Francijas Nacionālā dabas vēstures muzeja (Muséum national d’histoire naturelle) Parīzē pirmsākumi meklējami tālajā 1635. gadā, kad Francijā vēl valdīja monarhs. Tieši tad ar karaļa Luija XIII pavēli tika nodibināts Karaliskais ārstniecības augu dārzs (Jardin royal des plantes médicinales) – mūsdienu muzeja priekštecis. Formāli muzejs izveidots Franču revolūcijas laikā 1793. gadā un ir viens no pasaulē vecākajiem un kolekciju ziņā bagātākajiem dabas muzejiem.
Muzejs aizņem veselu kvartālu starp pasaulslaveno naturālistu de Bifona, Linneja, Žofruā un Kivjē vārdā nosauktajām ielām Parīzes 5. apriņķī. Muzejs izvietots 14 dažādās vietās, t. sk. četrās – Parīzē. Muzeja galvenās galerijas – Paleontoloģijas un salīdzinošās anatomijas, Mineraloģijas un ģeoloģijas un Lielā evolūcijas galerija –, kā arī Nacionālais herbārijs atrodas skaistā parkā (Jardin des plantes) ar nelielu zoodārzu un tropisko augu siltumnīcām. Zinātniskā darba vajadzībām 20. gadsimtā uzcelts laboratoriju kvartāliņš pie Bifona ielas. Cilvēkmuzejs un Parīzes zooloģiskais dārzs atrodas citos Parīzes rajonos.
Muzeja kolekcija ir milzīga, un tā zinātnisko un izglītojošo nozīmi nav iespējams pārvērtēt. Herbārijā vien glabājas vairāk nekā astoņi miljoni paraugu, tostarp bioloģijas pamatlicēju, piemēram, Žana Batista Lamarka, vākumi. Entomoloģijas kolekcija ar vairāk nekā 45,5 miljoniem eksemplāru, tajā skaitā aptuveni 10 miljoniem vaboļu indivīdu, ir bagātākā pasaulē. Zooloģijas kolekcijas fondos glabājas tādi unikāli eksponāti kā Tasmānijas vilks (Thylacinus cynocephalus) un Maskarenas salu milzu bruņurupuči (Cylindraspis spp.).
Gluži loģiski, ka ļoti plaši muzeja fondos ir pārstāvēta daudzu bijušo Francijas koloniju (it īpaši – Āfrikas un Indoķīnas) ora un fauna, un arī mūsdienās muzejs specializējas Francijas aizjūras teritoriju – Franču Gviānas, Komoru un Maskarenu salu, kā arī Jaunkaledonijas – dabas izpētē. Muzejs izdod vairākus augsta ranga zinātniskos žurnālus, kas veltīti tieši šo reģionu dabai.
Īpaši jāuzslavē muzeja teritorijas plānotāji un arhitekti. Vairākas celtnes pārsteidz ar barelje em, kas ataino pirmo naturālistu ikdienu, sienas rotā arī Francijas pazīstamāko dabas pētnieku vārdi. Republika atceras un ciena savus dižākos prātus.
Man bijusi iespēja Francijas Nacionālā dabas vēstures muzeja kolekcijās strādāt vairākas reizes. Muzeja fondos glabājas vairāk nekā puse pasaules ložņvaboļu sugu (Anthicidae dzimta, kurā esmu specializējies) tipu. Vaboļu kolekcija aizņem entomoloģijas laboratorijas korpusa divus augšstāvus un bēniņus. Gadsimtu mijā bēniņos bija izsisti vairāki logi, lietus un sniegs mērcēja kukaiņu kastes, bet starp daudzajiem skapjiem lidinājās zvirbuļi. Viss mainījies pēc nesenā remonta, kad vaboļu kolekcijas infrastruktūra tika pamatīgi uzlabota. Tomēr visā kolekcijā valda liela nekārtība, kas mantota no seno gadsimtu entomologiem. Nereti, lai sameklētu kādu konkrētu eksemplāru ložņvaboļu kolekcijā, kas ir kādas 100 kastes trīs skapjos, bija nepieciešamas piecas darba dienas! Tāpēc uzskatu, ka viens no muzeja galvenajiem uzdevumiem ir sugu kataloģizācija, to lokalizēšana un digitalizēšana.
Parkā aug vairāki eksotiskie un vietējie koki, kurus stādījuši diži franču zinātnieki pirms gandrīz 300 gadu, tajā skaitā de Bifona stādītā austrumu platāna Platanus orientalis un Libānas ciedrs Cedrus libani. Šie majestātiskie koki ir Eiropas un Francijas zinātnes vēstures, valsts diženuma un arī sabiedrības cieņas pret bioloģiju dzīvie simboli!
Francijas Nacionālā dabas vēstures muzeja mājaslapa tīmeklī – www.mnhn.fr
Muzeja adrese: 57 Rue Cuvier, F-75005, Paris, France
Dr. biol. Dmitrijs Teļnovs
Pilnu rakstu kopā ar attēliem skatiet pdf formātā VV 04/2015