Lasītāja Liāna uzdod jautājumu, vai Latvijā ir iespējams iegādāties veselībai nekaitīgus ikdienas kosmētikas līdzekļus, piemēram, dezodorantus, matu šampūnus, balzamus un kondicionierus, kā arī mazgāšanas līdzekļus, piemēram, veļas pulveri u.c.
Viņa raksta, ka ir pētījusi gan pašmāju ražotāja «Madara», gan «Amway», «Norwex» un «Neways» produkciju, taču tās aprakstos vai nu nav izsmeļošas informācijas par sastāvu – tiek reklamēts tikai, ka produkts satur dabīgas vielas, bet par kaitīgām ne vārda –, vai arī, palasot uz iepakojuma, tomēr atrodami tie paši parabēni u.c. ķīmiskas vielas. Kam tad galu galā ir vērts tērēt naudu?
Inga Keirāne, veikala «Ekopreces» (http://www.ekopreces.lv) vadītāja, skaidro, ka pašlaik Latvijas patērētājiem tiek piedāvāts pietiekami plašs kosmētikas un ķermeņa kopšanas līdzekļu klāsts, ko ražotāji sauc par dabīgiem, ekoloģiskiem, bioloģiskiem vai organiskiem. Nezinātājam varētu likties, ka visi šie apzīmējumi attiecas uz pilnīgi nekaitīgiem līdzekļiem, taču bieži vien tas ir maldinoši. Par dabīgu ražotāji sauc arī kosmētiku, kuras sastāvā ir daži augu valsts produkti ar minimālu koncentrāciju, bet pārējās sastāvdaļas ir plaši pazīstamas bīstamas ķīmiskas vielas.
Ja detalizēti nepārzini iespējamās bīstamās ķīmiskās vielas, kuras var saturēt kosmētikas līdzekļi, patiesi var uzticēties tiem produktiem, kuri ir marķēti ar kādu no ekosertifikātiem, taču arī dažādu sertifikātu kritēriji būtiski atšķiras.
Latvijā populārākie kosmētikas līdzekļu sertifikāti ir «EcoCert» («Madara», «Urtekram» kosmētika), «Bio» («Marius Fabre» kosmētika), BDIH («Vitadent» zobu pastas) un savu vietu sāk iekarot arī «Soil Association» sertificētie produkti («Essential Care», «Bentley Organic» kosmētika, «Yes» intīmais lubrikants, «Organyc» higiēnas preces). Nesen Latvijā ienākusi arī «Nvey» dekoratīvā kosmētika, kurai piešķirts Austrālijas valdības sertifikāts, kurš faktiski ir analogs «Soil Association» sertifikātam. Pievienotajā tabulā redzams, ka visstingrākie kritēriji ir «Soil Association» sertifikātam, kam seko «Bio», «EcoCert» un «BDIH».
Tas pats attiecas arī uz ekoloģiskajiem tīrīšanas līdzekļiem un bioloģisko pārtiku.
Protams, var būt arī izņēmumi. Ja redzi, ka sastāvā nav kaitīgu ķīmisku vielu un ražotājs var pierādīt sastāvdaļu bioloģisko izcelsmi, arī šāds produkts ir dabīgs un tīrs, jo bieži vien mazajiem ražotājiem sertifikācijas process prasa pārāk lielas investīcijas, kuras nav pa kabatai.
Ja ražotājs izvairās norādīt visas sastāvdaļas uz iepakojuma, slēpj tās iepakojuma iekšienē vai uzrāda ļoti sīkiem burtiņiem, esi modra, varbūt ražotājam ir kas slēpjams! •
«Dabisks» vai «sertificētas organiskas sastāvdaļas» uz skaistumkopšanas līdzekļiem var nenozīmēt PILNĪGI NEKO, JA VIEN jūs neredzat atzītas sertifikācijas institūcijas SIMBOLU, un stingrākā no tām ir «Soil Association» un «ACO»
Publicēts 2009.gada martā