Iedomājies dzīvi, kurā tu esi noteicējs un tava ikdiena ir bez liekām mantām un nevajadzīgiem priekšmetiem, tu nepakļauj savu un savas ģimenes veselību riskam, tavā dzīvē ir mazāk stresa, mazāk ikdienas tēriņu, toties vairāk pozitīvu emociju. Tu nepērc lieku, atbildīgi izturies pret vidi, neatstājot aiz sevis atkritumu kalnus, bet pats galvenais – tev ir daudz vairāk laika tuviniekiem un vaļaspriekiem! Par to, kā nonākt līdz šādai ikdienai, vēsta Bea Džonsone grāmatā «Māja bez atkritumiem», ko nupat izdevis apgāds «Zvaigzne ABC».
Reizēm gadās tādi maģiski mirkļi, kad lasītājs sastopas ar grāmatu īstajā laikā un vietā un tavi līdz šim klusībā uzdotie jautājumi iegūst nozīmīgas atbildes. Tieši tā man gadījās ar grāmatu «Māja bez atkritumiem» («Zero waste home»), kuras autore Bea Džonsone tiek dēvēta par bezatkritumu dzīvesveida priesterieni, zero waste kustības popularizētāju, guru un konsultanti. Savu pieredzi Bea apraksta blogā «Zero waste home» un grāmatā, kas tulkota vairāk nekā 20 valodās. Viņa ir arī mobilās lietotnes «Bulk nder» radītāja. Šobrīd viņas četru cilvēku ģimene rada tikai vienu (!!!) litru pārstrādei nederīgu atkritumu gadā. Izklausās iespaidīgi, vai ne? Lielākā daļa nodomās, ka viņi droši vien ir hipiji, kas dzīvo mežā zem nojumes, vai frīki, kas liedz sev absolūti visu, vai arī mānās, jo tas nevar būt tiesa. Un tomēr autore ir visai pārliecinoša savos argumentos, ka mēs ikviens varam sakārtot savu ikdienu un radīt niecīgu atkritumu daudzumu, neliedzot sev mūsdienu ērtības un iegūstot daudz vairāk, nekā sākumā šķiet.
Zero waste nozīmē nevis šķirot atkritumus, bet gan tos neradīt vai radīt maksimāli maz, piešķirot lietām otro mūžu, labojot tās, aizstājot resursu izšķērdēšanu ar ilgtspējīgāku materiālu izmantošanu un atsakoties no lietām, kuras rada nevajadzīgu piesārņojumu. Šī kustība radās 60. gados, bet pēdējā laikā uz nejēdzīgā patēriņa un pasaules iedzīvotāju skaita pieauguma fona tā iegūst jaunu elpu.
Beas ģimenes ceļš uz bezatkritumu dzīvesveidu nesākās vienā dienā. Uzaugusi saulainajā Provansā, Bea pārcēlās uz visu iespēju zemi Ameriku, kur apprecējās ar uzņēmēju un dzīvoja tipiskas Amerikas mājsaimnieces un turīgas sabiedrības dāmītes dzīvi, izbaudot visas ekstras un iepērkoties dārgos veikalos. Katru nedēļu Bea piepildīja divus milzīgus ledusskapjus ar pārtiku un 250 litru konteineru ar atkritumiem. Un tomēr kaut kas tajā visā viņai nešķita pareizi. Pēc pārcelšanās uz mazāku mājokli un atbrīvošanās no lielākās daļas mantu, Bea nonāca pie secinājuma, ka mazāk lietu nozīmē vairāk telpas, vairāk laika kopā ar ģimeni, mazāk uztraukumu un uzkopšanas. Soli pa solim Bea sāka pētīt, kā organizēt iepirkšanos un ikdienā samazināt atkritumus radošo preču patēriņu, ar ko aizvietot veselībai un videi kaitīgos toksiskos mājas uzkopšanas un skaistumkopšanas produktus, kā samazināt mantu apjomu, atstājot vien pašu nepieciešamāko, lai dzīvotu veselīgu, laimīgu un pilnvērtīgu dzīvi bez sirdsapziņas pārmetumiem par kaitējumu videi, kā arī savai un savu bērnu veselībai.
