«Rožkalni»
Latvijā ekociematu kustība ienāca 1999. gadā, kad Neimaņu ģimene sāka veidot nelielu «Camphill» tipa ciematu savā īpašumā Valmieras novada Rencēnu pagastā, par pamatu ņemot Norvēģijā iegūtās antroposofijas zināšanas. «Camphill» kustības pamatprincips ir iekļaut sabiedrībā cilvēkus ar īpašām vajadzībām, tādējādi arī pašiem mācoties veidot harmoniskas attiecības: kopīgi strādāt, rūpēties citam par citu, mīlēt un piedot, svinēt svētkus utt. Darbs un dzīve saskaņā ar kopienas vajadzībām un ciešā saistībā ar dabu veicina katra dalībnieka garīgo veselību un personīgo attīstību.
Šobrīd «Rožkalnos» strādā četri darbinieki – sociālie aprūpētāji, kuri rūpējas par sešu ciemnieku – cilvēku ar garīgo atpalicību – ikdienas dzīves bagātināšanu ar amatniecības, mākslas, eiritmijas nodarbībām un daudzveidīgiem svētkiem, kā arī organizē saimnieciskos procesus – malkas gādāšanu, dažādus lauksaimniecības darbus, jaunu ēku būvniecību utt. Agrāk šeit uzturējušies pat gandrīz 20 ciemnieki, bet patlaban diemžēl vērojama zināma stagnācija, tāpēc ekociemats aicina interesentus pievienoties!
Juridiski ekociemats pieder biedrībai ««Camphill» nodibinājums «Rožkalni»», kas ir reģistrēta sociālo pakalpojumu reģistrā. Līdz ar to finansējums ciemnieku uzturēšanai nāk gan no viņu ģimenēm, gan no pašvaldībām, kurās agrāk dzīvojuši šie cilvēki, gan arī nedaudz no valsts. Tomēr lielā mērā ciemats ir atkarīgs no ziedojumiem un ārvalstu fondu finansējuma.
Sabiedrības uzmanību jau ir izpelnījušies «Rožkalnu» sasniegumi ekoloģijas jomā. Šeit uzceltā dzīvojamā māja, saukta par Zentas Mauriņas māju, ir viena no pirmajām ekomājām Latvijā. Tā veidota no koka karkasa, kas pildīts ar presētām salmu ķīpām, apmesta ar mālu, krāsota ar dabīgām krāsām un apjumta ar apses lubiņu jumtu. Tuvumā izveidota arī savdabīga saimniecības ūdeņu attīrīšanas sistēma, bet lauksaimniecībā plaši pielieto permakultūras un biodinamiskās lauksaimniecības principus.
«Dziesmas»
Krāslavas novadā, Indras pagastā, 2002. gadā dibināts ekociemats «Dziesmas». Lai gan ciemata vīzija pagaidām nav skaidri definēta, viena no tā darbības pamatidejām ir jau pieminētā dzimtas mājvietu koncepcija, kas spējusi piesaistīt šai attālajai Latvijas vietai (305 km no Rīgas) jau 13 ģimenes, no kurām trīs šeit dzīvo visu gadu. 220 ha lielajā ciematā, kura teritorijas plānojumā katram īpašumam ir sešstūra šūnas forma, nākotnē dzīvošot līdz pat 80 ģimeņu.
Par ciemata attīstību liecina pēdējā laikā tapušie lielākie kopējās infrastruktūras objekti – iekšējā ceļa posma izbūve un dīķis. Privāto zemesgabalu teritorijā uzbūvēta arī koka guļbūve un viena salmu māja. Vēl divas privātmājas šobrīd ir tapšanas stadijā. Māja, kas saglabājusies mantojumā no iepriekšējiem īpašniekiem, pagaidām ir pielāgota ciemata sabiedriskā centra vajadzībām.
