Ēku acis – logi

Logs ir viens no svarīgākajiem ēkas elementiem, kurš eksponējas fasādē un ir arī interjera sastāvdaļa. Tas ir komplekts, par ko mūsdienās bieži vien aizmirst. Latvijas un bijušā padomju bloka valstu interjeru žurnālos bieži var redzēt pompozus neoeklektiskus interjerus ar smalkām stila mēbelēm, traukiem, gleznām un aizkariem, bet tikai apskatoties uz logu var pateikt, kas būtībā ir šīs telpas saimnieks. Un visbiežāk aiz smalki drapētās plaknes mums pretī skatās nožēlojams plastikāta logs ar standarta aprīkojumu. Te būtu vietā pārfrāzēt visiem zināmo teicienu par draugiem. Pasaki, kāds tev ir logs un es pateikšu, kāds tu pats esi.

Logs ir izstrādājums, kas visos laikos arī netieši atspoguļoja cilvēka varēšanu. Jau sākot ar stiklu kā ļoti dārgu materiālu. 17.gs. bieži vien nepiemin pašu koka loga konstrukciju, toties uzskaita visus stiklus. Stiklus mēdza arī zagt. 1784.gadā Liepājai cauri brauca Johans Vilhelms Krauze, vēlākais Tartu Universitātes profesors un universitātes ēkas cēlājs. Liepāja Krauzem nepatika, bet līdzīgi varēja izteikties arī par citām mazpilsētām: «Vairums māju no koka un segtas ar lubām, koka planku žogi ir vienkāršs namdaru darbs bez krāsojuma. Nožēlojamas dēļu būdas un turpat blakus spoguļstikla logi ar grezniem aizkariem mājā, kas apsista ar rupjiem dēliem – viss kā pie Hudzonas.» Rīgā un muižu centros 18.gs beigās bija līdzīgs stāvoklis. Tiem, kam bija nauda, logus izgatavoja pēc pēdējām modes un tehniskajām prasībām un iestikloja ar kvalitatīvu Bohēmijas stiklu. Bet blakus varēja atrasties ēkas ar sīkrūšu stiklojumu svina dzīslojumā (mūsdienās to uztver kā vitrāžu). Arī laukos situācija bija ļoti līdzīga. Vidzemē un Latgalē vēl daudzām ēkām nebija loga mūsdienu izpratnē, bet tā vietā neliela aila ar aizbīdāmu slēģi. Tajā pašā laikā Kurzemē jau pieminēti stikla logi.

Par daiļumu un spocīgumu

Latvietis ar stiklotu logu dzīvo tikai kādus 150 gadus. Logus kā būvgaldniecības elementus ar augstu amatnieciskoun estētisko kvalitāti izgatavoja līdz Pirmajam Pasaules karam. Nozīme bija loga kompozicionālajam dalījumam, koka detaļu profilējumam, dekoratīvajām detaļām, apdarei, aprīkojumam, t.i., katrai detaļai. Pēdējos 50 gadus attieksme pret logu izskatu un kvalitāti krasi mainījusies uz negatīvo pusi. Varbūt tāpēc tik viegli ieviest kaut ko jaunu, nepārbaudītu un nepastāvīgu. Nav tradīcijas. Paliekošu vērtību izpratnes trūkums redzams visapkārt. 1907.gadā izdotajā Augusta Bīleinšteina grāmatā «Latviešu koka celtne», runājot par logiem, ir zīmīgs teikums: «Mūsdienās latvietim logi nav nekas svešs.» Nav pagājuši pat 100 gadu, bet noticis regress. Liela daļa cilvēku vēl joprojām logu uztver kā funkcionālu caurumu, kuru ar kaut ko jāaizbāž, un jo lētāk, jo labāk. Estētiskās vērtības vienkārši netiek ņemtas vērā. Idejiski tas ir tas pats aizbīdāmais slēģītis, kas mūsos vēl joprojām dzīvs.

