Saulkrastos un Jaunķemeros nesen veikta Latvijā unikāla dabas novērtēšana pēc ekosistēmu pakalpojumu pieejas, kas dod iespēju paskatīties uz piekrastes dabas bagātībām no cilvēka interešu skatupunkta, proti, kādus labumus varam gūt no piekrastes dabas.
Latvijai ir gandrīz 500 kilometru gara krasta līnija ar plašām smilšu pludmalēm, kas mijas ar akmeņainiem piekrastes posmiem, stāvkrastiem, ciemiem un pilsētām. Piekrastē ir saglabājies Baltijas jūras reģionam unikāls sugu, dzīvotņu un kultūrvēstures komplekss, veidojot šejienei raksturīgas ekosistēmas un ainavu.
Ja agrāk piekrastē dzīvoja trūcīgi zvejnieki, tad tagad nopirkt īpašumu netālu no jūras ir dārgs prieks. Ikvienai piekrastes pašvaldībai jūras tuvums dod priekšrocības sekmīgai attīstībai, bet šo kapitālu ir jāmāk apsaimniekot gudri un tālredzīgi, nemazinot tā nākotnes vērtību. Vietas izvērtēšana, analizējot ieguvumus un zaudējumus no dažādu teritorijas attīstības virzienu īstenošanas, izmantojot ekosistēmu pakalpojumu (turpmāk – EP) pieeju, ir mūsdienīgs instruments, kas ļauj atrast ilgtspējīgus risinājumus teritorijas attīstībai, ņemot vērā dabas iespējas. Celmlauži EP pieejas izmantošanā un pielāgošanā Latvijas apstākļiem ir Dabas aizsardzības pārvaldes un tās sadarbības partneru – biedrības «Baltijas krasti» un Saulkrastu novada pašvaldības – īstenotā projekta LIFE13 ENV/LV/000839 «LIFE Ekosistēmu pakalpojumi» komanda, kas specializējusies tieši Latvijas piekrastes ekosistēmu un to sniegto pakalpojumu novērtēšanā. Projekta ietvaros darāmā ir daudz, šogad izstrādāta EP kartēšanas un novērtēšanas metodoloģija, apzinātas ekosistēmas projekta pilotteritorijās Saulkrastos un Jaunķemeros un to sniegtie pakalpojumi, kā arī dots EP novērtējums, analizējot dažādu piekrastes ekosistēmu bio zikālos parametrus. Taču tas ir tikai viens no veidiem, kā vērtēt EP. Vēl nepieciešams sociālais un ekonomiskais novērtējums.
Ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanas veidi.
Biofizikālā novērtēšana
EP novērtēšana ir laikietilpīgs darbs, un tam nepieciešama dažādu jomu speciālistu iesaiste, kuri analizē un vērtē ne tikai ekosistēmas kvalitāti un dažādus «dabas» parametrus, piemēram, nodrošinājumu ar ogām, sēnēm, koksni utt., bet arī tās ietekmi un «vērtību» no tūrisma, kultūras mantojuma, ainaviskā un pat tāda globālā līmenī mērāma parametra kā ogļskābās gāzes piesaistes spējas un citiem aspektiem, kas pirmajā brīdī var šķist pat nesaistīti ar kādu ekosistēmu un tās veselīgu pastāvēšanu. Latvijas piekrastes ekosistēmu Saulkrastos un Jaunķemeros novērtēšanā iesaistījās biedrība «Baltijas Vides Forums» un plašs dažādu pētniecības jomu speciālistu loks.
EP novērtēšanas procesa pamatā ir teritorijas ekosistēmu apzināšana un to kvalitātes novērtēšana.
Abās teritorijās dominē skujkoku mežu un kāpu ekosistēmas. Augstvērtīgākas ir vecāku mežu platības – vietas, kur mežs atbilst Eiropas nozīmes dzīvotnes «veci vai dabiski boreāli meži» statusam. Teritorijām ir vēl kāda kopīga iezīme, proti, kāpu josla ir ļoti šaura, vien dažus metrus plata, un pirmā jeb embrionālo kāpu vaļņa nav gandrīz nemaz, jo pludmali apmeklē pat tūkstoš atpūtnieku dienā. Tomēr vietās, kur kāpas ir izteiktākas un mazāk nobradātas, sastopams plašs kāpām raksturīgo augu klāsts, kas lieliski tiek galā ar pārpūsto smilšu aizturēšanu un stiprina kāpu. Tieši veselīgu kāpu barjera nodrošina pamatkrasta neizskalošanos vētru laikā, un tas ir viens no būtiskākajiem kāpu ekosistēmas pakalpojumiem.
Eksperti secināja, ka Saulkrastos un Jaunķemeros pieejami 23 ekosistēmu pakalpojumi – no iespējamās sēņu un ogu ražas vai ārstniecībā izmantojamiem augiem līdz pat trokšņu un cita piesārņojuma mazināšanai, kā arī erozijas un vētru aizturēšanas spējām.
