Kaitīgu vielu iedarbība uz dzīvo organismu ir viens no tiem ietekmju veidiem vidē, ko konstatē vispirms. Lai samazinātu to ietekmi, vielas, kas tiek ražotas rūpnieciski, nepieciešams kompleksi pētīt un izvērtēt to iespējamās iedarbības uz dzīvo organismu. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka kaitīgo vielu iedarbības raksturs var būt sarežģīts un līdz ar to vielu toksiskās iedarbības izpētē joprojām dominē samērā lielu kaitīgo vielu devu iedarbības seku rādītāji. Šie rādītāji tomēr nepietiekami parāda to, kā var iedarboties kaitīgās vielas, tām nonākot vidē nelielos daudzumos. Faktiski pētījumi par to, kā uz mums iedarbojas kaitīgu vielu mikrodaudzumi un kā dažādas vielas ietekmē organisma regulācijas procesus, piemēram, imūnsistēmu, ir niecīga.
Pēdējā laikā zinātnieki atklāj aizvien jaunas un jaunas vielu grupas, kuru ietekme uz vides kvalitāti un cilvēka organismu var būt pat ŗoti liela. Palūkosimies, kā mazpazīstamas vielas var ietekmēt dzīvnieku un cilvēka endokrīno (hormonālās regulācijas) sistēmu. Endokrīnā sistēma ir nozīmīga organismā notiekošo procesu regulācijas sistēma. Šīs sistēmas darbību regulē hormoni. Sievišķie organismi producē estrogēnos, bet vīrišķie – androgēnos hormonus. Taču dabā ir arī daudzas vielas, kuru struktūra un īpašības ir līdzīgas tām, kas var aktīvi ietekmēt endokrīnās sistēmas darbību. Šādas vielas sauc par endokrīno sistēmu ietekmējošām vielām (endocrine disruptors).
Kaitīgās vielas ietekmēs nākamās paaudzes
Endokrīno sistēmu ietekmējošās vielas var ietekmēt organismu tā embrionālajā vai augŗa attīstības fāzē. Tās var ietekmēt reproduktīvo, centrālo nervu sistēmu, kā arī imūnsistēmu un endokrīnās regulācijas procesus. Šādas iedarbības vielas raksturo to zemo koncentrāciju izraisītā iedarbība, kā arī pēcefekti, kas var izpausties tikai nākamajās paaudzēs. Tāpat kā kancerogēnās vielas, endokrīno sistēmu ietekmējošās vielas nepieder pie vienas noteiktas vielu grupas. Ar šādu iedarbības mehānismu ir apveltītas daudzas strukturāli atšķirīgas vielas.
Visplašāk pētītā endokrīno sistēmu ietekmējošo vielu grupa ir vides estrogēni vai eksoestrogēni. Šīs vielas imitē paša organisma estrogēnu darbību, saistoties to saistīšanās vietās ar olbaltumvielām, kas organismā atbild par hormonālās regulācijas procesiem; estrogēnu receptoriem, globulīniem, augšanas faktoriem, dažādām receptoru sistēmām un fermentiem, kas piedalās estrogēnu sintēzē. Tā kā šīs vielas ietekmē organisma regulācijas procesus, tad kaitīgu iedarbību rada jau ŗoti niecīgas vielu devas. Endokrīno sistēmu ietekmējošās vielas spēj radīt efektus, kas līdzīgi steroīdo hormonu iedarbībai. Normāli steroīdie hormoni funkcionē, mijiedarbojoties ar specifiskām steroīdu receptoru olbaltumvielām. Endokrīno sistēmu ietekmējošās vielas vai nu var aizvietot organismam tipiskus steroīdus, vai arī izmainīt steroīdu receptoro olbaltumvielu īpašības.
Kaitīgās vielas ir visapkārt!
Pierādīts, ka daudzām strukturāli atšķirīgām vielām piemīt spēja ietekmēt endokrīno sistēmu. Tipiski šādu vielu piemēri ietver pesticīdu DDT, polimēru ražošanā plaši izmantotu vielu bisfenolu A, sintētisku estrogēnu dietilstilboestrolu, kā arī dažādas dabiskas izcelsmes vielas. Ņemot vērā dažādu eksoestrogēno vielu plašos lietošanas apjomus, ir pierādītas augstas to koncentrācijas vidē. Par īpaši nozīmīgu uzskatāms tas, ka daudzas no minētajām vielām līdz šim tika uzskatītas par mazkaitīgām un ietilpst, piemēram, sintētisko mazgāšanas līdzekŗu sastāvā, bet citas tiek ražotas lielos apjomos. Atzīmējama arī steroīdo hormonu iespējamā bīstamība, ja šādas vielas tiek pievienotas lopbarībai (lai veicinātu dzīvnieku masas pieaugumu), bet vēlāk, protams, nokŗūst cilvēka organismā.
Vides estrogēnu ietekmes rezultāti
Pierādītie endokrīno sistēmu ietekmējošo vielu iedarbības efekti izpaužas kā iedzimtas anomālijas, ŗaundabīgo audzēju attīstība. Endokrīno sistēmu ietekmējošo vielu iedarbība uz putniem tipiski izpaužas kā olu čaumalu biezuma samazināšanās, putnu mazuŗu izšķilšanās efektivitātes samazināšanās, pieaugušo putnu auglības pazemināšanās. Tādas vielas kā polihlorētie bifenili var ietekmēt dzimuma diferenciācijas procesu. Konkurence ar kortikosteroīdo hormonu saistīšanās vietām var ietekmēt dzīvo organismu spēju reaģēt uz stresu. Kopumā vērtējot, hormonālās regulācijas procesi uzskatāmi par nozīmīgiem organisma regulācijas procesiem, un svešdabīgu vielu spēja to ietekmēt ir bīstama. Endokrīno sistēmu ietekmējošas vielas tiek uzskatītas par nākamā gadsimta prioritāras bīstamības vielām.
Māris Kļaviņš,
LU profesors
Publicēts 2000.gada augustā