Refuse, reduce, reuse, recycle, rot
Pamazām Bea nonāca pie pieciem pamatprincipiem:
- atteikties no tā, kas nav nepieciešams;
- samazināt to, kas ir nepieciešams;
- atkārtoti izmantot to, ko lietojam;
- nodot pārstrādei to, no kā nevaram atteikties, samazināt vai izmantot atkārtoti;
- kompostēt organiskos atkritumus.
Angliski šie principi izklausās kā smuks skaitāmpantiņš: refuse, reduce, reuse, recycle and rot (un tieši tādā secībā).
Piemērojot visus piecus principus, Bea apskata tādas ikdienas dzīves sfēras kā virtuve un pārtikas iegāde, guļamistaba un garderobe, mājas uzkopšana, bērni un skola, svētki un dāvanas, darba vieta, ceļošana, atpūta dabā utt. Lasītājs tiek aicināts novērtēt ikvienu lietu savā mājā un darba vietā, sekojot standarta jautājumiem: vai tas tiek regulāri lietots? Vai tas apdraud veselību? Vai tas tiek glabāts vainas apziņas dēļ? Vai es to paturu, jo «visiem tāds ir»? Paturēt vai atbrīvoties – tas ir katra paša ziņā, taču autore vienmēr piedāvā alternatīvas.
Kā dzīvot bez atkritumiem?
Grāmata ir ideāli strukturēta, ar konkrētiem soļiem, kā samazināt mantu un atkritumu daudzumu, kā aizvietot līdz šim izmantotos produktus un pašiem viegli un lēti pagatavot, piemēram, ūdenskrāsas, līmi, salvetes, lūpukrāsu, apavu kopšanas līdzekli, matu laku, dezodorantu, ikdienas krēmu u.tml. Grāmatas beigās ir pievienoti ierosinājumu paraugi, kā sūtīt vēstules uzņēmumiem ar mērķi samazināt resursu tērēšanu iepakojumiem u.tml. Ļoti izsmeļošs un bagātīgs ir interneta resursu uzskaitījums, kuros atrodama informācija par ražošanas un patēriņa modeļiem, piesārņojumu, produktu sastāvdaļu ietekmi uz veselību, lietotu mantu pārdošanas vietnēm, receptēm, mantu apmaiņas punktiem, uz svara tirgojamo produktu pieejamību, praktisku darbu veikšanu un vēl daudz ko citu.
Autore nebaidās atzīties kļūmēs un ar humoru pastāsta par izmēģinātajām alternatīvām, kuras tomēr nav nesušas gaidītos rezultātus, piemēram, nātru lapas lūpu palielināšanai vai etiķis un soda matu mazgāšanai.
Mani fascinēja tas, ka bezatkritumu dzīvesveida lozo ja iet roku rokā gan ar minimālisma un vienkāršības principiem, atbrīvojoties no liekām mantām, gan vietējās pārtikas izmantošanu pretstatā importētajai, rūpēm par veselību, izvairoties no ķīmisko sadzīves līdzekļu un sintētiskās kosmētikas lietošanas, gan ar izglītošanos par vides jautājumiem, resursu aprites sistēmu, produktu serti kāciju un ikdienas preču patēriņu. Bez tam zero waste kustība mudina pieredzi un atpūtu kopā ar ģimeni un draugiem vērtēt augstāk par mantu iegādi un ļaušanos spontāniem pirkumiem gan apdāvināšanās reizēs, gan ikdienā.
