Gleznainā vietā netālu no Viļņas atrodas uzņēmums, kur pārstrādā nolietoto sadzīves elektrotehniku un elektroniku, kā arī akumulatorus. «EMP Recycling» ir viens no lielākajiem šāda veida pārstrādes uzņēmumiem Lietuvā, pašu lietuviešu bizness, turklāt plaukstošs. Šeit tiek pārstrādātas arī tās nolietotās elektropreces un elektronika, ko mēs, Latvijā dzīvojošie, nogādājam atkritumu šķirošanas laukumos. Lielākais nolietoto elektropreču piegādātājs no Latvijas ir «Eko Revers».
No dažādajām elektroprecēm strādnieki vispirms atdala plastmasas detaļas un vadus, tos sakapā apmēram 5 cm gabaliņos, atdala apvalkus un varu, alumīniju. No elektronikas platēm izņem krāsainos metālus un cēlmetālus. Man jau acis iedegas, iedomājoties, cik te varētu iegūt zelta, sudraba vai platīna, bet rūpnīcas vadītāji nosmej, ka vienā televizorā atradīšu ne vairāk kā 0,001 g zelta.
Tā kā ledusskapji ir vieni no bīstamākajiem videi, sīkāk pastāstīšu, kā tos pārstrādā. Mani ļoti pārsteidza tas, ka vismaz 85-90% no ledusskapja materiāliem tiek izmantoti otrreiz. Un vēl ļoti nobrīnījos, kad uzzināju, ka divas trešdaļas ozona slānim kaitīgā freona iestrādāts ledusskapja sienu siltumizolācijā un tikai viena trešdaļa freona cirkulē pa caurulītēm tā aizmugurē. Vispirms strādnieki izņem no ledusskapjiem tur aizmirstās zaptes burciņas un sirds drapes. Tad no dzesēšanas sistēmas ar vakuumsūkni izsūc freonu. Pēcāk šo freonu izmanto aerosolu ražošanai. Ja kompresori nav bojāti, tos izmanto ledusskapju remontētāji; tie, kas vairs nav darbināmi, nokļūst metālpārstrādātāju rīcībā.
Nākamais uzdevums ir izdabūt no ledusskapja sienām atlikušās divas trešdaļas freona. Tāpēc ledusskapi noslēgtā rezervuārā samaļ, tad atsūc freona gāzi un atdzesē šķidrajā slāpeklī šo sprādzienbīstamo gāzi. Sienu apdares plastmasu pēcāk izmanto transformatoru ražošanai, metālu – pārkausē.
No ledusskapja otrreiz izmantot var 85-90% materiālu.
No televizora otrreiz izmantot var 96-97% materiālu.
No uzņēmumā «EMP Recycling» pārstrādātajām sadzīves elektroprecēm gandrīz visas otrreizēji izmantojamās izej-vielas tiek eksportētas, tikai no 3% materiālu kaut ko jaunu ražo Lietuvā.
Es ceru, ka šie skaitļi jūs iedvesmos atbildīgāk izturēties pret izmetamajām lietām, jo lielāko daļu no tām var pārstrādāt un izmantot otrreiz, tikai nepieciešams tāds nieks – nogādāt tās nevis tuvākajā mežmalā, bet gan šķiroto atkritumu laukumā.
Anitra Tooma
Publicēts 2008.gada oktobrī.