Eiropas Savienības bīstamo svešinieku sugu sarakstā ir iekļautas trīs latvāņu sugas – Heracleum mantegazziuanum, Heracleum persicum un Heracleum sosnowskyi, kas uzliek pienākumu valstij sākt to apkarošanu, bet, kā to darīt, – tas atkarīgs no konkrētās valsts likumiem. Latvijā un Lietuvā latvāņu platības katru gadu paplašinās, bet Igaunijā tie apturēti pie 2400 ha robežas, jo valsts jau 15 gadu veic to apkarošanu.
«Igaunijā jau kopš 2005. gada ir valsts programma latvāņu tālākas izplatības apturēšanai, un, kaut platības nemazinās, sasniegums ir tas, ka audzes neiet plašumā,» saka Igaunijas Vides ministrijas dabas aizsardzības speciāliste Merike Linnamegi (Merike Linnamägi). «Latvāņus nolēmām apkarot neatkarīgi no tā, kam pieder zeme, tāpēc arī tur, kur īpašniekam nebija iespēju vai bija slinkums cīnīties ar invazīvo augu, sākām tos iznīcināt. Pirmajā gadā sākām ar 235 ha, tad pakāpeniski ņēmām klāt jaunas platības un pašlaik pret latvāņiem cīnāmies 2400 ha platībā, un mums izdodas tos noturēt uz vietas. Tagad ir skaidrs, ka latvāņu apkarošana ir darbs daudzu gadu garumā, jo sēklas ilgi saglabā dīgtspēju, tādēļ audzi ir nepieciešams iznīdēt un pēc tam kontrolēt 7–8 gadus. Ja vienā gadā nokavē miglošanu vai izrakšanu un jaunas sēklas nokļūst zemē, esam atpakaļ turpat, kur sākumā,» stāsta Linnamegi.
Cīņai ar latvāņiem ir divi veidi – indēšana un izrakšana. Ar lāpstu var darboties skrajās kolonijās vai tur, kur indēt aizliegts, piemēram, īpaši aizsargājamās teritorijās un pie ūdenstilpēm. «Ja apkarošana nokavēta, tad ir jēga vēlāk nogriezt un iznīcināt ziedkopas, lai neieriešas sēklas,» saka Linnamegi.
Latvijā par latvāņu apkarošanu atbildīgs ir zemes īpašnieks, bet, ja viņš neveic invazīvā auga ierobežošanas pasākumus, to dara pašvaldība, pēc tam piestādot rēķinu. «Zinām, ka pašvaldības piemēro administratīvo sodu zemes īpašniekiem par latvāņu neierobežošanu,» stāsta Valsts augu aizsardzības dienesta Augu karantīnas departamenta vecākā inspektore Astra Garkāje: «Valsts augu aizsardzības dienests pēdējos gados nesoda, bet brīdina, un, veicot atkārtotu teritorijas apsekošanu, mēs redzam, ka darbi latvāņu ierobežošanā notiek,» piebilstot, ka valstij nav resursu ne monitoringam, ne uzraudzībai.
Lietuvā gatavo izmaiņas likumos, lai par latvāņu apkarošanu būtu atbildīga nevis valsts, tā kā Igaunijā, bet zemes īpašnieki. Ja tie neapkaros latvāņus, nāksies maksāt soda naudu.
«Igaunijā vispirms slēdza tiešos līgumus ar latvāņu ierobežošanas darbu veicējiem, bet tagad tas notiek kā valsts iepirkums. 2018. gadā valsts par latvāņu apkarošanas darbiem 2421 ha platībā samaksāja 191 750 eiro jeb 80 eiro/ha. Jāsaka, ka uzņēmumi azartiski centās uzvarēt ar lētāko piedāvājumu, bet pēc tam bija spiesti atzīt, ka nevar segt izdevumus, tādēļ daļa koloniju palika neapkarotas, kas ir vissliktākais risinājums. Ceram, ka šogad izmaksas būs reālākas,» saka Linnamegi.
Madis Musts
(No VV kaimiņvalstu ziņām)