Konservantu galvenais uzdevums ir nogalināt. Tie nogalina šūnas un ierobežo to vairošanos, tādējādi ierobežojot baktēriju un sēnīšu attīstību. Mūsdienās konservantus plaši lieto lielākajā daļā kosmētikas līdzekļu, kā arī tīrīšanas līdzekļos un pārtikā. Plašāk izplatītās baktērijas, ko tie apkaro, ir Candida albicans, Pseudomonas aeruginosa, Escherechia coli, Aspergillus niger un Staphylococcus aureus, kuras var izraisīt nopietnas infekcijas.
Šīs baktērijas un sēnītes kosmētikas un ķermeņa kopšanas līdzekļos var nonākt dažādos veidos. Ražotāji par produktu «saindēšanu» parasti pārmet patērētājiem. Piemēram, no kārbiņas ņemot krēmu ar nemazgātām rokām, atstājot tūbiņas atvērtas, atšķaidot produktu ar ūdeni vai pērkot lielus iepakojumus ilgākai lietošanai, produktos var nonākt baktērijas, kas tos sabojā. Taču patiesībā lielākās problēmas rodas tieši ražošanas vietā, ko uzņēmēji risina, pievienojot produktiem papildu ķimikālijas. Konservanti nenodrošina to, ka baktērijas nenokļūst nopirktajā produktā. Taču to uzdevums ir ierobežot baktēriju attīstību un saglabāt to pieļaujamās, nekaitīgās robežās.
Viens no iemesliem bažām par plašo konservantu izmantošanu kosmētikas produktos ir tas, ka savu iznīcinošo funkciju dēļ konservanti var būtiski kaitēt cilvēka ādai, kas sastāv no šūnām, un, nokļūstot asinsritē, arī visam organismam. Tādēļ lielākajai daļai konservantu ar likumu ir noteiktas to pieļaujamās koncentrācijas produktā. Taču dermatologi uzskata, ka konservanti ir būtiski ādas kairinājuma izraisītāji.
Ražotājiem nav viegli izvēlēties piemērotāko un efektīvāko konservantu. Tāpēc tiek izmantoti vairāki kritēriji. Konservantam jābūt:
- efektīvam plaša mikrobu spektra apkarošanai;
- noturīgam – tas spēj pildīt savas funkcijas visā produkta dzīves laikā;
- efektīvam sākotnēja mikrobu «uzbrukuma» novēršanā;
- stabilam – nenoārdās produkta glabāšanas laikā un nereaģē ar pārējām sastāvdaļām;
- aktīvam plašā skābuma (pH) spektrā;
- drošam – nav toksisks vai kairinošs;
- šķīstošam – viegli sajaucas ar ūdeni vai eļļu;
- pieņemamai smaržai un krāsai;
- pietiekami lētam.
Neviens no dabiskajiem vai sintētiskajiem konservantiem nespēj pildīt visas šīs funkcijas. Tāpēc ražotāji bieži vien vienā produktā izmanto vairākus konservantus. Otrs būtisks ierobežojošs faktors ir šķīdība – daži konservanti šķīst ūdenī, daži eļļā. Līdz ar to produktos, kas satur gan eļļu, gan ūdeni, piemēram, roku losjoni, ir jāizmanto konservanti no abām grupām. Visi plašāk lietotie komerciālie konservanti var izraisīt dermatītu un citas ādas slimības.
Parabēni mazina sēklas dīdzību
Viena no plašāk izmantotajām konservantu grupām ir parabēni. Tos bieži lieto kosmētikas un higiēnas preču ražošanā, arī pārtikā, jo tiem piemīt spēja nogalināt plaša spektra mikroorganismus, tā aizsargājot kosmētiskos līdzekļus no bojāšanās. Parfimērijā plaši lieto metilparabēnus un propilparabēnus, taču vislielākās aizdomas par negatīvu ietekmi uz veselību gulstas uz butilparabēnu. Varas iestādes uzskata, ka tie nav ne kancerogēni, ne toksiski, ne reproduktīvajai sistēmai bīstami. Tomēr ir konstatēts, ka atsevišķi parabēni veicina sievišķā dzimumhormona estrogēna izdalīšanos, tādējādi var negatīvi ietekmēt vīriešu reproduktīvās spējas. Parabēni ir atklāti krūts audzēju audos, kas rada aizdomas par to, ka tiem var būt estrogēns efekts arī uz cilvēka ķermeni.