Vecs un jauns logs

Mēģināsim saprast, kas ir vēsturisks logs, un ko mums piedāvā mūsdienu lielražotāji. Sāksim ar vēsturisku logu. Tā ir konstrukcija, ko radījušas iepriekšējās paaudzes, kad nebija jāskrien, bija laiks sagatavot un izvēlēties kvalitatīvu materiālu. Tas ir roku darbs. Jo vecāks logs, jo jūtama pamatīgāka pieeja. Tas nenozīmē, ka vecāks logs ir tehniski sliktāks un savu laiku nokalpojis. Visbiežāk var redzēt, ka tieši jaunāki logi sagādā problēmas. Tā atkal ir izvērtēšana, ko mēs jau apskatījām vienā no iepriekšējiem numuriem. Logu, pirmkārt, jāapskata kā funkcionālu izstrādājumu. Tam jāvirinās, jāielaiž telpā gaisma un ziemā jāaiztur aukstums.

Stikls ir vērtība

Vācijā kultūrvēsturiski vērtīgu logu nomaiņa pieļaujama tikai tad, ja 30% no loga ir neatgriezeniski bojāta. Atgādināšu, pasaulē pieņemts, ka kultūrvēsturiska vērtība ir visiem izstrādājumiem, kas radīti līdz Otrajam pasaules karam. Tātad, kas ir šie 30%? 10% no vērtības ir stikli. Jo logs vecāks, jo oriģinālie stili kļūst vērtīgāki, sasniedzot cenu līdz pat 100Ls/m2. Vācijā ir bijuši gadījumi, kad no loga izzog 17.gs. stiklojumu. Pārējie 20% attiecas uz koka konstrukciju un aprīkojumu. Stikls un aprīkojums ir dārgākās loga sastāvdaļas. Saudzējiet aprīkojumu un stiklu! Ja kaut kas no aprīkojuma trūkst, laika gaitā zudis vai salūzis, sameklējiet no kāda izmesta vai neatgriezeniski bojāta loga. Jauns, kalēja kalts viena groploga aprīkojuma komplekts var izmaksāt līdz 100Ls un vairāk. Ne vienmēr tehniskais novērtējums ir izšķirošais. Ir redzēti logi Zviedrijā, Vācijā un arī tepat Latvijā, kur īpašniekam galvenais nebija tehniskais rādītājs, bet estētiskie apsvērumi. Tādēļ saglabāts logs vai tikai kāda tā daļa – vērtnes, vidus statnis. Diemžēl mūsdienu pragmātiskajā sabiedrībā tādu piemēru ir maz. Tas viss ir cieši saistīts ar izglītību un informētību. Cerams, ka arī pēc šī raksta kāds padomās un izšķirsies par labu veca koka loga saglabāšanai.

Skaudrā realitāte – neej tuvu

Ļoti bieži tiek piedāvāts izgatavot tieši tādu pašu logu, tikai jaunu. Sāksim ar to, ka tieši tādu pašu logu izgatavot nebūs iespējams. Nav vairs to meistaru, materiāls nav tik kvalitatīvs, stikli izgatavoti pēc citas tehnoloģijas, problēmas ir ar aprīkojuma kvalitāti un izskatu. Rezultātā gatavais izstrādājums vizuāli, pa lielu attālumu līdzinās vecajam logam, bet tehniski un estētiski būs nekvalitatīvāks. Tuvumā uz to labāk neskatīties. Vecajiem logiem bieži vien aplodas izgatavotas no ozolkoka, vērtnēm izmantota piesveķotas priedes koksne, kādu mūsdienās vairs nesagatavo. Tieši veca koka loga augstā materiāla kvalitāte ir tā, kas ilgstošas nekopšanas apstākļos tomēr ļauj šos logus ekspluatēt, un kādēļ tos ir vērts saglabāt un remontēt, restaurēt. Tāšu muižas kungu mājas logi no ārpuses savā 150 gadu pastāvēšanas mūžā bija krāsoti tikai trīs reizes. Saules un laika apstākļu iedarbībā koksne bija nodēdējusi ~2mm. Bet, neskatoties uz šiem ekstremālajiem ekspluatācijas apstākļiem, koksne bija ļoti labā tehniskā stāvoklī, kas ļāva bez lieliem protezēšanas darbiem šos logus savest kārtībā.