Dzīvi ekociematā pašlaik regulē trīs saistošie dokumenti: par lēmumu pieņemšanas kārtību, par jaunu biedru uzņemšanu, par zemes lietošanas kārtību. Lai gan iedzīvotāju kandidātiem arī ir iespējas piedalīties lēmumu pieņemšanā, par pilntiesīgu dziesminieku var kļūt ne ātrāk kā pēc gadu ilga pārbaudes laika.
«Dziesmu» kultūras dzīvi veido tādi pasākumi kā ciemata dzimšanas dienas atzīmēšana augusta beigās, Zemes diena jūlijā un mežu stādīšanas talkas, kā arī tradicionālie svētki – Lieldienas un Jaunais gads. Tiek atzīmēti arī mazāk zināmi svētki, kas svinēti pirms kristīgās ticības ienākšanas Latvijā.
«Varavīksnes»
Šā ekociemata tapšana aizsākusies 2004. gadā, kad iegādāta 15 ha liela zeme Valmieras novada Vaidavas pagastā (100 km attālumā no Rīgas). Ciemats jau ir iekļauts novada teritorijas plānojumā, un šogad tam apstiprināts arī detālais plānojums, saskaņā ar kuru paredzēts izveidot sešus īpašumus atbilstoši dzimtas mājvietu koncepcijai. Pagaidām neviena dzīvojamā ēka te nav uzbūvēta, līdz ar to nav arī pastāvīgu iedzīvotāju. Projektā iesaistītās trīs ģimenes cenšas atvēlēt nedēļas nogales un brīvdienas, lai stādītu dārzus un iekoptu teritoriju.
Topošie ekociemata iedzīvotāji par mērķi izvirzījuši ne tikai savu dzimtas māju izveidi, bet arī radošā jaunatnes centra izveidošanu, kurā bērniem būtu iespēja izjust ciešu saikni ar dabu un kurā ar laiku varētu notikt arī rehabilitācija un atveseļošanās bērniem ar īpašām vajadzībām. Vie-na no ģimenēm kopā ar bērniem uzbūvējusi nelielu eksperimentālu ēku, izmantojot tā saukto malkas–samana tehnoloģiju, būvniecības izejmateriālus ņemot no pašu zemes. Pašlaik tiekot domāts par pasākumiem un iespējām, kas ļautu pulcēties cilvēkiem, kuri ir gatavi iesaistīties un palīdzēt īstenot sabiedriski nozīmīgo jaunatnes centra projektu.
Ekociemata «Varavīksnes» veidotāji tic, ka dabas klātbūtne spēj dziedināt, tāpēc ciemata iedzīvotāji vēlas saglabāt un vairot bioloģisko daudzveidību. Lai saimniekotu saskaņā ar dabu, varavīksnieši šobrīd cītīgi vēro un mācās dažādu dabas ciklu norisi, apgūst ekoloģiskās celtniecības metodes, izmantojot vietējos būvmateriālus, kā arī iepazīst bioloģiskās lauksaimniecības metodes. Piemēram, divi no dalībniekiem pērn apmeklējuši permakultūras speciālista Zepa Holcera mācību semināru Austrijā, jo līdz brīdim, kad pārcelsies uz pastāvīgu dzīvi ciematā, vēlas izprast permakultūras principus tādā mērā, lai varētu sevi nodrošināt ar kvalitatīvu pārtiku, nepatērējot tās audzēšanai visu savu laiku un spēkus. Arī ekoloģiskās ēku būvniecības pamatā ir vēlme panākt praktisku, ātru un finansiāli izdevīgu būvniecību, kas ļautu izbrīvētos laika un naudas resursus veltīt jaunatnes centra veidošanai.