Piekrastes ekosistēmas sniedz arī daudzveidīgus piedāvājumus atpūtai un brīvā laika pavadīšanai dabā. Piekrasti izmantojam, lai gūtu enerģiju kārtējam darba cēlienam, jūras malā vērojam saulrietus, relaksējamies, klausoties viļņu šalkas un vērojot ainavas, pastaigā gar jūru atmodinām sevī mākslinieka, fotogrāfa vai dzejnieka talantu.
Vērtē piecu ballu sistēmā
EP noteikšanā tika izmantots kopējais starptautiskais EP klasi kators (CICES), ko lieto visā Eiropā un kas ļauj salīdzināt EP starp dažādām valstīm. Savukārt, izstrādājot indikatoru sistēmu, bija iespējams izmērīt un novērtēt katru pakalpojumu salīdzinošā skalā no 0 līdz 5, kur 0 – EP netiek nodrošināts; 1 – EP ļoti zema vērtība; 2 – EP zema vērtība; 3 – EP vidēja vērtība; 4 – EP augsta vērtība; 5 – EP ļoti augsta vērtība.
Novērtēšanas sistēmas izstrāde Latvijas apstākļiem bija izaicinājumu pilna, jo līdz šim mums nav bijusi pieredze aplūkot valstī pieejamos statistikas datus par vides stāvokli vai mežaudžu datus, lauka pētījumu rezultātus par sugām un biotopiem, krasta erozijas procesiem vai piekrastes apmeklētību no EP skatupunkta un pielietot šos datus kādas vietas vērtības noteikšanai. Nedrīkst aizmirst, ka novērtēšanas punktu skalai jābūt pietiekami universālai un balstītai uz vērtībām, kas atbilst Latvijas ekosistēmām un vides apstākļiem, tā nodrošinot iespēju veikt līdzvērtīgu novērtēšanu arī citās Latvijas piekrastes daļās.
Katra EP individuālā vērtība ietekmē teritorijas kopējo vērtību. Ja teritorijā, kā tas ir Saulkrastos un Jaunķemeros, kāpu aizsargspējas nav lielas (novērtētas ar 1–2), šo zemo vērtību kompensē kultūras EP salīdzinoši augstās vērtības. Piemēram, aktīvās un pasīvās atpūtas iespējas un vides izglītības iespējas Saulkrastos novērtētas pat ar 4. Arī pieaudzis un veselīgs piekrastes mežs dod būtisku ieguldījumu gaisa kvalitātes nodrošināšanā un savu artavu klimatu regulējošos procesos, piemēram, piesaista ogļskābo gāzi un mazina siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju atmosfērā. Saulkrastu un Jaunķemeru piekrastes mežu spēja attīrīt gaisu ir gana augsta – novērtēta ar 4, bet spēja piesaistīt ogļskābo gāzi ir robežās no 2 līdz 3.
Saulkrastos un Jaunķemeros paveiktais ir tikai pirmais solis ekosistēmu pakalpojumu vērtēšanā. Šogad abās vietās notiks gan apmeklētāju, gan vietējo iedzīvotāju un uzņēmēju intervēšana, lai saprastu, kuri no EP tiek izmantoti un kādu vērtību tiem piešķir lietotāji. Tāpat ir uzsākts darbs pie Latvijas apstākļiem piemērotas EP ekonomiskās (monetārās) vērtības noteikšanas metodikas izstrādes un pārbaudīšanas.
Plašāk par EP lasiet projekta «LIFE Ekosistēmu pakalpojumi» interneta vietnē http://ekosistemas.daba.gov.lv », kas šobrīd ir plašākais informācijas avots par šo tēmu latviski, un sekojiet līdzi projekta gaitai arī sociālajos tīklos «/ekosistemas» un «/ekosistemaslv».
Projekta kopējais budžets ir 753 290 EUR, no kuriem 376 641 EUR ir LIFE+ programmas līdz nansējums, 277 430 EUR ir Latvijas Vides aizsardzības fonda līdz nansējums, bet 99 219 EUR ir partneru līdznansējums. Projekta īstenošana ilgs līdz 2018. gada 31. maijam.
Ekosistēmas – dzīvo organismu, nedzīvo dabas elementu un to dzīves vides kopums, kas mijiedarbojas un kopā veido vienotu sistēmu.
Ekosistēmu pakalpojumi – ekosistēmu nodrošinātie materiālie un nemateriālie labumi, kas palīdz nodrošināt cilvēku dzīves apstākļus. Piemēram, ekosistēmu pakalpojumi ietver pārtikas produktu, ūdens nodrošināšanu, plūdu regulēšanas funkciju, augsnes erozijas un slimību uzliesmojumu mazināšanas funkciju, kā arī nemateriālās vērtības, piemēram, atpūtas nodrošināšanu dabas teritorijās.
Rita Arāja, Inga Hoņavko
Pilnu rakstu kopā ar attēliem skatiet pdf formātā VV 04/2016