Mēs katrs tērējam gan sava ķermeņa iekšējo enerģiju, gan arī lietojam elektrību, apsildām ēkas, izmantojam degvielu transportam. Ikviens ir dzirdējis par enerģijas taupīšanu, bet katram no mums ir savs iemesls, kāpēc veltām laiku, lai pievērstos enerģijas patēriņa samazināšanai jeb energopārvaldībai. Kāds to dara, jo tas viņu vienkārši interesē, kāds tāpēc, ka viņu uztrauc tas, ko atstāsim nākamajām paaudzēm, kāds taupa naudu, bet vēl kāds novēro arvien pamanāmākās klimata pārmaiņas un vēlas kaut ko darīt, lai mazinātu to ietekmi. Enerģijas patēriņa un oglekļa dioksīda (CO2) emisiju samazināšana ir viena no visaktuālākajām tēmām Eiropas un Latvijas politikas darba kārtībā. Dažādi pētījumi apliecina, ka tieši pašvaldībām ir vislielākās iespējas abu mērķu sasniegšanā. Šobrīd Latvijā 19 no 119 pašvaldībām ir pievienojušās Pilsētas mēru pakta iniciatīvai un uzņēmušās atbildību par pašvaldībā radīto CO2 emisiju samazināšanu. Tas, ko tieši pašvaldības darīs, lai samazinātu enerģijas patēriņu, aprakstīts Ilgtspējīgas enerģijas rīcības plānos (IERP) jeb energoplānos. Šim piemēram seko vēl virkne citu pašvaldību. Bet ar energoplānu ieviešanu ir grūtības. Pasākumi bieži nav pietiekami detalizēti izstrādāti, trūkst arī praktiskas pieredzes, kā tos īstenot dzīvē.
Pirmais solis – enerģijas patēriņa uzskaite
Viens no pašvaldību energoplānu vissvarīgākajiem pasākumiem ir enerģijas patēriņa uzskaite jeb energopārvaldības sistēmas izveide. Tas nozīmē, ka ir jāizvirza atbildīgais darbinieks (lielas pašvaldības gadījumā – pat vairāki), kurš pildītu energopārvaldnieka pienākumus. Viens no pirmajiem energopārvaldnieka uzdevumiem būs veidot enerģijas patēriņa uzskaiti, nodrošinot ikmēneša siltumenerģijas (dažos gadījumos – arī kurināmā) un elektroenerģijas patēriņa uzskaiti pašvaldības iestādēs un ierīcēs, tostarp ielu apgaismojumam. Turklāt Energoefektivitātes likums paredz, ka virknei Latvijas pašvaldību energopārvaldības sistēma ir jāizveido un jāievieš obligāti. Pilsētām energopārvaldības sistēma ir arī jāsertificē.
Kā to izdarīt, un no kā mācīties?
Latvijā ir piecas pašvaldības (Ādaži, Cēsis, Daugavpils, Sigulda un Smiltene), kas programmas «Saprātīga enerģija Eiropai» līdz nansētā projekta «50000&1 SEAPs» ietvaros izmanto integrēto pieeju, vienlaikus izstrādājot gan konkrētajai pašvaldībai piemērotu energopārvaldības sistēmu, gan energoplānu. Energopārvaldības sistēma ļauj paredzēt daudz konkrētākus investīciju pasākumus. To pierāda arī Jūrmalas, Salaspils un Saldus pašvaldības pieredze projekta «Jaunu metožu lietojums apmācības par pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu» ietvaros, kas līdz nansēts Eiropas Ekonomikas zonas nanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas «Nacionālā klimata politika» ietvaros.
Grāmatā «Energopārvaldnieka ceļvedis» esam snieguši vienkāršus skaidrojumus, kā novērtēt līdzšinējo situāciju pašvaldībā, kā atrast energopārvaldnieku, kas ir energopārvaldības sistēma, kā to sasaistīt ar realitāti un nākotnes energoplāniem, kā praktiski ieviest energopārvaldību un darboties ar sabiedrību (skat. attēlu 34. lpp.).
Ko un kā mēs varam mācīties no citiem?
Iespēja dalīties pieredzē ir efektīvs veids, kā rast dažādu problēmu risinājumu. Ir daudz un dažādi veidi, kā mēs varam mācīties cits no cita. Iepriekš minētās pašvaldības izmēģināja kādu no trīs pieredzes apmaiņas un sadarbības metodēm: mentorings, līdzvērtīga sadarbība un ēnošana.
Liepāja ir viena no pašvaldībām, kas energopārvaldībā un ietekmes uz klimata pārmaiņām mazināšanā jau ir sasniegusi nozīmīgus rezultātus, tāpēc ar savu pieredzi atbalstīja un iedvesmoja pārējos kolēģus gan uz vietas vēju pilsētā, gan viesojoties Jūrmalā, Saldū un Salaspilī. Latvijā ir platības ziņā nelielas pašvaldības, kas aptver vienas pilsētas robežas, bet tur dzīvo daudz cilvēku, un ir plaši novadi, kur cilvēku maz un tie dzīvo izklaidus. Kā vienas, tā otras saskaras ar virkni izaicinājumu ceļā uz racionālu enerģijas izmantošanu. Lai gan energosistēmas elementi katrā pašvaldībā ir atšķirīgi un savā ziņā unikāli, jo energosistēma ir cieši saistīta ar pašvaldības atrašanās vietu, vēsturi, tradīcijām un mantoto infrastruktūru, dalīšanās ar pieredzi un zināšanām ir veids, kā risināt līdzīgās problēmas klimata un enerģētikas jomās. Ar šādu mērķi Jūrmalas, Saldus un Salaspils pašvaldība organizēja un piedalījās vairākās pieredzes apmaiņas vizītēs. Katrai no tām bija cits mērķis. Piemēram, Tukumā Jūrmalas speciālistes ar kolēģiem pārrunāja Ilgtspējīga enerģijas rīcības plāna ieviešanas gaitu un izstāstīja, kā Jūrmalai izdodas samazināt enerģijas patēriņu un CO2 emisijas.