Formaldehīds – toksisks un kancerogēns
Divi nākamie plašāk izmantotie konservanti ir Kathon CG (methylsochlorothiazolinone un methylchlorothiazolinone maisījums – neirotoksiks un potenciāli kancerogēns) un DMDM hydantoin un quaternium 15 (veido formaldehīdu, kas ir potenciāli kancerogēns). Laboratorijas testos atklāts, ka DMDM hidantoīns izraisa plaušu vēzi un DNS (dezoksiribonukleīnskābes) bojājumus. Tas satur 17,7% formaldehīda, kurš ir kairinošs un kancerogēns un 20% gadījumu izraisa toksisku reakciju. Līdzīgi arī diazolidinil-urīnviela (diazolidinyl urea) atbrīvo formaldehīdu un var izraisīt acu un ādas kairinājumus.
Dzīvsudrabs acu gaišumam
Tādi dzīvsudraba bāzes konservanti kā thimerosal dažreiz tiek lietoti dekoratīvajā (piemēram, skropstu tušas, acu zīmuļi) kosmētikā un tās noņēmējos. Tie ir neirotoksiski un ilgstošas lietošanas ietekmē var bojāt acis.
Konservanti, kas veido EDTA (piemēram, nātrija EDTA – sodium EDTA), var kairināt ādu un gļotādu un ir bīstami apkārtējai videi. Tie slikti noārdās vidē un ūdenī saistās ar smagajiem metāliem, tos atgriežot pārtikas ķēdē. Lūpu krāsās plaši tiek lietots BHT (butilēts hidroksitoluols), ko lieto arī kā pārtikas piedevu un konservantu. Tā kā šai vielai raksturīga bioakumulācija un tā noārdās lēnām, tā ir kaitīga apkārtējai videi.
Māmiņa skaista, bērns – ar iedzimtiem defektiem
Benzoskābe (benzoic acid), kas ir gan konservants, gan šķīdinātājs, satur kancerogēnus fermentu gredzenus un toluolu, kurus arī uzskata par hormonālo sistēmu graujošām vielām un iedzimtu defektu izraisītājiem. Benzoskābe arī kairina elpceļus, acis un ādu.
Vai skaistumkopšana bez indes piešprices ir iespējama?
Lai arī doma par kosmētiku bez konservantiem izklausās laba, tā nav gluži iespējama. Uz dabīgās kosmētikas iepa-kojuma reizēm ir uzraksts, ka tā nesatur konservantus. Tas ir iespējams, jo produktā izmantotie augu ekstrakti pilda arī konservantu funkcijas un specifiskas konservējošas vielas produktam pievienot nav vajadzības. Taču, ja sastāvā nebūs ne kripatiņas konservantu, mikrobi, kam patīk dabiska vide, vairosies un produkti sāks pelēt un pūt.
Daudzi ražotāji reklamē, ka to produktos tiek izmantotas «dabīgo» konservantu sistēmas. Taču dažas no tām ir dabīgākas par citām. Tāpēc ieteicams vispirms pārliecināties par to sastāvu, pirms uzticēties šādiem ražotāju apgalvojumiem.
Izmantojot dabīgos konservantus, piemēram, ēteriskās eļļas, augļu un zāļu esences, cukurus un pat graudus, produkta glabāšanas laiks parasti ir īsāks un arī iepakojums nereti ir mazāks. Dabīgās kosmētikas iepakojumam bieži vien tiek izmantotas alumīnija tūbiņas, kas ierobežo gaisa piekļuvi produktam (pretēji plastmasas tūbiņām, kas sevī iesūca gaisu) un tādējādi pasargā produktu.
Iesakām izvēlieties:
- dabīgo (augu bāzes) kosmētiku nelielos tilpu- mos;
- produktus, kuri ir hermētiski iesaiņoti un viegli dozējami;
- alumīnija iepakojumu, kam ir konservējošs efekts un ko var otrreizēji pārstrādāt.
Ieteicamie konservanti:
- Alveja
- Citrona sēklu ekstrakts
- Ķiploki
- Dzērveņu ekstrakts
- Ciprese
- Eikalipts
- Lavanda
- Manuka (Leptospermum scoparium)
- Neem (Melia azadiracta)
- Propoliss
- Roze
- Rozmarīns
- Salvija
- Sandalkoks
- Tējas koks
- Timiāns
- Vītola miza
- Burvju lazda (Hamamelis virginiana),
- Yerba mansa (Anemopsis californica)
- Juka
Izvairies no šādiem konservantiem:
- Benzoic acid
- BHT (butylated hydroxytoulene)
- Butylparaben
- C12-15 alkyl benzoate
- Diazolidinyl urea
- Disodium EDTA
- DMDM hydantoin
- EDTA
- Ethylparaben
- Formaldehyde
- Isobutylparaben
- Methylchloroisothiazolinone
- Methylisothiazolinone
- Methylparaben
- Phenoxyethanol
- Propylparaben
- Quaternium 15
- Salicylic acid
- Sodium benzoate
- Sorbic acid
- Tetrasodium EDTA
Jānis Brizga
Publicēts 2006.gada novembrī.