Ja ne-biologam pajautātu: «Kā izskatās paparde?», viņa atbilde varētu būt: «Nu, kā – kā paparde!» Pat nespējot precīzi nosaukt, ar ko tieši paparde atšķiras no citiem augiem, arī cilvēkam bez izglītības bioloģijā ir priekšstats, kā izskatās paparde, proti, tas ir augs ar plakaniski izkārtotām ļoti garām un šaurām lapām. Taču sīkpapardes it nemaz neizskatās tādas. To lapiņas drīzāk ir ovālas vai apaļīgi rombveida, ar robotām maliņām. Apgriežot lapiņu otrādi, var redzēt garenus tā sauktos sorus jeb sporu mājiņas ar plēvainu jumtu, kas liecina – tas ir sporaugs. Kad sporas nogatavojas, tās izveļas no mājiņas kā brūni mākonīši. Nepazīt sīkpapardes nav negods, jo Latvijā tās sastopamas vien nedaudzās vietās, turklāt pārsvarā uz dolomīta atsegumiem. Vislabprātāk sīkpapardes aug Daugavas un Lielupes upju ielejās, taču lielākās atradnes pazuda Pļaviņu HES dzelmēs. Visas sīkpapardes Latvijā ir aizsargājamas, iekļautas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā – tātad tās ir izzūdošas sugas jeb sugas, kuras sastopamas tik reti, ka to skaits jau samazinājies līdz kritiskai robežai. Bauskas dabas parkā sastopamas visas jeb abas Latvijā augošās sīkpaparžu sugas – plūksnu sīkpaparde Asplenium trichomanes un mūru sīkpaparde Asplenium ruta-muraria.
Sīkpapardes aprakstītas jau pirmajos mūsu valsts orai veltītajos zinātniskajos darbos 18. gadsimta otrajā pusē, bet Bauskas apkārtnē pirmo reizi tās piemin Eduards Lēmanis 1895. gadā. Ja gribi atrast sīkpapardes, visērtāk to darīt ziemā, jo tad citu zaļu paparžu uz klintīm nav. Dolomīta atsegumus apdzīvo arī trauslās pūslīšpapardes Cystopteris fragilis, bet tām atšķirībā no ziemzaļajām sīkpapardēm rudenī lapas nokalst.
Bauskas dabas parkā dolomīta atsegumi atrodami vairākās vietās – pie Bauskas pils, kā arī zem Bornsmindes un Jumpravmuižas parka. Sīkpapardēm bagātākās ir 370 m garās un līdz 5 m augstās Bornsmindes klintis Lielupes kreisā krasta līkumā. Viegli pieejami un skatam iespaidīgi ir līdz 5,5 m augstie Bauskas dolomīta atsegumi pie Mūsas tilta, taču augu uz tiem ir maz. Augiem bagātāki ir dolomīti Bauskas pils otrā pusē – pie Mēmeles. Toties visgarākais ir no vairākiem posmiem sastāvošais dolomītu atsegums pie Jumpravmuižas, kas Lielupes labajā krastā stiepjas gandrīz 700 m garumā…
Julita Kluša, Ansis Opmanis
Raksta turpinājumu kopā ar attēliem skatiet pdf formātā VV 01/2015