Lai palīdzētu valstij sakārtot samilzušo problēmu ar nolietoto riepu pārstrādi, uzlabotu šīs jomas uzraudzību un rastu risinājumus tam, kā, nezaudējot konkurenci, nepieļautu dempinga cenu ietekmi, kas novedusi pie tā, ka vismaz trešdaļa nolietoto riepu netiek pārstrādātas un uzkrājas, šogad nodibināta Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācija. Asociācijas biedri ir atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums «Eco Baltia Vide», ražotāja atbildības sistēma «Latvijas Zaļais punkts», auto rezerves daļu tirgotāji un servisu tīkls «Inter Cars Latvija», kā arī vieni no lielākajiem riepu importētājiem «Laneks», «Latakko» un «Auto Starts». Kaut biedru pagaidām nav daudz, tie pārstāv visu riepu aprites ciklu – no riepu importētājiem, tirgotājiem un mainītājiem līdz pārstrādātājiem. Uzņēmumi, kuri darbojas legāli un nomaksā visus nodokļus, pašlaik zaudē pelēkās zonas «spēlētājiem», kas riepu pircējam piedāvā krietni zemākas cenas. Bet pircējs vai nu neaizdomājas, vai skopuma ietekmē nevēlas zināt, ka lēti pirktās riepas pēcāk nepārstrādātas kaut kur mētāsies, tiks aizdedzinātas un piesārņos vidi.
Riepu apsaimniekošanas asociācijas vadītāja Tīna Lūse skaidro: «Asociācija jau šobrīd vērsusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uzmanību uz to, lai uzraugošā institūcija – Valsts vides dienests – stingrāk sekotu līdzi tam, ka ražotāja atbildības sistēmām nerodas iespēja piedāvāt dempinga cenas. Lai cena būtu tāda, ka nolietotās riepas iespējams ne tikai savākt un aizvest uz glabāšanas vietu, bet arī pārstrādāt. Arī riepu importētājiem un tirgotājiem būtu stingrāk jāizvērtē ražotājatbildības sistēmas reputācija un jāanalizē, vai uzņēmums, ar ko viņi slēdz līgumu, ir uzticams. Samilzusi problēma ir arī tas, kā un vai dabas resursu nodokli maksā tie uzņēmumi, kuri tirgo riepas internetā.
Jā, naudas sods par vides piesārņošanu ar bīstamajiem atkritumiem, arī riepām, ir milzīgs, taču svarīgi, lai tas būtu samaksājams. Uzņēmums «Riepu bloki» turpina tiesāties ar valsti, un labā ziņa, ka viņu maksātnespējas administrators pēc gada nācis klajā ar apņemšanos beidzot izvest milzīgos riepu krājumus no glabātavas Rīgā, Starta ielā. Tagad Valsts vides dienestam jāseko līdzi, kad tas notiks, uz kurieni riepas tiks vestas un tieši kā pārstrādātas. Varbūt reti kurš aizdomājas, bet riepas nodilst ne tikai lietojot, bet strauji zaudē kvalitāti arī uzglabājot, un pēc gada, diviem gumija vairs neder pārstrādei.»
Nolietotās riepas var pārstrādāt vairākos veidos: sadedzināt enerģijas ieguvei – šim nolūkam tās pieņem uzņēmums «Cemex»; var ražot gumijas pulveri vai «čipsus» un tos pievienot ceļu seguma materiāliem; var ar pirolīzes metodi ražot eļļu, ko izmanto apkurei. Bet realitātē izrādās, ka uzņēmumam «Cemex» pilnīgi pietiek ar labāk dotētajām riepām no Eiropas, arī gumijas pulvera ražotājs «VVV Recycling» no Jaunjelgavas atzīst, ka labprāt pieņem riepas no Igaunijas un Lietuvas, jo tām «seko» pietiekami daudz naudas, lai tās varētu pārstrādāt, bet riepu pirolīzes process esot tik smirdīgs, ka vietējie iedzīvotāji dara visu, lai šādu rūpalu no apkārtnes izskaustu.
Tīna Lūse turpina: «Sistēmai jāstrādā tā, ka RAS, noslēdzot līgumu, nodrošina gan savākšanu, gan pārstrādi, un uzraugošajām iestādēm būtu jānodrošina, ka tas tiešām tiek izdarīts un nerodas situācijas, ka, piemēram, riepu izvešanas cena nav iekļauta apsaimniekošanas cenā vai arī par piedāvāto apsaimniekošanas cenu riepas tiek tikai kaut kur savāktas un nekas tālāk ar tām netiek izdarīts – negodprātīgas vai neprasmīgas attieksmes dēļ.»
Katrs, kurš Latvijā pērk riepas no oficiālajiem dīleriem, ir jau samaksājis par riepu pārstrādi, tāpēc autoservisiem lietotās riepas ir jāpatur bez papildu samaksas iekasēšanas un jānogādā pārstrādātājiem. Otra iespēja: autoserviss informē, kur bez maksas var nodot riepas. Piemēram, «Eco Baltia» grupas uzņēmumu šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumos Rumbulā, Ādažos, Siguldā un Liepājā gada periodā no iedzīvotājiem bez maksas tiek pieņemtas četras vieglās automašīnas riepas.
Valstij jātiek galā ar divām lietām. Pirmkārt, nepieciešams papildu regulējums, lai nolietotās riepas plašāk izmantotu aprites ekonomikā. Vācijā jau sen obligāta prasība ir pievienot ceļu seguma masai riepu pulveri, bet Latvijā nekas tāds nav pat dzirdēts, un pārstrādātāji šo materiālu importē. Otrkārt, pašlaik atbildība par riepu kalniem ir tikai savācēja jeb negodprātīgas ražotāja atbildības sistēmas ziņā, bet viņiem šī atbildība būtu jādala ar zemes īpašniekiem, kas atļāvuši ierīkot bīstamo atkritumu glabātavu. Valsts vides dienestam būtu jāpārliecinās, vai visi, kas ieved Latvijā riepas (vienalga – jaunas vai lietotas), ir dabas resursu nodokļa maksātāji un ir kāda ražotāja atbildības sistēmas uzņēmuma dalībnieki.
«Riepu apsaimniekotāju asociācija atbalsta zaļo iepirkumu. Visa Eiropa pie tā atgriežas, jo sapratuši, ka pasauli neglābs lētākie varianti. Daudz svarīgāk ir panākt kvalitāti un ilgtspēju. Tikai tā mēs nenoslīksim paši savos atkritumos. Nolietotas riepas nav atkritumi, bet gan vērtīgas otrreizējās izejvielas – no tām iegūst ne tikai gumiju, bet arī metālu,» Tīna Lūse ir optimiste.
Anitra Tooma
Visu VV 01/2018 žurnālu pdf formātā skatiet te!