smiltenes tehnikuma darbinieki, lai piedalītos Somijas WWF organizētajās brīvprātīgo apmācībās. Šādas apmācības Pasaules Dabas fonds (WWF) Somijā rīko kopš 2003. gada, tādējādi viņi ir uzkrājuši milzīgu pieredzi darbā ar cilvēkiem. Šajā laikā ir apmācīti vairāk nekā 1000 brīvprātīgo, kuri nepieciešamības gadījumā spētu organizēt un vadīt naftas piesārņojuma savākšanas grupas Baltijas jūras krastos. Somi ir radījuši labi organizētu pasākumu plānu šiem darbiem un nodalījuši atbildības līmeņus starp valsts institūcijām un dienestiem, kā arī izveidojuši sistēmu Somijas brīvprātīgo iesaistīšanai, lai nepieciešamības gadījumā uz katastrofas vietu varētu mobilizēt pēc iespējas vairāk glābēju.
Putnu mazgāšana ir grupas darbs
Naftas piesārņojuma savākšanas mācību pirmo daļu Somijas WWF sadarbībā ar Nacionālo Aizsardzības apmācību asociāciju organizēja militārajā bāzē Tamisārē. Vispirms dalībniekus iepazīstināja ar naftas negadījumu statistiku un draudiem Baltijas jūrā, stāstīja par brīvprātīgo apmācību praksi Somijā un atbildīgo dienestu gatavību sniegt palīdzību, kā arī par nepieciešamo aprīkojumu piesārņojuma savākšanai un naftā cietušo putnu glābšanai.
Nogurdinošs darbs ar lāpstiņām
Lai apgūtu praktiskās iemaņas, apmācību laikā tika inscenēta naftas noplūde Baltijas jūras piekrastē. Pirms nodarbības visiem mācību dalībniekiem piešķīra kombinezonus, cimdus, zābakus, aizsargbrilles un aizsargmaskas, lai nepieļautu naftas saskari ar ādu un lai cilvēki nesaindētos ar naftas izgarojumiem. Nafta gan tika aizstāta ar kūdru, ko izbēra krastmalā kā piesārņojumu. Visus sadalīja grupās, katrai no tām deva uzdevumu attīrīt no piesārņojuma piekrastes apgabalu, kas no tīrās teritorijas bija nodalīts ar auklām. Naftas savākšanas laikā stingri jāievēro nosacījums nepārkāpt nodalītās teritorijas, lai nepieļautu piesārņojuma tālāku izplatību.
Pirms došanās naftas savākšanas darbos ir svarīgi noklausīties grupas līdera ziņojumu par drošības noteikumu ievērošanu piesārņojuma vietā. Ļoti būtiska instruktāžas daļa ir pienākumu sadalīšana. Līderis precīzi norāda, kuri brīvprātīgie darbosies ar naftu piesārņotajā, kuri – tīrajā teritorijā, kuri grupas dalībnieki sniegs medicīnisko palīdzību naftas savācējiem, palīdzēs noģērbt netīros darba kombinezonus, iedos padzerties vai pat pakasīs niezošu degunu. Naftas savākšana ir nogurdinošs un fiziski smags darbs, kas var ilgt pat vairākas nedēļas. Tāpēc brīvprātīgajiem ir ļoti svarīgi izmantot gan atpūtas brīžus, gan kārtīgi paēst, jo pārguris glābējs var kļūt neuzmanīgs un apdraudēt gan savu, gan citu cilvēku veselību.
Dalībniekiem bija iespēja izmēģināt attīrīt arī ar īstu naftu nosmērētus akmeņus, smiltis un koka zarus. Naftas savākšanu uz apmācību laiku nodalītajos apgabalos brīvprātīgie veica ar dažādām lāpstiņām un nepieciešamības gadījumā arī ar birstēm. Savāktā nafta tika ievietota dubultos plastmasas maisiņos, lai vēlāk to nogādātu speciālās naftas atkritumiem paredzētās novietnēs.