Kā uzsver pati Bea Džonsone, šī nav grāmata par to, kā tikt vaļā no atkritumiem pavisam. Kādam tas izdodas labāk, citam ne tik ļoti, bet svarīgākais ir iegūt izpratni, ka mēs katrs ar savu rīcību un lēmumiem ietekmējam to, kā dzīvojam šajā pasaulē un kā dzīvos mūsu bērni. Būtiski ir zināt, kādas vielas ir ikdienas produktos, ko videi un veselībai nodara plastmasas un cita veida iepakojums, kas notiek ar atkritumiem, kad esam tos iemetuši konteinerā, t.i., nobāzuši prom no acīm (svarīgi ir apzināties, ka atkritumi netiek izmesti «ārā», jo nav tāda «ārā», – atkritumi tepat vien uz mūsu planētas paliek, tie nonāk augsnē, ūdenī, gaisā, dzīvajos organismos). Svarīgi ir nebūt aklam aunam un apzināties, ka plaša patēriņa preču ražotāji un lielveikali izmanto visdažādākās reklāmas metodes, lai piedabūtu mūs pirkt un patērēt vairāk un vairāk, nedomājot par sekām, šķērdēt resursus tā, it kā Zeme būtu bezizmēra un atkritumi izgaistu paši no sevis, tiklīdz ir iemesti urnā.
Balsojums ar kredītkarti
Šī grāmata ir atbildīga patērētāja ceļvedis mūsdienu pasaulē. Tā arī ļauj nostāties uz pašam savu meklējumu ceļa, izprast patēriņa preču ciklu un ražošanas principus, lai pēc tam izdarītu izvēli – turpināt, kā ierasts, vai tomēr mainīt iepirkšanās paradumus ikdienā. Katram būtu jāsaprot, ka izvēle pirkt vai nepirkt konkrēto preci ir kā balsojums par tās pastāvēšanu. Vai atbalstām rotaļlietas un saldumus, kas iepakoti trīsreiz lielākā plastmasas iepakojumā? Vai nedomājot paņemam kārtējo vienreizlietojamo ka jas krūzi, lai pēc desmit minūtēm to izmestu miskastē? Cik daudz no mūsu ikdienas paradumiem ir patērētājsabiedrības uzspiestie dzīves modeļi, kurus mēs neapšaubām, jo visi taču tā dara? Vai aizdomājamies un meklējam informāciju par tādām vides aizsardzības problēmām kā pārapdzīvotība, gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums, pārtikas pārprodukcija, augošais atkritumu, it sevišķi plastmasas iepakojuma, daudzums un paaugstinātajām bažām par toksisko un kaitīgo vielu koncentrāciju ikdienas patēriņa precēs un produktos vai arī turpinām tērēt dārgo laiku, šērojot atlaižu reklāmas, preču konkursus un skatoties kaķu video sociālajos tīklos?
Pati Bea kā personība ir ļoti iedvesmojoša un atraktīva. Savās lekcijās dažādās pasaules valstīs viņa aizrautīgi dalās ar savu un citu cilvēku pieredzi, kas sekojuši viņas ieteikumiem. 9. maijā, kad notika grāmatas latviešu versijas izdošanas pasākums, Bea Džonsone, pateicoties biedrības «Homo ecos» uzaicinājumam, viesojās Rīgā.
Papildu informācijai par zero waste:
Beas Džonsones blogs «Zero waste home» (www.zerowastehome.com);
Beas lekcija par pašas pieredzi, iesaistoties zero waste kustībā, pieejama «Youtube» – «Bea Johnson: «Zero Waste Home» | Talks at Google;
bezatkritumu dzīvesveida kustība Latvijā – www.bezatkritumiem.lv;
Zero waste domubiedru grupa «Facebook» – ;
blogs «Seek the simple» (www.seekthesimple.com), kurā latviešu pāris Laura un Andis dalās savā pieredzē, kā īstenot minimālisma un mazatkritumu dzīvesveidu.
Māra Bitāne
Visu VV 01/2018 žurnālu pdf formātā skatiet te!