Ir patiess prieks atrast miera oāzi pašā Rīgas centrā, kur pāris stundās var gūt sirdsmieru. Dabas vēstniecība jeb Dabas vides estētikas studija atrodas Lāčplēša ielā 30, jaukā koka namiņā, un tur domubiedrus pulcē Diāna Timofejeva.
Jau gadus divdesmit Diāna strādā ar ideju, ka daba cilvēku harmonizē, un pašlaik Dabas vēstniecībā viņa piedāvā radošās nodarbības gan lieliem, gan maziem un ierāda gan krāsaino smilšu spēles un smaržu kompozīciju veidošanu, gan masāžu ar sēklām. Ar cilvēkiem strādā logopēds, fizioterapeits, sociālais pedagogs un psihologs. Tas izskatās pēc mierīgas spēles, bet, kad pati esmu laidusi caur pirkstiem siltās smiltis, vilkusi bezgalības astoņniekus dažādu krāsu lēcās un graudos uz sarkana un zaļa auduma, jau pēc pusstundas piedzīvoju brīnumainas pārvērtības. Ja pirms tam nedēļas trīs jutos kā leduslaikmetu dvēselē ielaidusi, pēkšņi apjautu – es atkal varu pasmaidīt, gribu satikt draugus un ir atgriezusies pārliecība, ka dzīve, par spīti krīzei, tomēr ir skaista. Kas tad notika? It kā nekas, mēs tikai runājāmies…
Arī citi šeit pabijušie apliecina, ka pēc nodarbībām jūtas daudz labāk – atgriežas spēks, enerģija un ilgstoši saglabājas harmonijas sajūta. Redzamākā izpausme – sejā parādās negaistošs smaids.
Dabas vēstniecībā nodarbības notiek vairākos līmeņos:
- dabas rotaļas;
- dabas materiālu kompozīcija;
- dabas mākslas terapija.
Ideju silto smilšu kastei Diāna nosapņojusi. Patiesībā jau tur nekā sarežģīta nav – ar cieņu un izpratni paņem jūras krastā kādu maisiņu smilšu. Diāna smiltis ņem Duntes Ārņu ragā, kur atrodas ģimenes vasaras mītne. Tur apstājas laiks, tur atnāk idejas… Un ģeologi apliecina, ka šī ir īpaša vieta: te ir tektoniskā plaisa un vienas jūras straumes gals.
Diāna māca veidot kompozīcijas no krāsainām smiltīm. Smiltis, protams, var iekrāsot, bet viņai pamazām veidojas dažādu dabisku toņu smilšu kolekcija. Ir melnas smiltis no Islandes un Jaunzēlandes, rozā – no Tūjas, ir smiltis no Venēcijas, Ēģiptes un Portugāles. Diānai ir sapnis noiet gar visu Latvijas jūras krastu un savākt dažādu toņu smiltis. Smeju, ka tad līdzi jāņem arī kamielis nastu nešanai.
Zeme ir silta. Tagad jau visi gudri un pat pamanās ar siltumsūkņu starpniecību šo siltumu izmantot. Bet ikdienā – valkājot apavus, dzīvojot daudzstāvu namos – mēs esam pazaudējuši saikni ar Zemes siltumu. Smiltis glabā vismaz 350 miljardus gadu senu Zemes informāciju, vienlaikus izstarojot arī šodienas vēstījumus. Atliek mazulim – un, protams, arī pieaugušajam – kādu stundiņu padzīvoties maigi siltajās smiltīs, un viņš nomierinās, kustības kļūst plastiskākas, normalizējas miegs. Diāna stāsta par puisīti, kurš vismaz sešus gadus bija atteicies ēst maizi, pieprasījis vien neveselīgus našķus. Pēc silto smilšu terapijas viņš sācis ēst veselīgi un ar prieku.
Dabas vēstniecībā smiltis izbērtas uz siltās grīdas. Taču arī tu mājās vari īstenot ko līdzīgu: uzsildi cepeškrāsnī smiltis un rimti laid tās caur pirkstiem. Sajūta ir līdzīga, kā glāstot kaķīti.
Nākamais brīnums, ko piedzīvoju Dabas vēstniecībā, ir smaržu kompozīciju veidošanas rituāls, kas aizņem kādu pusotru stundu. Vispirms koka bļodā ieber rožu ziedlapiņas un vairākas minūtes kustina bļodu, lai lapiņas iekustētos pa apli un iesiltu arī enerģētiski. Tad cilvēks pamazām izvēlas dažādus sev tīkami smaržojošus augus, miziņas, skaidiņas, garšvielas. Augus pa vienam pievieno kompozīcijai un atkal kādu brīdi apļo. Izveidotā smaržu kompozīcija noslēgtā stikla traukā saglabājoties gadus trīs. Kad gribat atgriezties mierā un harmonijā, atliek augus atkal iebērt dabīga materiāla bļodā un dažas minūtes paapļot, lai mājā izplatītos jaukās smaržas.
Kad esi apjautis dabīgo smaržu burvību, vari turpināt ceļojumu šajā gaistošajā pasaulē. Savāc pavasara, vasaras, rudens un ziemas augus. Gan jau tev visvairāk patiks tavas dzimšanas dienas gadalaikā vākto augu smaržu kompozīcijas. Izrādās, ka lieliski smaržo arī meloņu un ķirbju, ne tikai citrusaugu miziņas, kaltēti burkāni, pastinaki un bietes. Nekā sarežģīta, vajag tik iedomāties un izbaudīt!
Pamanījusi, ka neesmu īsti savā ādā, Diāna ierosina parotaļāties ar dažādām sēklām. Viņa piestiprina pie galda virsmas sarkanu audumu un izber no kastītes pelēkas lēcas. Sēžu un airējos pa plakanajiem graudiņiem. Baudu tīkamo čaukstoņu, un graudiņi masē rokas. Tad pamēģinu padzenāt cita lieluma un krāsas lēcas. It kā jau nekas nenotiek, bet to, kas īsti notika, sajutīšu pēc kāda laika. Diāna stāsta, kā intuitīvi nonākusi pie šīs terapijas metodes. Reiz līdz vēlai naktij noņēmusies ar graudu gleznas veidošanu, beigās nolēmusi vienkārši paslīdināt rokas pa lēcām. Un pēc stundas ceturkšņa aizgājusi palēkdamās – no noguruma vairs ne vēsts!
Kad lēcas un pupiņas no glaudīšanas sāk šķelties un dalīties, tas nozīmē, ka savu darbu tās paveikušas. Izber sēklas vai nu kompostā, vai izbaro putniņiem – viņi dikti priecāsies. Nu laiks iegādāties jaunus krājumus.
Visbiežāk cilvēki izvēloties sarkanās un zaļās lēcas, daudziem patīkot pupiņas, bet apaļos zirņus gan izvēloties tikai retais, jo zirnis ir ļoti aktīvs un stimulējošs, laikam pat pārāk ņiprs. Masāžām nevajag izvēlēties mehāniski apdarinātos putraimus – tur dabīgā enerģija ir izjaukta. Arī audumus vajag izvēlēties intuitīvi gan pēc krāsas, gan faktūras.
Diāna ir pārliecināta – ja mēs padarīsim laimīgu kaut vienu cilvēku, esam dziedinājuši arī daļiņu sevis. Lai sadzirdētu savas sirds balsi, nepieciešams tikai klusums… Sirds ir radoša un gudra.
http://www.dabasvestnieciba.lv
Anitra Tooma
Publicēts 2009.gada janvārī.