Apliecini ar parakstu

Pirms logu remonta restaurācijas darbu sākšanas jāizvēlas un jāvienojas ar sevi, tuviniekiem un meistariem par restaurācijas pieeju, blīvēšanas metodēm, apdares kvalitāti, faktūrām, patinas daudzumu, izmantojamajiem materiāliem un pat attiecīgo instrumentu pielietojumu. Ja par visiem šiem jautājumiem nav īstas skaidrības, konsultējaties ar labākajiem šī aroda speciālistiem. Kvalitatīvi restaurēts logs bez lieliem ieguldījumiem kalpos vismaz 50 gadus. Tas ir, pie nosacījuma, ja tiešām darbi veikti kvalitatīvi un krasi nemainās apkārtējā vide (apkures sistēma, temperatūra, gaisa mitrums). Ideāli, ja visas savas pārdomas Jūs uzrakstāt uz papīra, vienojaties ar meistaru un piedāvājat zem šī dokumenta parakstīties. Savā ziņā tas ir apliecinājums nopietnai darbībai.

Mainot apkuri, domā par citiem

Remontējot, restaurējot logus ir svarīgi daži varbūt piemirsti vai pat nezināmi nosacījumi, kas jāievēro, lai darbs būtu kvalitatīvs. Viens no svarīgākajiem nosacījumiem ir apkārtējā mitruma un gaisa temperatūras ievērošana remonta, restaurācijas laikā un, ekspluatējot logu telpā, jo ziemā temperatūras starpība telpā un ārpusē ir ļoti liela. Koks ir dzīvs materiāls, līdz ar to no viņa izgaro un viņš uzsūc mitrumu neatkarīgi no tā, cik ļoti viņš apdarināts. Telpā ar krāšņu apkuri, kas ir visdraudzīgākā cilvēkam un celtnei, iekšējam mitrumam jābūt 50% – 60% un temperatūrai līdz +200C. Pie šāda klimata galdniecības izstrādājumos koksnes mitrums var svārstīties no 8% – 10%. Ja iekšējais telpas mitrums krītas zem 40%, radīsies problēmas ar galdniecības izstrādājumiem, deformēsies konstrukcija, koksne plīsīs un parādīsies plaisas. Ja, veicot remontu un mainot apkures sistēmu, paredzams vēl lielāks telpas mitruma kritums (pie centrālās apkures tas var būt pat 0%), jāparedz logu konstrukciju papildus izžāvēšanu, kas, savukārt, nozīmē, ka sarausies materiāls un radīsies lielākas šķirbas starp vērtni un aplodu. Otrs, atslēdzot centrālo apkuri, palielinās mitrums un, ja logi un citi galdniecības izstrādājumi domāti ziemas mitrumam vai sausumam, logu vērtnes izpletīsies.

Tas viss ir ļoti sarežģīti, bet šīs mitruma būšanas attiecas arī uz jauniem galdniecības izstrādājumiem. Jaunajiem koka pakešu logiem koksnei ir 7% mitrums, tāpēc telpā pie krasas temperatūras maiņas, ieslēdzot centrālo apkuri, arī tie deformējas.

Vecie stikli

Otrs svarīgs jautājums ir iestiklošana un stikls kā lielākā loga plakne. Latvijā stiklam nepievērš lielu uzmanību, bet ir valstis, kur restaurētam logam stiklam obligāti jābūt vecam vai analogam jaunam, izgatavotam pēc vecām metodēm. Vienkārši izsakoties: stiklam ar logu un tā aprīkojumu, krāsojumu jābūt vienotam komplektam. Rīgā, norvēģim restaurējot logus, pirmais jautājums bija tieši par stikliem. Jauns, pēc vēsturiskajām tehnoloģijām izgatavots stikls rietumos maksā bargu naudu. Līdz pat 20.gs. 30.gadiem ierindas dzīvojamo ēku logiem stiklus izgatavoja manuāli. Tas bija roku darbs un līdz ar to arī cita virsmas faktūra. Jauns pūstais stikls ir liela problēma, jo to gandrīz vairs neražo un, ja vēlas nopirkt šādu stiklu, tad īpaši jāpameklē.