Mazgā, žāvē un ārstē putnus
Otrās apmācību daļas tēma bija naftas piesārņojumā cietušo putnu un dzīvnieku aprūpe. Teorētiskajā daļā WWF pārstāvji demonstrēja materiālus par jūras piekrastē sastopamajām putnu sugām: kā tās atpazīt, kuras ir prioritārās sugas, par kurām jāuzņemas īpašas rūpes. Starp potenciāli apdraudētākajiem putniem tika nosaukti paugurknābja gulbji, kākauļi un gaigalas, gārņi, kā arī citi ar jūru saistīti ūdensputni.
Brīvprātīgos iepazīstināja ar biežāk sastopamajām putnu slimībām un drošības noteikumiem, kas jāievēro, strādājot ar putniem. Izrādās, ka ar naftu sasmērētie putni ir viegls medījums, kas piesaista ērgļu, vanagu, lapsu, caunu, suņu un citu dzīvnieku uzmanību. Šie putni un zvēri var apdraudēt arī glābējus, tāpēc svarīgi zināt, kā rīkoties pēc saskares ar dzīvnieku, – ievērot higiēnas prasības, vakcinācijas režīmu un citus drošības pasākumus.
Helsinku Glābšanas dienesta pārstāvis Vesa Nurminens, kurš specializējies putnu un dzīvnieku glābšanā, stāstīja par savu pieredzi: «Glābjot putnu, ir jārīkojas strauji, bet pārdomāti, jo tie ātri kļūst nemierīgi un pat agresīvi. Naftā cietušos putnus noķer un ievieto noslēgtās kartona kastēs. Tajās ieklāj avīzes un izdur caurumus elpošanai. Uz kastes uzraksta putna sugu un svaru, apraksta redzamos savainojumus, naftas pārklājuma daudzumu, kā arī citu būtisku informāciju, kas vēlāk var noderēt veterinārārstiem.»
Apmācību ietvaros brīvprātīgie apmeklēja Somijas Vides institūtam piederošo «Putnu attīrīšanas vienību» (Bird Cleaning Unit) – tie ir trīs ar ūdeni un elektrību apgādāti pārvietojami konteineri, kuros putnus mazgā, žāvē un ārstē. Reālā naftas noplūdes piesārņojuma situācijā blakus konteineriem uzbūvē arī teltis, kurās atrodas ūdens baseini, kas paredzēti putnu aprūpei un novērošanai pirms palaišanas brīvībā.
Pēc tam brīvprātīgie devās uz putnu patversmi Heinolā, kur mācījās, kā pareizi noķert, pacelt un noturēt putnu, lai sniegtu pirmo palīdzību, neapdraudot sevi un nesavainojot putnu. Patversmē tika izspēlēta arī putnu glābšana, apzinot visas iespējamās iesaistītās institūcijas un dienestus Somijā, lai nodrošinātu kvalitatīvu, operatīvu un saskaņotu naftas piesārņojuma savākšanu. Brīvprātīgajiem bija jāizvēlas un kartē jāatzīmē vieta, kur vislabāk uzstādīt «Putnu attīrīšanas vienību», jānosaka nepieciešamais brīvprātīgo un speciālistu – ornitologu, biologu, veterinārstu – skaits, kā arī vajadzīgais tehniskais aprīkojums.
Apmācību laikā tika rādītas arī astoņas mācību īsfilmas par to, kādi ir piesārņojuma draudi Baltijā, kas ir nafta, kā tā piesārņo jūru, kas un kā naftu savāc, kā notiek sasmērēto putnu glābšana. Īsfilmas uzņemtas valsts SIA «Vides projekti» filmu studijā. Video latviešu un angļu valodā aplūkojami arī (atslēgas vārds – «vides projekti»).
Publicēts 2010.gada decembrī.