Latvijas Entomoloģijas biedrība Gada kukaiņa godā šogad iecēlusi Mannerheima īsspārni Oxyporus mannerheimii. Tā ir neliela, 7–9 mm gara, ļoti kustīga vabolīte ar slaidu, spoži ogļmelnu ķermeni un, kā jau tas īsspārņiem ir raksturīgs, diviem īsiem segspārniem ķermeņa virspusē. Mannerheima īsspārnis dzīvo dažādās cepurīšu sēnēs un dažkārt arī piepēs – īsts Eiropas retums Latvijas mežos. Par Gada kukaini tas izvēlēts, lai pievērstu sabiedrības uzmanību aktuāliem jautājumiem, kas saistīti ar sēņu nozīmi dabas daudzveidības saglabāšanā, un meža izmantošanai nekoksnes resursu iegūšanai. Latvijas Entomoloģijas biedrība cer, ka izdosies iegūt jaunu informāciju par šīs mazizpētītās vaboles sastopamību Latvijā, jo Mannerheima īsspārnis kā sēnes apdzīvojoša suga jebkurā brīdī kopā ar baravikām un bekām var nonākt kāda vērīgāka sēņotāja uzmanības lokā.
Mannerheima īsspārnim ir savdabīgs, varētu pat teikt – kukaiņu pasaulei nepierasts vārds. Parasti kukaiņu nosaukumi ir veidoti, iekļaujot tajos kādu atbilstošu, spilgtu ārējā izskata iezīmi vai kādu citu konkrētajai sugai raksturīgu pazīmi. Bet šī suga nosaukta cilvēka vārdā – par godu savulaik labi pazīstamajam somu gubernatoram un dabaspētniekam Kārlim Gustavam Mannerheimam (1797–1854), kurš ir devis nozīmīgu ieguldījumu Eiropas un Ziemeļamerikas vaboļu sugu atklāšanā un aprakstīšanā. Plašāk gan pazīstams viņa mazdēls Kārlis Gustavs Emīls Mannerheims (1867–1951) – viens no ievērojamākajiem Somijas valstsvīriem, valsts sestais prezidents un bruņoto spēku komandieris, cilvēks, pēc kura iniciatīvas tika izveidota t.s. Mannerheima līnija, kas Ziemas kara laikā spēja aizkavēt Sarkanās armijas uzbrukumu Somijai.
Raksta turpinājumu lasiet pdf formātā VV 04/2014
Kristaps Vilks, entomologs