Virsaišu ūdenskritums atrodas Talsu novada Abavas pagastā, starp Sabili un Stendi, Virbupes labā krasta pietekā netālu no Virsaišu mājām. Tas ir 1,7 m augsts un izveidojies dziļā Virbupes sāngravā tekoša strauta gultnē pār augšdevona dolomīta iežiem. Īpaši izteiksmīgs ūdenskritums ir pavasaros un rudeņos, kad tā platums sasniedz pat četrus metrus. Ūdenskritumu 1998. gadā atklāja ģeogrāfs Ivars Strautnieks, un kopš 2001. gada tam ir valsts aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa statuss. Tomēr vairāk nekā 10 gadu laikā tas vēl nav iekļuvis pazīstamu un tūristu apmeklētu objektu skaitā.
Latvijas Petroglifu centrs jau trešo gadu nominē gada ģeoloģisko objektu. Iepriekš par gada ģeoloģiskajiem objektiem tika izvēlēti divi dažādi iežu atsegumi Vidzemē: 2008. gadā par gada objektu kļuva smilšakmens atsegums – Neļķu klintis – Salacas krastā pie Mazsalacas, bet pagājušajā gadā šo godu ieguva dolomītos esošās Sikšņu klintis pie Gaujas augšpus Virešiem. Šogad par gada ģeoloģisko objektu kļuvis līdz šim mazāk zināmais Virsaišu ūdenskritums Kurzemē.
Darba svētki Talsu pusē
Pavasarī, kā jau tradicionāli tas noticis iepriekš, pie gada ģeoloģiskā objekta tika organizēts izglītojošs pasākums un talka dabas veidojuma sakopšanai. Šogad tas 1. maijā pulcēja aptuveni 50 talciniekus no visām Latvijas malām – un ne vien no Talsiem, Rojas un citām Kurzemes vietām, bet arī no Rīgas un tālus ceļus braukušus dalībniekus no Vidzemes. Tagad Latvijā ir par vienu jauku dabas taku vairāk.
Izzāģējām vēja gāztos un sakritušos kokus, lai, ejot uz ūdenskritumu, nebūtu jārāpjas pāri kritušām eglēm un citām kritalām, vienlaikus saglabājot neskartu dabu visapkārt. Ūdenskrituma tuvumā – gravas labā krasta nogāzes augšmalā – iekārtojām atpūtas vietu. Turpat gravā izveidojām arī divas noejas līdz strautam, lai apmeklētāji neizbradātu nogāzes visās iespējamajās vietās. Krasta kraujā tika arī izzāģēti atsevišķi krūmāji, tā paverot atklātus laukumiņus dabas baudīšanai un ūdenskrituma fotografēšanai.
Aptuveni kilometru garā dabas taka sākas aiz stādu audzētavas «Mazsili» šosejas Stende–Sabile malā. Ar sarkanu punktējumu marķētā taka piemērota nelielam pārgājienam pie dabas. Ir izvietotas norāžu zīmes takas maršruta sākuma un pagriezienu vietās un stends labiekārtotā atpūtas vietā pie ūdenskrituma. Šeit novietoto galdu, solus un norāžu zīmes izgatavoja koka izstrādājumu meistars Laimonis Birzlejs no Pastendes.
Dolomīta atsegumi un bebru meistarstiķi
Izejot visu taku, var iepazīt ne tikai skaisto ūdenskritumu, bet arī civilizācijas maz ietekmētu dabu nelielā strauta krastos, kur ir īsta bebru paradīze. Tā kā taka nav īpaši gara – turp un atpakaļ ar visiem līkumiem nebūs vairāk par 3 km –, tā piemērota arī ģimenēm ar bērniem un gados vecākiem ceļotājiem. Un ko redzēt būs visiem! Taka, līkumojot gar nelielās upītes krastu, aizved uz Virsaišu ūdenskritumu un tā dziļo gravu, kur apskatāmi arī nelieli dolomītu iežu atsegumi un sīkas kāplītes strauta gultnē. Nekas netraucē izbaudīt dabas mieru, ieklausīties putnu balsīs un ūdenskrituma čalošanā. Klusāki un vērīgāki nācēji var sastapt un pavērot bebru rosīšanos, kādu stirnu vai meža ruksi, kas atnācis padzerties pie strauta. Botānikas vērtību pazinējus, iespējams, priecēs arī takas tuvumā apskatāmie retāk sastopamie augi.
Latvijas Petroglifu centra organizēto Virsaišu ūdenskrituma nominēšanu par Latvijas 2010. gada ģeoloģisko objektu atbalstīja Talsu novada Dome, Ziemeļkurzemes virsmežniecība, Talsu tūrisma informācijas centrs, Latvijas Universitātes Ģeoloģijas muzejs un biedrība «Ziemeļvidzemes ģeoparks». Paldies visiem, kas piedalījās un atbalstīja šo pasākumu!
Andris Grīnbergs
Publicēts 2010.gada jūnijā.