Daba mierina, daba ārstē, daba dod atelpu no ikdienas un spēcina pilsētās vājināto organismu. Esot dabā, mēs vēlamies gūt pēc iespējas vairāk pozitīvu emociju, diemžēl ne vienmēr mēs dabai atlīdzinām ar to pašu. Dabā cilvēks atstāj pēdas jebkurā gadījumā, jautājums vienīgi, cik daudz un cik paliekošas tās ir. Iedvesmai – daži pamatprincipi, kas palīdzēs atstāt pēc iespējas mazāk pēdu, bet gūt vairāk prieka.
Plānošana
Pirms došanās āra dzīvē, jāsāk ar plānošanu: kāds būs maršruts, pārvietošanās veids, ēšanas koncepcija, cik diennaktis iecerēts pavadīt pie dabas krūts utt. Visi šie aspekti ir ļoti cieši saistīti ar saudzīgu attieksmi pret dabu. Viens piemērs: vai esat padomājuši par atkritumu maisu, kur ielikt ēdiena pārpalikumus, vai par to, kā nokārtosit dabiskās vajadzības? Ja būsit pie šiem jautājumiem jau iepriekš piedomājis, tad plānošana jums palīdzēs vairāk baudīt un izjust dabu!
Iesaku jebkurā pārgājienā ņemt līdzi nazi, sērkociņus hermētiskā iesaiņojumā, mazliet iekura – bērza tāsi, sveķainus skaliņus un sveci. Izrādās, pat jaunībā nav veselīgi sēdēt uz plikas zemes, tāpēc uztaisi padirseni no veca tūristu paklājiņa, kam izvelk cauri divas platas gumijas. Lieti noderēs arī uz galvas liekams lukturītis. Drošības pēc paņem līdzi pārsienamos materiālus, aktīvo ogli un kādu pretsāpju līdzekli.
Pēti ar acīm
Cilvēks jau kopš pašiem pirmsākumiem bijis apveltīts ar «vākšanas gēnu», un, ja pirms gadu tūkstošiem tas bija nepieciešams, lai izdzīvotu, tad mūsdienās šī savākšana notiek vienkārši prieka pēc. Tas viss ietekmē dzīvo dabu. Tāpēc pēti dabu ar acīm; ja ir iznācis ko aiztikt vai pārvietot, pēcāk noliec atpakaļ! Ja tomēr gribi visu aplūkot ciešāk un tuvāk, ideāls variants ir dažādu veidu optiskās ierīces: tālskatis, binoklis, palielināmais stikls utt. Labāk skaistos skatus un augus nofotografē, nevis mēģini kaut ko no tā pārvest mājās.
Uzvedības kodekss
Ir pierasts dzirdēt sakām: ko bļauj, neesi jau mežā… Mežā mēs esam viesi, un tas būtu tikai normāli, ka, esot ciemos, nekliegtu un skaļi neuzvestos. Mums taču pašiem nepatiktu, ja mūsu dzīvoklī kāds ierastos un sāktu kliegt pilnā balsī… Tas traucē meža iemītniekus, citus ceļotājus, bet galvenais, ka trokšņojot neko daudz arī dabā neredzēsi. Vislabāk dabā iet vienam vai kopā ar draugu, ar kuru saproties no pusvārda. Nevelc košas un švīkstošas drēbes, netinies smaržu mākonī – dzīvnieki tevi pamanīs ātrāk un noslēpsies. Ja vēlies ieraudzīt kādu zvēru, ej klusu, ik pa brīdim apstājies un pavēro apkārtni, ieklausies, ej pret vēju.
Ugunskurs
Iekārtojot vietu naktsguļai vai nometnei, mēģini atrast vietu, kur tas pēc iespējas mazāk ietekmēs vidi. Labi piemērotas ir smilšainas vai akmeņainas vietas, protams, ar nosacījumu, ja tās nav aizsargājamās dabas teritorijas. Veidojot brīvā dabā ugunskuru, jāatrod atbilstoša vieta drošā attālumā no teltīm un kokiem. Tad ar lāpstiņu noņem velēnu, sadalot to mazākos kvadrātos, un novieto atstatus no ugunskura vietas, lai liesmas to nespētu izkaltēt. Tad izroc nelielu bedri un tur ierīko ugunskuru.