«Varavīkšņu» pārvaldīšanā iztiek bez statūtiem, jo, kamēr šeit iesaistītas tikai trīs ģimenes, visu var atrisināt pārrunu ceļā. Viena no galvenajām problēmām organizatoru skatījumā ir finanšu jautājumi – proti, kā nodrošināt iedzīvotājus ar pastāvīgiem ienākumiem un kā piesaistīt finanses infrastruktūras attīstīšanai. Šobrīd par kopējiem līdzekļiem ir izrakts dīķis un daļēji izbūvēts ceļš, bet perspektīvā paredzēta atjaunojamo energoresursu iekārtu uzstādīšana, jo pieslēgšanās elektrotīklam esot ļoti neizdevīga. Tā kā ciemats atrodas Gaujas nacionālā parka teritorijā, jāatsakās arī no domas par vēja elektrostacijām, tāpēc aktīvi tiekot meklēti alternatīvi risinājumi (saules baterijas, biogāzes ģeneratori utt.).
Līdzīgi kā «Dziesmās», arī šeit organizatori konstatējuši, ka interesenti atņem daudz laika, kas būtu jāvelta ciemata attīstīšanai, tāpēc palīgus un domubiedrus aicina ciemos tikai uz ciemata rīkotajiem pasākumiem – dažādām talkām, ciemata dzimšanas dienu un gadskārtu svētkiem.
«Zaķis un citi zvēri»
«Zaķis un citi zvēri» teritorijas ziņā ir otrais lielākais ekociemats Latvijā, kas atrodas Sēlijā, Seces pagastā. Tā kā 40 ha no 65 ha lielās platības aizņem meži, pašlaik paredzēts, ka ekociematā dzīvos ne vairāk par deviņām ģimenēm – pasaku mājas «Undīne» domubiedri. Plānojums iecerēts pēc iespējas dabiskāks – meži mīsies ar pļavām, mājas netiks iežogotas. Šobrīd teritorijā atrodas trīs mājas, kā arī ir gatavs skiču projekts kopienas ēkai – amatniecības un novadpētniecības centram.
Ekociemata «Zaķis un citi zvēri» darbība ir saistīta ar trim pamatprincipiem. Pirmais – ekoloģiskais – nozīmē cieņu pret visu dzīvo, kas praksē izpaužas kā ekotehnoloģiju pielietošana gan saimniecībā, gan būvniecībā (pašlaik viena no ciemata būvēm veidota no velēnām, otra – no vietējiem materiāliem, to skaitā arī māla, kas tiek izmantots iekštelpu apmetumam), teritorijas dabiskās vides un tās iemītnieku saudzēšana, ozolu kopšana.
Otrais – tradicionālās kultūras pamatprincips – nozīmē gan tautas garīgo vērtību cienīšanu un ievērošanu (piemēram, svinot latviešu Saules kalendāra svētkus), gan dažādu tradicionālo amatu pielietošanu, strādājot ar senajiem paņēmieniem un izmantojot tos arī kā iedvesmas avotu jauniem radošiem darbiem. Šobrīd ar ES programmas «LEADER+» atbalstu izveidota keramikas darbnīca, kurā notiek nodarbības gan pieaugušajiem, gan bērniem, top māla suvenīri un tiek izzinātas šīs teritorijas seno iedzīvotāju sēļu keramikas veidošanas tradīcijas un paņēmieni. Pašlaik ar Aizkraukles rajona padomes atbalstu tiek veidotas veselības un tekstila darbnīcas. Šovasar ir notikušas nodarbības par ārstniecības augu pareizu vākšanu un izmantošanu. No pašu vāktām un audzētām zālēm tika gatavoti tējas maisiņi un zāļu spilventiņi labam miegam un pret locītavu sāpēm. Ar Zemgales kultūras programmas atbalstu uzsākta novadpētniecības darbnīcas izveide.
Trešais princips – māja un mājīguma sajūta jeb plašākā nozīmē – cilvēciskās vērtības, kas ir būtisks elements pagātnes gudrību un tradīciju sintēzē ar mūsdienu pieredzi un dzīves apstākļiem. Viena no ekonomiskajām aktivitātēm jau šovasar varētu būt nelielu tūristu grupu uzņemšana, lai iepazīstinātu cilvēkus ar vietējām dabas bagātībām un iesaistītu ciemata aktivitātēs.