Kas tad īpašs ir vecajiem stikliem? Tas ir roku darbs, ko nevar atkārtot – faktūra, biezums no 1,5mm līdz 2mm. Plāns stikls nepieciešams tāpēc, ka vecās vērtnēs stikla gropes domātas plāniem stikliem. Ieliekot biezāku, mūsdienu stiklu, nepaliek vietas ķitei un stiklu grūti iestiprināt. Latvijā pēdējos 5 gadus jūtami pieaug tendence atkārtoti izmantot vecos materiālus. Droši vien daudzi ir dzirdējuši par Liepājas karaostas ķieģeļiem, dēļu grīdām no veca koka. Tā pat ir dīvaiņu kopa (kurā ietilps arī šī raksta autors), kas no Rīgā izmestajiem logiem vāc vēsturiskos stiklus, lai tos atkal atliktu vēsturiskajos logos. Tas ir samērā sarežģīti un nerentabli, bet iegūst logs un vide, kurā nenonāk kārtējie atkritumi. Lai stikls labi un ilgi turētos vērtnes gropē, jāievēro daži nosacījumi.

Ķitē,nevis stiprini ar līstēm

Stikls ir jāieķitē. Stikla stiprinājums ar līstītēm sastopams tikai bijušajās sociālisma valstīs. 20.gs. 90.gados, kad pirmie ārzemju restaurācijas speciālisti iebrauca Latvijā, viņiem bija liels izbrīns par līstītēm, jo tā ir katastrofa loga vērtnei. Mitrums nokļūst aiz līstītes un gropi pūdē no iekšpuses. Mūsdienās pielieto dažādus sintētiskos hermētiķus uz lateksa, akrila bāzes, bet tie ir neatgriezeniski. Ja tiek izsists stikls, tad šo hermētiķi var «izgrauzt» tikai mehāniski. Un visbiežāk cieš grope. Vislabāk stiklu stiprināt ķitē, kas ir gadsimtiem pārbaudīts materiāls. Arī šodien to var nopirkt veikalā. Ļoti svarīgs nosacījums ir gropes apstrāde ar šellaku pirms ķitēšanas, kas neļauj ķites eļļai iesūkties koksnē un zaudēt savu noturību. Jo ilgāk ķitē polimerizējas eļļa, jo ķite ilgāk ir elastīga un noturīga.

Instrumentālā instrukcija

Nu par instrumentiem. Nekādā gadījumā nepieļaut slīpripas ar drāšu birsti pielietojumu, noņemot krāsu! Birste uzplēš virsmu un to sabojā. Arī karstā gaisa pistole jālieto tikai profilu attīrīšanai pie viszemākās temperatūras. Karstā gaisa ietekmē mainās spriegumi koksnē un rodas deformācijas. Tāpēc gludās virsmas vislabāk tīrīt ar cikliņu.

Sargi veco toni

Ne vienmēr jānotīra visi krāsu slāņi. Noteikti jāatbrīvojas no mūsdienu sintētiskās krāsas un nenoturīgajiem krāsu slāņiem. Pirmie noturīgie krāsu slāņi nav obligāti jānotīra. Nav ieteicams krāsu noņemt sārmu vannās, jo koksne samirkst un deformējas. Sārmus rūpīgi jāizmazgā, kas ir ilgstošs process, ko bieži vien neievēro. Rezultātā sārmi saglabājas uz virsmas un to nav iespējams apdarināt un ir bīstami lietot – mitrai ādai, pieskaroties pie šīs virsmas, rodas apdegums.

