Reiz nodomāju: ja es varētu izvēlēties Gada sūnu, ieteiktu parasto straussūnu, jo tā ir viegli atpazīstama, skaista, pat grezna, aug ne par biežu, ne par retu – akurāt, lai gada laikā to atrastu jebkurš, turklāt būtu prieks par katru atradni ziņot! Un, re! – pirmajās Gada sūnas vēlēšanās to atbalstīja arī Latvijas Botāniķu biedrības Brioloģijas darba grupa. Apstiprinājumu, ka izvēle bijusi pareiza, radu arī entomologa Uģa Piterāna blogā, kur viņš šo sūnu atzina gan par vienu no sev mīļākajām, gan visvieglāk nosakāmajām sūnu sugām. Portālā «Dabasdati.lv» Uģis šogad jau ziņojis par daudzām atradnēm, tostarp Skrundas novadā, kur par straussūnu esamību līdz šim nebija zināms! Ziņo arī tu! Gada beigās pēc ziņojumiem tiks sastādīta šā auga izplatības karte līdz ar visu ziņotāju vārdiem. Cik mūsu ir, kas gada laikā spēj atrast vismaz vienu straussūnas augšanas vietu?
Straussūna ir līdz desmit centimetrus gara, ar regulāriem, stumbram perpendikulāriem zariņiem, kas stumbra galā īsi, bet virzienā uz leju kļūst arvien garāki. Raksturīgas sirpjveidā saliektas lapiņas un noliektas zaru galotnes. Patausti galotnīti! Par spīti maigajam izskatam, tā ir stingra un cieta. Zinātniskais nosaukums Ptilium crista-castrensis un arī angļu Knight’s Plume nozīmē ‘bruņu cepures spalva’. Latvisko nosaukumu straussūna ieguvusi strausa spalvai līdzīgā izskata dēļ. Dažiem sūna asociējas ar rievainajiem čipsiem, man tā šķiet kā plakana eglīte, bet citam pa gabalu atgādina sfagnus, kas koši un salātzaļi izceļas uz pārējā fona.
Straussūna aug uz augsnes galvenokārt priežu mežos, sastopama arī egļu mežos, kā arī uz granīta akmeņiem, kas klāti ar kūdru vai meža nobirām. Anitra Tooma Slīteres priežu mežos novērojusi, ka straussūnas jāmeklē tur, kur starp priedēm parādās arī egles. Skujkoku mežos biežākās sūnas, kas zemi nereti klāj lielās platībās, ir spīdīgā stāvaine un Šrēbera rūsaine, bet straussūna sastopama nelielās platībās – kvadrātmetrs jau ir daudz! Baibas Bambes meža veģetācijas pētījumos straussūna minēta vairāk nekā 60% priežu un jauktu koku mežu aprakstu un tikai 5% egļu mežu aprakstu, parasti aizņemot mazāk nekā 1% platības. Vislielākā straussūnu audze atzīmēta dabas parkā «Daugavas loki» – 25% parauglaukuma seguma. Retumis šo sūnu var atrast arī pļavās…
Julita Kluša
Pilnu rakstu kopā ar attēliem skatiet pdf formātā VV 02/2016