Kas jauns Igaunijas dabā? Lai to uzzinātu, laikraksta «Maaleht» jeb «Zemes Avīzes» žurnālists Madis Musts (Madis Must) izjautāja Igaunijas Vides aģentūras dabas nodaļas galveno speciālistu, savvaļas dzīvnieku pētnieku Pēpu Menilu (Peep Männil).
Kā klājas Igaunijas lāču saimei?
Lāču populācija pēdējos 10–15 gados Igaunijā pamazām, bet nepārtraukti palielinājusies gan skaita, gan izplatības ziņā. Atgādināšu, ka lāči vairojas lēni. Tiem raksturīgs, ka jaunie lāču tēviņi mēdz doties arī tālos pārgājienos partneres meklējumos, bet topošās jaunās mātes parasti paliek dzimšanas vietas tuvumā. Līdz ar to lāču izplatības areāla paplašināšanās ir visai lēns process, un reālais izplatības areāls jāskata ne pēc vientuļniekiem, bet pēc lāču mātēm ar lācēniem.
Cik lāču Igaunijā ir, un cik šo zvēru gada laikā tiek nomedīts?
Igaunijā patlaban ir aptuveni 700 lāču, tie retāk sastopami Igaunijas rietumu un dienvidaustrumu teritorijās. Dzīvnieku skaita pieaugums pašlaik ļauj gadā nomedīt 50–60 lāču tēviņu, nebaidoties, ka kopējais skaits samazināsies.
Kādas Igaunijā ir attiecības starp lāčiem un cilvēkiem, tostarp biškopjiem?
Lāči lielākoties izvairās no cilvēkiem, taču zināmos apstākļos viņi tomēr sastopas, piemēram, citu zvēru medību laikā. Reiz kāds mednieks, redzot lāci skrienam uz viņa pusi, to sašāva, un nāvīgi ievainotais lācis pamatīgi savainoja šāvēju. Ja uz lāci nešauj, tas nekad nav uzbrucis cilvēkiem. Neviens lācis Igaunijā līdz šim nav uzbrucis sievietei. Taču lācis var uzklupt cilvēkam, lai aizsargātu savu lācēnu, tāpēc jāuzmanās visiem.
Lāču kaitējumi biškopībā Igaunijā uzskatāmi par vislielāko problēmu lāču un cilvēku attiecībās. Valsts biškopjiem kompensē lāču nodarītos kaitējumus, atbalsta arī profilaktiskos pasākumus, piemēram, aizsargžogu celtniecību. Valsts veicina lāču medīšanu tajos apgabalos, kur tie sagādā visvairāk problēmu.
Kas vēl būtu darāms, lai Igaunija savus lāčus labāk pasargātu?
Uzskatām, ka viens no svarīgākajiem lāču dzīves apstākļu rādītājiem ir to izplatības areāla paplašināšanās, tāpēc Igaunijā ir ierobežotas vai pat pilnībā aizliegtas lāču medības valsts rietumu un dienvidu apvidos. Lāču medību aizliegums Dienvidigaunijā varētu veicināt to izplatīšanos dienvidu virzienā, piemēram, uz Ziemeļlatviju.
Kā jau teicu, Igaunijā dzīvo aptuveni 700 lāču, un igauņi no šim zvēriem nebīstas, arī latviešiem nav iemesla baidīties no tiem. Mācīsimies dzīvniekus pazīt, un tad arī pazudīs nepamatotās bailes. Lāču izplatības areāls virzās uz dienvidiem, un Latvijas ziemeļu daļā lāči noteikti jau ir. Tā ir nevis jaunas sugas ienākšana, bet senā iedzīvotāja atgriešanās.
No igauņu valodas tulkoja Juris Putriņš