Klāt ziema – mūsu mainīgā un nepastāvīgā. Reizēm balta un mirdzoša, reizēm tumša un dubļaina. Miera un pārdomu periods dabā, spēku krāšana jaunai augšanai. Ko dara dabas pētnieks ziemā? Satuntuļojas segās, sēž pie televizora un gaida pavasari? Nē, viņš uzvelk džemperi, cimdus un cepuri, satin šalli siltāk ap ausīm un dodas ārā pētīt ziemu! Ja ārā uzsnidzis jauns, balts sniegs, pētniekam ir svētki, jo ir milzum daudz lietu, ko var izpētīt!
Vai augiem zem sniega segas nesalst?
Ņem termometru un dodies mērīt temperatūru zem sniega. Izvēlies pētījumu vietu. Lai būtu drošs, ka temperatūru neietekmēs blakus apstākļi, izvēlies trīs pēc iespējas atšķirīgākas vietas mērījumiem, piemēram, klajā laukā vai zālienā, pie mājas sienas, parkā vai dārzā starp kokiem. Izroc bedrīti sniegā līdz pat zemei un ieliec tur termometru. Pagaidi pāris minūšu, līdz termometra rādījumi vairs nemainās, un pieraksti rezultātu. Izmēri arī gaisa temperatūru (termometru novieto uz paliktņa nedaudz virs zemes). Salīdzini temperatūras. Vai tās ir vienādas? Ja nav, kāds tam varētu būt iemesls?
Paeksperimentē arī ar sniega segas biezumu. Izmēri temperatūru zem 10 cm, 20 cm un 30 cm biezas sniega kārtas (ja sniega sega nav tik bieza, trūkstošo sniegu paņem no citas vietas un pieber klāt). Salīdzini temperatūras. Vai tās ir vienādas? Ja nav, kāds tam varētu būt iemesls?
Peles māja
Kā jūtas dzīvnieki ziemā? Sameklē tukšu puslitra plastmasas minerālūdens pudeli un ielej tajā siltu ūdeni no krāna. Tā būs «pele». Izmēri ūdens temperatūru, aizskrūvē pudeli un iznes uz 10 minūtēm ārā. Pēc 10 minūtēm izmēri temperatūru vēlreiz. Kas noticis ar ūdens temperatūru? Kas noticis ar «peli»? Kas dabā pasargā «peli» no nosalšanas? Pagatavo «pelei» kažoku. Ņem auduma atgriezumus, avīzes, dzijas gabaliņus un pagatavo «pelei» kažoku. Atkārto visu procedūru vēlreiz: ielej ūdeni pudelē, izmēri temperatūru un iznes ārā uz 10 minūtēm. Atkal izmēri temperatūru. Par cik grādiem temperatūra nokritusies šoreiz? Ja vairāk par 2-3 grādiem, tad «pele», visticamāk, atkal ir nosalusi…. Kā vēl varētu pasargāt «peli» no nosalšanas? Saģērbt siltāk? Izmantot citus materiālus kažokam? Varbūt «pelei» jāmeklē paslēptuve ārā? Atkal atkārto visu procedūru, šoreiz mēģinot «peli» paslēpt dažādās vietās. Noskaidro, kura slēptuve bija visefektīvākā. Kāpēc?
Kādas noderīgas lietas šis eksperiments iemācīja? Kā to var izmantot cilvēks savā dzīvē?
Vai lācim ziemas migā ir silti?
Ja uzsnidzis jauns un pietiekami biezs sniegs, savel sniega bumbas un uzslien māju! Droši vien būs nepieciešama draugu palīdzība, tad darbs noritēs jautrāk un interesantāk! Sniega bumbas lieciet aplī, katru nākamo rindu mazliet tuvāk centram, kamēr izveidojas kupolveida māja. Neaizmirstiet par ieeju! Spraugas starp sniega bumbām rūpīgi aizdariniet ar sniegu. Kad māja gatava, izmēriet gaisa temperatūru mājā un ārpus tās (atcerieties, ka termometrs jānovieto uz kāda paliktņa nedaudz virs zemes, citādi mērīsit nevis gaisa, bet sniega temperatūru). Vai bija kāda atšķirība? Kur bija siltāk? Tagad ar draugiem varat uzkavēties jaunajā mājā un paspēlēt kādu spēli. Kad esat pavadījuši mājā kādu laiciņu, ielūkojieties vēlreiz termometrā: vai temperatūra mainījusies vai palikusi tāda pati? Kāpēc? Ko no tā var mācīties?
Pieraksti savus secinājumus un dodies mājās, dzer siltu tēju un domā par jauniem eksperimentiem nākamajai reizei!
Inese Liepiņa
Publicēts 2009.gada decembrī.