Kādu tu iztēlojies nākotni? Skaistu, gaišu, bagātīgu? Varbūt – drūmu, pārapdzīvotu, piesārņotu? Ikvienam ir sava vīzija par dzīvi nākotnē. Tas, cik tuvu tai būs realitāte, atkarīgs no mūsu rīcības šodien. Bet kādai tad jābūt rīcībai šodien, lai nodrošinātu tādu nākotni, kurā ir vieta gan cilvēkiem, gan neskartai dabai un visa pietiek ikvienam? Šajā ziņā viedokļi atšķiras. Vieni domā, ka cilvēkiem jāsamazina patēriņš, jāšķiro atkritumi, būtiski jāsamazina pārvietošanās ar auto, tā vietā izvēloties velosipēdu vai iešanu kājām. Citi domā, ka risinājums būs alternatīvas enerģijas avotu lietošana. Ir vēl citi risinājumi, bet tie visi aicina mūs kaut ko samazināt. Un rezultātā mēs sākam justies vainīgi nākotnes priekšā. Bet vai vajadzētu? Vainas apziņa nav labs stimuls kaut ko sasniegt. Daba ir pastāvējusi miljoniem gadu, miljoniem gadu bijusi neizsakāmi bagāta, varētu likties – pat izšķērdīga, bet vēl aizvien pastāv!…
Raksta turpinājumu lasiet pdf formātā VV 03/2013
Inese Liepiņa, projekta «Mācoties no dabas» koordinatore Latvijā