Kembridža ar tās universitāti ir nozīmīga vieta pasaules kartē, jo šeit izdarītie atklājumi mainījuši visas cilvēces skatījumu uz daudzām lietām un procesiem. Tā, piemēram, Īzaks Ņūtons šeit sarīkoja īstu revolūciju dabas zinātnēs, Kembridžas universitātes absolvents Čārlzs Darvins ar savu dabīgās izlases teoriju pēkšņi apšaubīja gadsimtiem vecus un noturīgus ticējumus, aspirantam Ernestam Rezerfordam izdevās atomu skaldīšana, bet Čārlzu Bebidžu var uzskatīt par elektroniskās informācijas pionieri. Apmeklējot Kembridžas universitātes koledžas, kurās harmoniski un ainaviski brīnišķīgi iekļaujas nelielās kapelas, plašie pagalmi, dārzi un bibliotēkas, var gūt nelielu priekšstatu par to, kur šie pasaulslavenie zinātnieki reiz mācījušies un strādājuši. Kembridžas universitāte ir viena no atzītākajām un slavenākajām universitātēm pasaulē, ne velti 80 Nobela prēmijas saņēmuši tās bijušie studenti un darbinieki.
Visa pilsēta koledžu pārpilna
Daudzi tūristi, apmeklējot Kembridžu, vaicā: «Kur tad atrodas slavenā universitāte?» Uz šo jautājumu grūti atbildēt, jo atšķirībā no Latvijas Universitātes, kurai ir viena galvenā ēka un vairākas fakultātes citviet pilsētā, Kembridžas universitāte atrodas uz katra soļa – koledžas, lekciju auditorijas, bibliotēkas, laboratorijas un muzeji izvietoti daudzās jo daudzās ēkās, kas izkaisītas pa visu pilsētu. Studenti dzīvo un studē kopumā 31 koledžā, no kurām lielākā daļa ir vecākas par 700 gadu. Interesanti, ka daudzu koledžu pagalma teritorija plešas līdz pat Kemas upei, tādēļ plašos zālājus, koku stādījumus un pļavas upes krastā sauc par Backs jeb aizmugurēm. Tās lielākoties pieejamas tikai studentiem, lai viņi varētu tur netraucēti mācīties, tikties ar studiju biedriem vai vienkārši laiski zvilnēt saulītē.
Pirmā Kembrižas universitātes koledža – Pīterhausa (Peterhouse) – dibināta tikai dažus gadu desmitus vēlāk nekā Rīga, proti, 1284. gadā. Savukārt Karaliskās koledžas (King’s College), kas ir ne tikai viena no arhitektoniski pompozākājam un skaistākajām koledžām, bet arī iespaidīgākā celtne visā Kembridžā, celtniecība prasīja 100 gadu. Karalienes koledža (Queen’s College) izceļas ar tās gleznaino apkārtni. Koka tiltu, kas savieno vienu Kemas upes krastu ar otru, kur atrodas koledža, sauc par Matemātikas tiltu, un, ņemot vērā tā šķībo un greizo veidolu, ir leģenda, ka tas būvēts bez vienas vienīgas naglas (tas gan, protams, neatbilst patiesībai). Savukārt lielākais un plašākais pagalms ir Triniti jeb Trīsvienības koledžai (Trinity Hall) – tā zālienu platība sasniedz 0,8 ha. Sena šīs koledžas studentu tradīcija ir apskriet pagalmu laikā, kad torņa pulkstenis sit pusnakts stundu.
Čārlzs Darvins un Kembridžas universitāte
Čārlzs Darvins nenoliedzami ir viens no slavenākajiem Kembridžas universitātes absolventiem un dabas zinātniekiem. 2009. gadā aprit 200 gadu kopš viņa dzimšanas un 150 gadu, kopš viņš sarakstīja leģendāro darbu «Sugu izcelšanās» («The origin of Species by Means of Natural Selection»), kas uzskatāms par vienu no evolūcijas teorijas pamatakmeņiem.