Savukārt ēnošanas ietvaros pašvaldības viesojās cita pie citas, lai redzētu, kā reāli tiek ieviesti energopārvaldības risinājumi un pasākumi klimata pārmaiņu mazināšanai, un novērtētu iespējas iegūtās zināšanas un pieredzi pārņemt savā pašvaldībā. (Vairāk par šīm metodēm un pašvaldību panākumiem lasiet interneta vietnēs www.energoplanosana.lv un www.50001seaps.eu.)
Visu iesaistīto pašvaldību pārstāvji piekrīt, ka pieredzes apmaiņas braucieni ir veicinājuši pašvaldības izaugsmi un virzību pretī sistemātiskam enerģijas patēriņa samazinājumam. Ādažu un Saldus pašvaldībā darbā ir pieņemti energopārvaldnieki, bet pārējās paredz to darīt tuvākajā nākotnē. Tas kārtējo reizi apliecina teiciena «viens nav cīnītājs» patiesumu!
Iedvesmojoši piemēri
Salaspilī centralizētajai apkurei tagad izmanto šķeldu un ir atjaunota siltumpārvades sistēma. Tas devis vislielāko emisiju samazinājumu. Salaspils novadā ir nosiltinātas gandrīz visas pašvaldības iestādes un sakārtota ēku apkures sistēma. Pašvaldība ir aktīvi iesaistījusies daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku siltināšanas programmā, palīdzot apsaimniekotājiem ar dokumentācijas izstrādi, izstrādāti trīs pilotprojekti daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām, sasniedzot augstu komforta un energoefektivitātes līmeni. 2016. gadā pašvaldības ēkās tiek ieviesta monitoringa sistēma, ar kuras palīdzību uzraudzīs ēkas elektrības un siltumenerģijas patēriņu, lai varētu lemt par uzlabojumu veikšanu.
Saldus novada pašvaldība ir realizējusi vairākus Klimata pārmaiņu nanšu instrumenta nansētus projektus, piemēram, Saldus 2. vidusskolas ēkas un pirmsskolas izglītības iestādes «Pasaciņa» ēkas siltināšanas, Druvas vidusskolas dienesta viesnīcas siltināšana un siltumsūkņa uzstādīšana, saules kolektoru uzstādīšana Saldus sporta centrā. Tāpat pašvaldība katru gadu piešķir līdz nansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām energoefektivitātes pasākumu veikšanai. Pašvaldības energopārvaldnieks ir apsekojis novada pagastus, tiek gatavoti jauni pieteikumi nansējuma piesaistei energoefektivitātes paaugstināšanas projektu īstenošanai pašvaldības iestādēs.
Jūrmalas pašvaldība nopirkusi vairākus elektroauto, turklāt visi citi elektroauto pilsētā drīkst iebraukt bez maksas. Piestrādāts pie siltumenerģijas zudumu samazināšanas Kauguru siltumtīklos, uzbūvēta jauna siltumtrase līdz šķeldas katlumājai Nometņu ielā 21A. Modernizēts ielu apgaismojums un Asaru, Dubultu, Z. Meierovica, Mellužu un Strēlnieku prospektā 500 nātrija augstspiediena spuldzes nomainītas uz LED. Daudzās neapgaismotajās Jūrmalas ielās ierīkots energoefektīvs apgaismojums, izveidots veloceliņu tīkls, rekonstruētas vairākas skolas un bērnudārzi.
Liepājā gandrīz visas pašvaldības ēkas ir nosiltinātas, kā arī pašvaldības un tās kapitālsabiedrību ēkās tiek veikts enerģijas patēriņa monitorings. Enerģijas patēriņa kontrolei un iekštelpu gaisa kvalitātes nodrošināšanai visās pašvaldības iestādēs ir uzstādīti mikroklimata monitoringa logeri, kas mēra gaisa temperatūru, mitrumu un CO2 koncentrāciju. Veikta pašvaldības iestāžu darbinieku apmācība un izveidota motivācijas sistēma, lai sekmētu enerģijas patēriņa samazinājumu pašvaldības ēkās. Pašvaldība īsteno atbalsta programmu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku iekšpagalmu labiekārtošanai. Viens no tuvākajiem mērķiem ir turpināt daudzdzīvokļu ēku renovāciju. Pakāpeniski tiek atjaunots pašvaldības un sabiedriskā transporta autoparks, ir pagarinātas tramvaja līnijas. Pēdējo desmit gadu laikā ir rekonstruētas gan siltumtrases, gan uzbūvēta šķeldas koģenerācijas stacija.
Aiga Barisa, Marika rošā, SIA «Ekodoma»
Pilnu rakstu kopā ar attēliem skatiet pdf formātā VV 04/2016