Latvijas Botāniķu biedrība par 2015. gada augu izvēlējusies čemuru palēku. Kas tas par augu, un kāpēc to tā sauc?
Auga ģints nosaukums Chimaphila jeb chima+phila nozīmē ‘ziemu mīlošs’ (starp citu, grieķu kheima un latviešu ‘ziema’ ir vienas izcelsmes vārds un apzīmē vienu un to pašu), bet sugas nosaukums umbellata nozīmē ‘čemurs’. Tātad par gada augu nominēts… ziemu mīlošs čemurs! Kāpēc čemurs? Tāpēc, ka auga mazie rozā ziediņi sakārtoti čemurā.
Bet par to ziemas mīlēšanu… Neesmu droša, ka ir veikti nopietni pētījumi par augu jūtām, taču fakts, ka čemuru palēkam lapas arī ziemā ir zaļas, varētu tikt tulkots kā ziemas mīlēšana. Latvieši laikam nav tādi optimisti, tāpēc šādus augus ar ziemzaļām lapām mēdz dēvēt daudz pieticīgāk – par ziemcietēm, sak, kaut kā jau to ziemu piecieš.
Kā cēlies latviskais palēka nosaukums? Turklāt palēks, nevis pelēks! Pat dažs botāniķis šo augu gadiem sauc par pelēku un brīnās, uzzinājis tā pareizo nosaukumu.
Zināms, ka jau 1830. gadā botāniķa Johana Gotlība Fleišera (Johann Gottlieb Fleischer) rokrakstā minēts vārds pallehks, tomēr laika gaitā lietoti arī citi nosaukumi – čemurziedainais ziemcietis, čemurainā ziemciete un čemuru hima la (atvasinot no sugas latīniskā nosaukuma); pēdējais iegājies tik ļoti, ka tiek lietots arī mūsdienās. Taču 20. gadsimtā augu arvien biežāk sauc par čemuru palēku. Kāpēc tieši «palēks» – nav izdevies noskaidrot. Mana versija ir šāda: tā kā čemuru palēkam no auga galotnes katru gadu izaug jauns dzinums ar rozetveidā izkārtotām lapām, varbūt «palēks» apraksta to, ka augs katru gadu «palec» par vienu stāvu uz priekšu?
Kā vēl mēdz saukt čemuru palēku? Par mātes zālēm, meža mirti, lielo brūklenāju, brūklenāju tēviņiem. Palēka lapas tiešām ir līdzīgas brūkleņu lapām – garenas, ādainas, spīdīgas. Lapu malās esošo robiņu dēļ tas saukts arī par zāģrobenāju. Kā palēku atšķirt no citiem augiem? Čemuru palēks nebūt nav vienīgā savvaļas suga ar zaļām lapiņām cauru gadu, taču citiem radniecīgajiem augiem lapiņas parasti ir lielākas un apaļākas.
Čemuru palēks un tam radniecīgie ziemzaļie augi jūnijā–jūlijā zied. Ne velti tieši čemuru palēks izvēlēts par Gada augu, jo tā ziedi ir viskrāšņākie – piecas plaši atvērtas maigi rozā ziedlapiņas. Vislabāk tās izskatās no apakšas, jo skaistais ziedu čemurs ir ar noliektām ziedu galviņām. Augs ir neliels, tāpēc, lai skaistumu skatītu savām acīm, nāksies izrādīt godu, zemu noliecoties vai pat noguļoties čemuru palēka priekšā. Ziedi esot arī smaržīgi, un tas taču arī jāpārbauda! Citiem ēriku dzimtas ziemciešu apakšdzimtas augiem ziedi, pavirši skatot, atgādina maijpuķītes.
Interesanti, ka dažiem augiem ziedu laikā ziedkopas nolīkst, bet augļu laikā – paceļas. Tā ir gan Gada augam čemuru palēkam, gan vienzieda sūnactiņai, gan laimes palēcītei. Šā iemesla dēļ ziedu laikā viegli atšķiramā palēcīte augļu laikā kļūst līdzīga citām ziemcietēm, taču čemuru palēka stāvais čemurs viegli atšķirams arī augļu laikā.
Čemuru palēks sastopams sausos un skrajos priežu mežos – gan mežainās piejūras kāpās, gan iekšzemē – parasti nelielās grupās. Tomēr kurā katrā priežu mežā tas neaugs – palēka augšana saistīta ar augsnes sēnēm (tā sēkliņas ir sīciņas kā puteklīši – barības vielu tur nav, tāpēc ūdens un minerālvielu uzņemšanai dīgstošajiem augiem nepieciešama simbioze ar sēnēm), turklāt palēkam vajadzīgs diezgan daudz gaismas un klajākas vietas, ko vieglāk nodrošināt, ja mežā notiek tā sauktie dabiskie traucējumi, piemēram, ugunsgrēks, kas palīdz atbrīvoties no liekā noēnojuma un rada klajākus laukumus. Savukārt mežizstrādes procesā mainās augsnes sastāvs, un tad var izzust vajadzīgās sēnes, līdz ar tām arī palēki.
Ar ko vēl īpašs čemuru palēks? Tas ir labs savas dzīvotnes raksturotājs, tāpēc, to ieraugot, vērts ieskatīties vērīgāk, jo ir cerības atrast arī citus oras retumus, piemēram, meža un pļavas silpurenes, smiltāju neļķi, ziemeļu linneju, vālīšu staipekni un plakanstaipekņus. No 1977. gada līdz 1990. gadu beigām čemuru palēks bija iekļauts aizsargājamo sugu sarakstā (attiecīgi arī Latvijas Sarkanajā grāmatā, 3. kategorijā), taču tad aizsardzības un retā auga statuss zaudēts. Mūsdienās, kad meži tiek strauji izcirsti un dabisko mežu vietā tiek veidoti mākslīgie stādījumi, čemuru pelēks atkal būtu jāpieskaita izzūdošām sugām izzūdošo biotopu dēļ.
Populārzinātniskajā Latvijas Sarkanajā grāmatā 1992. gadā minēts šāds fakts: «Kādā dabas aizsardzībai veltītā izstādē tika eksponēti divi 1929. gadā Darmštates tirgū pirkti vainagi. Kad vienu no tiem izjauca, izrādījās, ka tā pagatavošanai izmantoti aptuveni 500 čemuru palēki.» Esiet saudzīgi, Latvijā čemuru palēks ir gana reti sastopams, lai to izmantotu šādiem un līdzīgiem mērķiem!
Kā pašam dabā atrast čemuru palēku? Noderēs Aivara Jakoviča grāmata «Mežaparks. Rīgas ekotūrisma ceļvedis» (2013). Tajā pieminēts, ka šis augs sastopams Mežaparka mežos un kāpās, turklāt grāmatā ir arī kartes, kurās iezīmētas gan čemuru palēka, gan citu ziemciešu atradnes. Šos ziemzaļos augus var meklēt jebkurā gadalaikā, arī ziemā, ja vien mežā nav sniega.
Ko darīt, ja ieraugi čemuru palēku? Ziņo portālā «Dabasdati.lv»! Botāniķi gaida arī citus tautā lietotus auga nosaukumus, ziņas par palēka izmantošanu senāk un mūsdienās, kā arī novērojumus par mežizstrādes, degšanas un citu traucējumu ietekmi uz šo augu (e-pasts: ).
Paldies Latvijas Botāniķu biedrības kolēģiem un kolēģēm par palīdzību raksta tapšanā!
Julita Kluša
Pilnu rakstu kopā ar attēliem skatiet pdf formātā VV 01/2015