Turpinot ģimenes tradīcijas, Čārlzs Darvins uzsāka medicīnas studijas Edinburgas universitātē, taču pēc diviem gadiem viņa tēvs saprata, ka dēlam nav ne mazākās intereses par ārsta profesiju. Pēc ģimenē pieņemtā lēmuma 1828. gadā Čārlzs Darvins iestājās Kembrižas universitātes Kristus koledžā (Christ’s College), kur padziļinājās viņa interese par dabu, augiem un dzīvniekiem. Koledžā saglabātas un vēl joprojām apskatāmas telpas, kurās no 1828. gada novembra līdz 1831. gada jūnijam slavenais zinātnieks dzīvoja un mācījās. Ne visiem studentiem bija iespējas studiju gadus pavadīt tik plašos apartamentos, taču Čārlza Darvina ģimene bija turīga, turklāt ar labiem kontaktiem. Vēsturnieki un restauratori mēģinājuši saglabāt šīs telpas un to iekārtojumu oriģinālā veidolā – sākot no paklāja līdz pat personīgām lietām, tādēļ šeit var aplūkot arī Čārlzam Darvinam piederējušu tālskati, kukaiņu ķeramo tīkliņu, spēļu kārtis u. c. Koledžas laikā Darvina ikdienas režīms bijis šāds: 7.00 celšanās, 7.30 rīta dievkalpojuma apmeklējums, 8.00 brokastis. Pēc tam sekoja lekcijas un praktiskie darbi. Pēcpusdienas studentiem bija brīvas, un Čārlzs Darvins bieži vien devās izjādēs, apmeklēja botānisko dārzu. 16.00 studenti ēda vakariņas un 18.00 apmeklēja vakara dievkalpojumu. Vakaros bieži vien tika spēlētas kārtis, un, kā liecina vēstures dokumenti, tajās bieži piedalījies arī Čārlzs Darvins, kurš bijis azartisks spēlmanis. Kristus koledžas bibliotēkā apskatāmi visi Čārlza Darvina sarakstīto darbu oriģināli, bez tam šeit uzglabāti reti izdevumi, no kuriem visā pasaulē eksistē tikai daži eksemplāri.
Liktenīgais ābols uz Ņūtona galvas
Dažus gadsimtus pirms Čārlza Darvina kādā citā Kembridžas universitātes koledžā – Trinity Hall – 1661. gadā sāka studēt Īzaks Ņūtons, kurš, pabeidzis mācības, 33 gadus nostrādāja tur par matemātikas profesoru. Laikā, kad Kembridžā plosījās mēris, koledžu slēdza un Ņūtons strādājis mājās Linkolnšīrā. Reiz, domās iegrimis, viņš sēdējis zem ābeles. No tās nokritis ābols. Un tas esot iedvesmojis Ņūtonu formulēt gravitācijas spēka likumu. Tādēļ lielu ievērību bauda ābele pie ieejas Triniti koledžā, kura esot izaudzēta no slavenās Ņūtona ābeles ābola sēkliņas.
Smalkmaizītes, laivu izbraucieni un putojošs alutiņš
Viens no savdabīgākajiem apskates objektiem Kembridžā noteikti ir baznīca, kas celta 1130. gadā Jeruzālemes Svētā kapa baznīcas stilā un ir viena no vecākajām baznīcām visā Anglijā. Apskatīt vērts arī Kembridžas universitātes Botānisko dārzu, kas plešas 16 ha lielā teritorijā. Šeit ir interesants akmens dārzs, kā arī dobe, kurā augi sastādīti tādā hronoloģiskā secībā, kādā tie no visām pasaules malām reiz ievesti Lielbritānijā.
Siltumnīcās aug dažnedažādi brīnumi, piemēram, Filipīnu salu tropu mežu zaļais mežvīns (Strongylodon macrobotrys) un Volemi priede (Wollemia nobilis), ko uzskatīja par izmirušu jau pirms diviem miljoniem gadu, bet 1994. gadā no jauna atklāja Austrālijā, nieka 200 km attālumā no Sidnejas. 2007. gada oktobrī šo augu kā Austrālijas valdības dāvanu saņēma arī Latvijas Universitāte, un tas tika svinīgi iestādīts LU Botāniskajā dārzā.
Nenoliedzami aizraujoša tūristu atrakcija Kembridžā ir tā sauktais Punting – izbrauciens ar laivu. Šīm laivām, ko tagad izmanto izklaides braucieniem, nav ķīļa, un agrāk tās izmantoja putnu ķeršanai un niedru griešanai. Daudzām koledžām pieder savas laivas, un Kembridžas universitātes studenti bieži vien dodas izbraucienos pa Kemas upi. Laivas vadīšana prasa zināmas iemaņas. Dažkārt satiksme pa upi ir tik rosīga, ka rodas pat nelieli sastrēgumi, kas izraisa jautrību gan braucējiem, gan skatītājiem.
Gardēžiem ļoti iesaku apmeklēt «Fitzbillies» konditoreju. Šeit jau veselu gadsimtu cep slavenās Chelsea Buns – no rauga mīklas gatavotas pītas smalkmaizītes ar rozīnēm. Tās ir pieprasītas visā pasaulē un dažkārt mēro tālu jo tālu ceļu līdz gardēžiem.
Lieliska vieta, kur iegriezties, nogurušās kājas atpūtinot, ir kāds no neskaitāmajiem Kembridžas krodziņiem. Un, ja vēl sagadās, ka televīzijā tieši tai laikā translē futbola spēli, atmosfēra ir neaprakstāma: troksnis, kaislīgi bļāvieni un skaļas runas mijas ar uzmundrinājuma saucieniem, dziedāšanu un alus kausu džinkstoņu. Alutiņš dzesina izslāpušo līdzjutēju izkaltušās rīkles un atspirdzina nogurušos tūristus.
Guna Noldt
Publicēts 2009.gada novembrī.