Ēdiena pagatavošanai nav nepieciešamas lielas pagales vai baļķi. Ātrāk pie siltas tējas tiksi, ja ugunskurā liksi sausus žagarus vai zarus, kuri ir viena vai divu latu monētas diametrā. Uguns ātrāk sāks kurties un dos lielāku siltumu. Pirms kurt ugunskuru, pārliecinies, vai zeme nav kūdraina, to būs grūti nodzēst. Pirms došanās projām, nemet vairs malku ugunskurā, ļauj, lai uguns izdeg. Beigās vairākkārt aplej ogles ar ūdeni un ar lāpstu to samaisi «putrā», pēc tam vēl reizi pārliecinies, vai uguns ir nodzēsta pilnībā. Tad rakuma vietai uzliec velēnu un ar kāju to piemin. Dodoties projām no apmetnes vietas, atstāj to tīrāku nekā atradi!
Atkritumi un pārpalikumi
Ko izpako, to iepako atpakaļ, šajā gadījumā – visu saliec mugursomā. Šis aspekts ir ļoti cieši saistīts ar iepriekšējo plānošanu, pat tad, ja dodies laukā uz vienu dienu. Centies neizmantot vienreizlietojamos plastmasas traukus, plastmasas iepakojumu u. c. videi nedraudzīgus produktus. Ja tomēr tādi ir, nekādā gadījumā tos nededzini ugunskurā, bet gan aiznes atpakaļ – ideāli, ja uz savu dzīvesvietu, kur pats maksā par atkritumu izvešanu. Protams, saspiestā veidā šāda veida iepakojums aizņems krietni vien mazāku vietu gan mugursomā, gan atkritumu tvertnē.
Nometņojot rodas arī ēdiena pārpalikumi un jākārto dabiskās vajadzības. Ēdiena pārpalikumus iesaku aprakt, kaut maitēdājiem tas nebūs šķērslis, lai šos krājumus saostu un izraktu. Tāpēc labāk rūpīgi izplānot nepieciešamo ēdiena daudzumu, lai nav lieki jāstaipa līdzi un pēcāk jāizmet.
Cilvēka dabisko vajadzību kārtošanai brīvā dabā ir savi noteikumi. Pirmkārt, nekārtot tās ūdenstilpju tuvumā, otrkārt, aiz sevis nokopt! Kā tas būtu paveicams? Ja nav pieejama iekārtota tualete, būtu jāizlīdzas ar tā saukto cat hole (kaķa ala) metodi. Tas nozīmē, ka ir jāatrod atbilstoša vieta tālāk no nometnes un ūdeņiem, ar līdzi paņemtu dārza vai armijas tipa mazo lāpstu jāizveido aptuveni 15 x 15 cm kvadrāts, jānoņem velēna un jāizrok tikpat dziļa bedrīte. Pēcāk to aizrok un velēnu uzliek virsū. Izlietotais tualetes papīrs pirms aizrakšanas arī jāieliek bedrītē.
Higiēna
Ja ārpus telpām ir jāuzturas ilgāks laiks, svarīgi iegādāties videi draudzīgus ķermeņa kopšanas līdzekļus: ziepes, šampūnu un zobu pastu. Nav zaļi iebrist upē un ziepēties, labāk iesmel ūdeni traukā, paej nost no krasta, nomazgājies un ūdeni izlej zemē – tur augsnes mikroorganismi tiks galā ar piesārņojuma neitralizēšanu.
Šajā rakstā minēti tikai daži praktiski padomi, kurus vari izmantot. Taču pats galvenais, protams, ir doties dabā ar domu pēc iespējas mazāk tai kaitēt, un daba nepaliks parādā…
Plašāk: http://www.pelekaisvilks.lv
Nils Klints
Publicēts 2009.gada oktobrī.