Priekšroka lineļļas krāsām

Kā nākamo svarīgāko etapu jāmin loga apdare. No tā, ko jūs uzliksiet uz loga koka daļu virsmas, būs atkarīgs, cik ilgi logs kalpos. Koka virsmu nav ieteicams gludi ķitēt, radot starpslāni starp koku un apdari, kas var atdalīties. Krāsas slānim ar koksni jābūt tiešā saskarsmē. Ķitēt var mazus bojājumus un plaisiņas. Gruntēšanai un krāsošanai vislabākā ir lineļļa un lineļļas krāsa. Kā iepriekšējā numurā stāstīts par lineļļas krāsu, tā ir ļoti plāna, elastīga, noturīga un 10-15 gadus nebūs nekādu problēmu. Savukārt mūsdienu sintētiskās jeb plēvveida krāsas, koksnes mitrumam mainoties, ātri saplaisā un lobās.

Logu kopšana ir svarīgākā lieta, kas garantē loga saglabāšanos. Vācijā īpašniekam pēc logu remonta restaurācijas kā obligāts nosacījums ir logu regulāras kopšanas pasākumi, kas reglamentēti arlikumdošanu. Kopšana, tā ir mazgāšana, regulāra apskate un radušos bojājumu novēršana.

Sintētisko pakešlogu baigums

Par mūsdienu plastikāta logiem daudz nerunāsim. Tie ir kā vienreiz lietojamais trauks – izmantojam un izmetam. Šos logus var tikai lietot, bet ne remontēt vai atjaunot virsmu. Un būs vieta, kur šos videi nedraudzīgos logus izmest. Latvijā pārsvarā piegādā novecojušas tehnoloģijas logu konstrukcijas un tikai 5% ievesto logu ir mūsdienu tehnoloģijas paraugs. Ar nožēlu jāskatās, kā Latvijas skolās tiek ielikti šie morāli un tehniski novecojušie logi, kas drīz vien būs tikai apgrūtinājums. Plastikāta loga augstākā cena ir tā pirkšanas brīdī un analogi kā Korejā ražotiem vieglajiem automobiļiem, jau nākošā dienā to cena un vērtība strauji krītas. Savukārt vēsturiskajiem logiem kultūrvēsturiskā un amatnieciskā vērtība laika gaitā pieaug.

Noblīvē šķirbas

Kā alternatīva vēsturisko logu saglabāšanā ir to konstrukcijas uzlabošana mūsdienu prasībām. Kā pats vienkāršākais uzlabojums ir blīvju iestrādāšana starp vērtni un aplodu. Viskvalitatīvāk to var paveikt iefrēzējot, ko Latvijā vislabāk veic uzņēmums SIA «Andris». Blīves jāiestrādā iekšējā, t.s. ziemas vērtņu blokā. Ja blīves tiek līmētas, obligāts priekšnosacījums ir virsmas attaukošana. Vispirms jāblīvē apakšējās vērtnes un, ja nepieciešams, pēc tam augšējās. Ja arī ārējām vērtnēm ir lielas spraugas starp aplodu un vērtni, ieteicams iestrādāt blīves, bet nedrīkst noblīvēt pārāk cieši. Blīvējot logu, nevajag aizmirst, ka caur logu notiek dabiskā ventilācija. Siltuma zudumus var samazināt, iekšējam logu blokam iestrādājot biezākus stiklus vai stiklus ar termopārklājumu. Pats radikālākais – ziemas vērtņu vietā iestrādāt bloku ar stikla paketēm. Parasti tas ir drusku pārspīlēti. Vairāki šādi risinājumi redzami Kuldīgā.

Pēc remonta un blīvēšanas pasākumiem, vēsturisks logs pēc saviem tehniski ekonomiskajiem un estētiskajiem rādītājiem ir labāks par pakešu logiem. Renovācijas process ir sarežģītāks, bet ilglaicīgāks. Rezultātā ir arī morāls gandarījums par kultūrvēsturisku būvdetaļu saglabāšanu nākamajām paaudzēm, estētisko baudījumu, ko sniedzam sev un citiem.

Juris Zviedrāns

Publicēts 2003.gada jūlijā.