Ja vasaras nogalē kādam kļūst skumji par to, ka liela daļa krāšņo puķu noziedējušas, varu iepriecināt: dažiem augiem – arī 2016. gada augam purva atālenei – ziedu vasara nu tikai sākas! Tā zied no jūlija beigām līdz septembrim. Pienācis īstais laiks Gada auga meklēšanai!
Latvijas Botāniķu biedrības izvēlētais šā gada simbols ir īpaši daiļš, par ko liecina arī auga latīniskais nosaukums Parnassia palustris. Kāpēc? Tie, kuri piedalās Uģa Piterāna organizētajā tauriņu vērošanā, būs ievērojuši, ka arī cīrulīšu dižtauriņam ir līdzīgs ģints nosaukums – Parnassius mnemosyne. Parnass (Parnassus) ir augsti kalni Grieķijā ar brīnišķīgām ainavām, tāpēc no šā vārda reizēm tiek atvasināts sugu latīniskais nosaukums, ja grib izcelt tās diženumu un īpašo skaistumu. Savukārt sugas nosaukums palustris nozīmē ‘purvs’, tāpēc atālenes zinātnisko, K. Linneja izvēlēto nosaukumu var tulkot kā ‘īpaši skaists purva augs’. Augs tiešām raksturīgs kaļķainiem zāļu purviem, tomēr ne lielajiem dzērveņu purviem; aug arī dabiskās mitrās pļavās un mežmalās.
Ģints latviskais nosaukums ‘atālene’, kā arī tautas nosaukums ‘atāla puķe’ saistīts ar mūsdienās piemirsto jēdzienu ‘atāls’, kas ir pēc nopļaušanas vai noganīšanas ataugusi zāle. Tā kā puķe zied tik vēlu, tai sanāk ziedēt atālā!
Interesanti, ka arī dziesminieka Valda Atāla pseidonīms saistīts ar šo vārdu. Kad savulaik čekā viņam teikuši: «Zālīte [t.i., dzejniece Māra Zālīte] tu nekad nebūsi,» viņš atbildējis: «Zālīte es nebūšu, būšu atāls!» – un pie šī vārda arī palicis.
Purva atālene ir bioloģiski vērtīgu zālāju indikatorsuga; tā vislabāk aug vietās, kas nav cilvēku «ielabotas» – kur sen nav ne arts, ne sēts, ne stādīts, toties ir pļauts vai ganīts. Tādās vietās varam cerēt sastapt ne vien atāleni, bet arī citas retas sugas. Skaistākā vieta, kur esmu redzējusi šo augu, bija kaļķainā zāļu purvā pie ezera, kur tā auga līdzās citai vēlu ziedošai sugai – pļavas vilkmēlei Succisa pratensis ar zili violetām ziedu galviņām. Atālene ir mitru vietu augs, un meliorācija būtiski mazinājusi tās iespējamo dzīvesvietu skaitu, bet vēl vairāk to samazina dabisko zālāju aizaugšana, tāpēc savulaik visai biežā suga nu ieraugāma krietni retāk. Vairākās Eiropas valstīs atālene iekļauta nacionālajos apdraudēto sugu sarakstos. Vai Latvijā būs līdzīgi? Izpētīts, ka purva atālene spēj izplatīties no viena zālāja uz citu tikai tad, ja tie nav tālāk par kilometru. Reizēm, meklējot iespēju izdzīvot, tā no susinātajām pļavām patveras ceļmalas grāvjos; esot redzēta pat privātmāju rajonā Jelgavā, regulāri pļautā grāvmalā. Tomēr ilgi tāda dzīvotne atālenei nav piemērota.
Starp neparastākajām vietām, kur mitro vietu cienītāja manīta, var pieminēt smilšainu vietu pie jūras starp Ventspili un Užavu, savukārt Inga Straupe stāsta, ka redzējusi to Pāvilostā: «Pirms daudziem gadiem, kad Pāvilostas pelēkā kāpa vēl nebija īpaši aizsargājama teritorija, laikrakstā «Diena» ieraudzīju attēlu: jūras karstā, tieši uz krasta nogāzes – tur, kur zilie māli un avoksnāji, – zied orhidejas, galvenokārt dzegužpirkstītes. Skaisti! Augustā sanāca būt Pāvilostā, un es sameklēju šo vietu, – orhidejas sen bija noziedējušas, bet tur bija ļoti daudz sirsnenīšu!» Ja ir avotiņš, tas nav brīnums, lai gan redzēt zāļu purviem raksturīgās sugas, t. sk. orhidejas un sirsnenītes, arī kāpās ir neierasti.
Precīzu datu par purva atālenes sastopamību nav. Būtu labi apzināt, vai ir pamatota trauksme par to, ka augs no bieži sastopama nu kļuvis par retu. Tāpēc Latvijas Botāniķu biedrība aicina ziņot par katru šīs skaistās un viegli atpazīstamās sugas atradni portālā «Dabasdati.lv», pie ziņojuma pievienojot arī vietas, kur tā atrasta, aprakstu. Ziņo arī par senākām atradnēm!
Gaidām ziņas par citiem tautā lietotiem šā auga nosaukumiem vai purva atālenes pielietojumu dziedniecībā! Rakstiet uz e-pasta adresi botaniku-biedriba @ hotmail.com
Julita Kluša
Pilnu rakstu kopā ar attēliem skatiet pdf formātā VV 04/2016