Šķiet, ziemā, ja vien tā nav skaisti balta, ārā nav ko darīt – nekā īpaši daiļa nav, viss drūms un garlaicīgs. Tomēr ziemas otrajā pusē dienas ir gana garas, lai dotos kādā garākā un varbūt pat saulainā pastaigā, tikai – ko skatīties? Šajā rakstā aicināšu ieskatīties kokos vērīgāk un ievērot tajos arī to interesanto, kas nav mērāms skaitļos. Dižkoki, kā jau veci, daudz pieredzējuši koki, varētu būt tam jo īpaši piemēroti, bet nebūt ne obligāti. Interesants var izrādīties arī pavisam jauns kociņš. Bezlapainais laiks ir īpaši pateicīgs, lai izbaudītu koka formas īpatnības…
Raksta turpinājumu lasiet pdf formātā VV 01/2014
Julita Kluša