«Sidrabe»
Pats jaunākais ekociematu projekts «Sidrabe» kopš 2007. gada tiek īstenots Jelgavas novada Lielplatones pagasta muižas kompleksā. Šeit plānots izbūvēt senlaicīga stila rindu mājas aptuveni 50 iedzīvotājiem, kuri apsaimniekos veikalus, kafejnīcas, viesu namus, kā arī amatnieku darbnīcas. Ciemata centrs, kas līdzināsies miniatūram Vecrīgas rātslaukumam, pulcēs tūristus no visas pasaules, kas šeit ieradīsies, lai apmeklētu kursus un seminārus par dziedniecību un ilgtspējīgu saimniekošanu.
7 ha lielā ciemata teritorija nav izvēlēta nejauši – netālu atrodas slavenie Pokaiņu akmens krāvumi, kuriem dziednieki piedēvē īpašas spējas. Līdz šim ciemata dalībnieki Pokaiņos organizējuši objektu izpētes un apzināšanas darbus, bet nākotnē paredzēts teritoriju pasargāt no vandāļiem, sakopt un aktīvi popularizēt Latvijā un ārvalstīs. Šim nolūkam kopā ar dziednieci Ilzi Jansoni un viņas domubiedriem ir nodibināts fonds «Pokaiņi», turpinās darbs pie ciemata vīzijas izstrādes, tiek meklētas finanšu piesaistes iespējas. Projektā pašlaik ir iesaistījusies ekoarhitekte Ausma Skujiņa un citi pazīstami cilvēki. Ciemata ieceres atbalsta arī vietējie iedzīvotāji un pašvaldība, bet organizatori ļoti cer arī uz valsts atbalstu.
Ekociemata «Sidrabe» aktīvistus vieno arī veselīga dzīvesveida filozofija, tāpēc nolemts pievienoties starptautiskajai organizācijai IOGT, nodibinot nodaļu Latvijā «Livonia Grail Templars». Arī šīs nodaļas mērķos iekļauta Pokaiņu sistēmas un Ķeveles avotu aizsargāšana. Līdz ar to nākotnē ekociemats būs viens no templiešu organizācijas parkiem, kur notikšot jauniešu nometnes un semināri.
«Sidrabes» ekociematā visus būtiskos jautājumus lemj kopsapulcēs. Lai atvieglotu ikdienas komunikāciju, aktīvi izmanto arī telefona un interneta sniegtās iespējas (, konferences, blogi utt.). Drīzumā iecerēts izveidot e-veikalu vietējās produkcijas tirdzniecībai, kā arī ar mājaslapas un videoblogu starpniecību piesaistīt ārvalstu tūristus. Lai gan ciemata projektā liela nozīme pievērsta individuālajai un kopējai uzņēmējdarbībai, kopienas idejas pamatā tomēr ir vēlme atjaunot cilvēciskas attiecības starp dalībniekiem, sniegt garīgo un līdz ar to fizisko veselību visai sabiedrībai un iedzīvināt piemirstās vērtības.
Dalībnieku nacionālajai, reliģiskajai vai ideoloģiskajai piederībai «Sidrabē» nav ierobežojumu, bet šie faktori nedrīkst traucēt pārējiem iedzīvotājiem, jo par galvenajām vērtībām te uzskata dažādību un toleranci jeb prasmi uzklausīt. Ciemata kultūras dzīvē lielu nozīmi pievērš seno latviešu vērtību un tradīciju iedzīvināšanai, kas izpaužas arī aktīvā gadskārtu svētku svinēšanā. Taču, iesaistoties citu tautību un kultūru dalībniekiem, atšķirības netiks noliegtas, bet gan izmantotas dažādības veicināšanai. •
Artūrs Polis
Publicēts 2010.gada jūnijā.